ZOO, Ļevs, tīģerēns un kastīte

Vakar abi ar Valdi ar tramvaju un trolejbusu braucām uz Rīgas ZOO. Diena bija puslīdz silta, bet pelēka un drēgna, un no debesīm nemitīgi smidzināja sīks lietutiņš.

Pie ZOO transporta vārtiem mūs sagaidīja smaidīgs Ļevs sarkanā elektriķa kombinezonā. Arī man bija sarkanas drēbes - mētelis un cepurīte, tāpēc izsecinājām, ka "Gotiņu" kolekcionāru uniforma ir sarkans!

Devāmies uz darbnīcu, kas kā jau kārtīga darbnīca bija stāvgrūdām pilna ar visādiem verķiem, instrumentiem, skrūvītēm, nagliņām. Te bija arī Ļeva laika Čara, kuru vajadzēja pacienāt ar suņu barību no maza trauciņa.

Ļevs pastāstīja par kādu sievieti Jēkabpilī, kas kolekcionē galvenokārt šokolādes papīriņus, bet, ja cītīgāk pameklētu, varbūt atrastu arī kādu "Gotiņas" papīriņu. Šī sieviete atsūtīja Ļevam "Gotiņu" konfekšu kastīti - 1987.gadā drukātu un vēl nesalocītu. Tā kā Ļevs kastītes nekrāj, viņš to atdeva man.

Kastīte pirms locīšanas

Vēl viņa Ļevam pastāstījusi sekojošo:

""Asare" ražoja "Gotiņas" līdz 1986.gadam. 1986.gadā apvienoja P/S "Ābeļi", Jēkabpils konservu fabriku, "Asares" "Gotiņu" cehu ar "XXV PSKP kongresa" P/S un rezultātā izveidojas "XXV PSKP kongresa agrofirma", kura pastāvēja līdz 1992.gadam.
1992.gadā uz "XXV PSKP kongresa agrofirmas" pamata izveidojās agrofirma "Daugava". Tajā pašā gadā slēdza cehu "Asare" un "Gotiņas" ar uzrakstu "Agrofirma"Daugava"" ražoja Jēkabpils konservu fabrika.

1993.gadā Jēkabpils konservu fabrika atdalījās no agrofirmas "Daugava", jo notika privatizācija, bet ilgi neeksistēja. Tajā pašā gadā viss pajuka - kā fabrika, tā arī agrofirma, un "Gotiņas" vairs neražoja."

Tā nu mās kādu brīdi papļāpājām, apmainījāmies ar rezerves "Gotiņām", un tad mēs ar Valdi devāmies aplūkot zvēriņus, bet Ļevs turpināja savas darbadienas gaitas. Mēs cerējām ieraudzīt mazo tīģerēnu Klifu Grantu, ko ap vieniem laižot paskraidīt pa lielo tīģeru aploku, bet diemžēl viņš tā arī neparādījās. Ziņās var lasīt, ka tīģerēnam esot veselības problēmas - sāpot ķepas! Varbūt tāpēc viņš neizgāja pastaigā. Žēl. Lai tik veseļojas mazais strīpainis!

***

Šodien salocīju jauniegūto kastīti. Atgādinu, ka tā nav bijusi ne reizi locīta kopš 1987.gada, kad to nodrukāja. Bija ļoti interesanti, kāda tad tā īsti izskatās. Protams, ir savā ziņā ekskluzīvi, ja kolekcijā ir "neskarts" eksemplārs, bet mana vēlme redzēt galarezultātu bija lielāka par vēlmi saglabāt kastīti nelocītu.

Pēc bildēšanas es to atkal atlocīšu, jo tieši tā vislabāk ir glabāt kastes - gan mazāk burzās, gan vietu daudz neaizņem!

Naudas garša

"Preču un pakalpojumu maiņas procesi Latvijā nav aizliegti un to laikā var mainīties (..) kaut vai konfekšu Gotiņa papīriņiem" pagājušā gada oktobrī komentēja Latvijas Banka. Tas nozīmē, ka "Gotiņu" etiķetes ir laba un derīga valūta un ne ar ko neatpaliek no latiem vai litiem, vai dolāriem. Nupat šī lieta ir pavirzījusies vēl tālāk - tagad manā kolekcijā ir "Gotiņa ar naudas garšu"!

Šī oriģinālā "Gotiņa" ir tapusi ""Swedbank" jauniešu programmas OPEN" ietvaros. Tās attēlu es atradu internetā, uzrakstīju vēstuli uz "OPEN" profilu gan draugiem.lv, gan facebook.com, saņēmu atbildi un pēc pāris nedēļām pa pastu pienāca trīs etiķetes un bonusā jancīgās "OPEN" uzlīmītes.

Paldies "OPEN"! Tagad, kad "Gotiņām" ir naudas garša, varbūt es varu ar tām norēķināties par dzīvokli un par desu veikalā? :D

Visvairāk cietusī "Gotiņa" nu ir nomainīta!

18. februārī es piedalījos kolekcionāru izstādē Kalnciema tirdziņā. Pasākums bija mazapmeklēts, tomēr man izdevās tur satikt dažus cilvēkus, ko ieinteresēja mana kolekcija. Piemēram, atklātņu kolekcionāru Jāni.

Ar Jāni mēs satikāmies pirms nedēļas uz 6.vidusskolas kāpnēm. Šajā vidusskolā regulāri notiek kolekcionāru saieti. Jānis man iedeva kaudzīti ar "Gotiņu" etiķetēm, divas no tām manā kolekcijā bija jaunums. Starp etiķetēm, ko man iedeva Jānis, bija arī kāda a/s "Gross Kangarn" "Gotiņa". Ar to es varēju nomainīt manā kolekcijā visvairāk cietušo, kādreiz uz zemes atrasto "Gotiņas" etiķeti.

Lūk, te tās abas ir:

Paldies Jānim! Mana kolekcija ir kļuvusi ne tikai bagātāka, bet arī kvalitatīvāka! :)

Pēdējās ziemas dienas

Tūliņ jau oficiāli iestāsies pavasaris, tāpēc pēdējās ziemas dienās jāpaspēj pastāstīt par Ziemsvētku un Jaunā gada "Gotiņām".

Kā allaž, Ziemassvētkos it sevišķi izpaužas SIA "Saldus pārtikas kombināts".

Šogad Saldus bija sarūpējis raibu jo raibu un mazliet haotisku etiķešu miksli: bija nopērkamas konfektes, ietītas pagājušā gada etiķetēs kā arī etiķetēs, kas ļoti līdzīgas pagājušā gada etiķetēm, tomēr ar sīkām izmaiņām: pievienotu uzrakstu "roku darbs", "ražotājs" un nomainītu tautasdziesmu fontu. Pašas tautasdziesmas gan palikušas pērnās.

Bez tam ir uzradušās arī Saldus Ziemassvētku "Gotiņas" ar jaunu dizainu:

Daži SIA "Saldus pārtikas kombināts" Ziemassvētku jaunumi

Pateicoties šiem jaunumiem mana kolekcija ir ievērojami papildinājusies. Daļu šo Saldus Ziemassvētku "Gotiņu" es iepirku veikalos, dažas es dabūju no manas māsas Velgas Ulnicānes, kas bija kādu kaudzīti iekrājusi speciāli priekš manis, pāris jaunas Ziemsvētku "Gotiņas" atradās sūtījumā no Lailas Jakovļevas, maizes etiķešu kolekcionāres Cēsīs, vēl vairākas es dabūju no mana kolēģa "Gotiņu" kolekcionāra Ļeva Tastevena. Lūk šādi no dažādiem avotiem esmu ieguvusi pāris desmitus Ziemassvētku jaunumu! Paldies visiem, kas atceras par mani un manu kolekciju! Bez jums viss notiktu daudz skumīgāk un lēnāk! :)

***

Arī SIA "Skrīveru saldumi" nav snauduši un ir radījuši speciālu Ziemassvētku dizainu ar gotiņu, kas velk ragaviņas ar dāvanu kaudzi, kā arī jaunu "Skrīveru Gotiņu ar āboliem un kanēli". Kolekcijā iekļauta arī iepakojuma etiķete.

SIA "Skrīveru saldumi" Ziemassvētku jaunumi

***

Ne tikai māsa piegādā man "Gotiņu" etiķetes. To dara arī citi radi, piemēram, mamma. Un mammas brālis Juris Ragausis. Juris strādā mākslīgās apsēklošanas jomā un sadarbojas ar LCMAS - a/s "Latgales ciltslietu un mākslīgās apsēklošanas staciju", tāpēc uz viņa piegādāto "Gotiņu" etiķetes ir attēlota nevis gotiņa, bet gan vaislas bullis! :) Jāpiemin, ka Juris piegādāja ne tikai etiķetes, bet arī saturu un iepakojumu - proti, speciāli priekš LCMAS noformētu maisiņu.

LCMAS Ziemassvētku "Gotiņa"

***

Un nobeigumā vēl pāris speciālās "Gotiņas": Veikala "Pusdivpadsmit" Ziemassvētku "Gotiņa" un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) "Gotiņa". Pirmo es dabūju veikalā Madonā, otru man iedeva Iveta Berga, kuras māsa strādā PMLP.

Un vēlreiz - paldies visiem!

***

P.S. Šodien biju Rīgas Centrālajā tirgū, kur nopirku vēl vienu neredzētu Saldus Ziemassvētku "Gotiņu".

Ķepiņas

Uzraku internetā vēl pāris bildes no Kalnciema tirdziņa izstādes. 

Foto: Didzis Grodzs.

Man ir kaķa ķepiņas

Vairāk par Kalnciema tirdziņu meklē te: http://www.kalnciemaiela.lv/

Samanta Tīna iesaka "Gotiņas"!

Samanta Tīna iesaka "Gotiņas"! :D

„Ja man būtu brīva sestdiena, es labprāt apmeklētu kolekcionāru tirdziņu Kalnciema kvartālā. Ideja ir brīnišķīga! Kurš gan neatceras konfektes Gotiņa – būtu interesanti kaut vai aplūkot, kādas tad bijušas šī garduma etiķetes un kā tās laika gaitā mainījušās,” viņa prāto.

Avots:

http://puaro.lv/lv/aprindu-raksti/brivdienu-celvedis-eirovizija-erots-referendums-samanta-tina-janis-dombrava

Sveicieni no dzimtajiem grāvjiem!

Un tā šī gada 20.februārī mana (un it sevišķi manas māsas) sena cīņubiedrene Iveta Kojāne atsūtīja man kādu čupiņu ar "Gotiņu" etiķetēm.

Iveta gan šaubījās, vai man tur kas jauns būs, jo "Tak Pa Vienu Un To Pasu Rajonu Lasiijaam" - skolas laikā Viļānu  pusē mēs bijām gandrīz kaimiņienes un pa ceļam uz skolu vācām papīriņus pa vieniem un tiem pašiem grāvjiem! :D Tagad gan es, gan Iveta esam Rīgā.

Šīm šaubām pamata nebija nekāda - no 27 atsūtītajām "Gotiņām" par jauniem eksemplāriem tika atzītas 17 - 6 gan ar samērā minimālām atšķirībām, un tomēr.

Atlikušās 10 etiķetes jau bija manā kolekcijā, tomēr 6 no tām es atzinu esam labākā kvalitātē nekā tās, kas man jau bija (galvenokārt līmes dēļ, jo manējās pa lielam bija izplēstas no klades), tāpēc nomainīju esošās pret jaunajām. 

Ivetas sūtījums:

Pičiņu pačiņu

Pēc peldes un presēšanas starp grāmatu lapām.

Paldies Ivetai par sadarbību, man tiešām prieks dabūt vēl kaut ko no padomju, kā arī no atmodas un pirmajiem neatkarības gadiem! Turklāt ievāktu dzimtajos grāvjos!

Varbūtības teorija darbībā: Trīs

Varbūtības teorija darbībā.

Šodien piedalījos Kalnciema tirdziņā, kolekcionāru saietā-izstādē. Nezinu kāpēc, bet man ne sevišķi veicas ar šiem saietiem, jo tāpat kā iepriekšējo reizi kolekcionāru bija ārkārtīgi maz. Vimpeļi, saujiņa nozīmīšu un mans govju ganāmpulks. Kā paskaidroja izstādes organizatore, vakar nezināmu iemeslu dēļ paredzamie dalībnieki bariem vien esot atteikušies. Vai trešā medicīniskā prognoze?

Lai vai kā, trīs stundas varonīgi nosēdēju izstādes telpā, paguvu atstāt savus kontaktus vairākiem cilvēkiem, aprunājos ar interesentiem, un visā visumā tīri labi pavadīju laiku. Satiku arī Silviju Keivu, kas te bija uz brīdi iegriezusies. Parunājāmies. Silvija atlasīja ap 40 papīriņus no mana apmaiņas fonda un nopirka tos no manis pa Ls 5. Šis nu bija vēsturiska mirklis, jo pirmo reizi manas "Gotiņu" kolekcijas etiķetes tika pirktas vai pārdotas! Mēģināju Silviju pierunāt pārdot man trūkstošās "Gotiņas" no viņas kolekcijas, bet šī ni un ni. Solījās ieraksīt mani testamentā un atstāt man tās mantojumā. Es savukārt apsolījos viņai ātrāku nāvi tāpēc nevēlēt. :)

Vēl man piedāvāja izstādīties vēl neesošā muzejā. Es, protams, piekritu. :)

Bet te Valda Dzenovska bildītes no Kalnciema tirdziņa izstādes:

 

Varbūtības teorija darbībā: Divi

Varbūtības teorija darbībā.

Vecā krājkasītē atrasta, uz "Latgales Kultūrvēstures muzeju" aiznesta un man nosūtīta "Gotiņa"!

Paldies Ērikam Začam par papīrīti, paldies Inesei Ločmelei par sūtīšanu!

Stipri līdzīga "Lizuma cietes rūpnīcas" "Gotiņa" jau bija manā kolekcijā, tomēr papīrs, uz kā tā ir nodrukāta, ir atšķirīgs, tāpat apakšējā labajā stūrī jaunajam eksemplāram ir rakstīts "TIPOLIT. RĪGĀ 60." Ja vien es pareizi salasīju - dikti mazi tie burtiņi! "Gotiņai" komplektā līdzi nāk arī iekšējais papīrītis, un tas manā kolekcijā ir kas jauns!

Tagad jau šī "Gotiņa" ir izpeldināta, izpresēta un izgludināta. Varbūt neizskatās gluži kā jauna, bet krietni glaunāka ir gan!

Bez "Gotiņas" Ēriks man nosūtīja arī fabrikas "Uzvara" karameles "Bon-bon" etiķeti. Varbūt tā noderēs darījumos ar citiem konfekšu etiķešu kolekcionāriem - "Bon-bon" pret kādu "Gotiņu"!

Sūtiet man droši, dārgie draugi, es neapvainošos! :)

Pāris kadri TV

Pāris kadri Latgales Reģionālajā TV:

Un vēlreiz par izstādi

Šodien internetā atradu vēl vienu bildīti no izstādes "Latgales Kultūrvēstures muzejā".

Nodarbībā „Viss par pienu” bērni pēta Santas Ulnicānes 

konfektes „Gotiņa” papīrīšu kolekciju. 

I.Jansona foto

Citāts no  http://i-rezekne.lv :

"Gada nogalē (no 1.novembra līdz 10.decembrim) muzejpedagoģiskās programmas „Viss par pienu” ietvaros, izdevās veiksmīga sadarbība ar kolekcionāri Santu Ulnicāni (Rīga) un konditorijas fabriku „Mōra” (Daugavpils). Pateicamies par atsaucību un atbalstu programmas norisē Santai Ulnicānei un konditorijas fabrikai „Mōra”, personīgi mārketinga direktoram Sergejam Fominam, par interesi un uzņēmību skolotājiem, par aktivitāti brīnišķīgajiem skolēniem!

Nodarbību apmeklēja 540 pirmsskolas un pamatskolas audzēkņi, skolotāji un vecāki no Rēzeknes pilsētas un novada, Maltas, Krāslavas, Balvu un Ludzas novadiem, iepazina piena iegūšanas un pārstrādes gaitu, etnogrāfiskos saimniecības traukus, apskatīja unikālo Santas Ulnicānes konfektes „Gotiņa” papīrīšu kolekcijas izstādi, kā arī priecājās par iespēju nogaršot fabrikas „Mōra” ražoto konfekti „Brūnaļa”."

***

Citas I.Jansona bildes, ko man laipni atsūtīja Inese Ločmele. Rugāju vidusskolas 2. klase:

Varbūtības teorija darbībā

Kāda ir varbūtība, ka pēc mēnešiem ilga klusuma trīs dienas pēc kārtas kāds man uzrakstīs vēstuli par "Gotiņām"?

Es teiktu, ka šāda varbūtība ir 100%. :D

Viens (22.1.2012):
"Sveiki!
Ļoti iepatikās jūsu kolekcija, jo ieraudzīju daudz veco gotiņu, kuras ēdu bērnībā (pieņemsim Rēzeknes piena kombināts). Mani uzreiz pārņēma nostaļgija par tiem laikiem, tāpēc, domāju veidot Latvijas 90to gadu produktu kolekciju.
Atceroties mūsu kādreiz ļoti slaveno kombinātu, gribās saglabāt par viņu vismaz kaut kādas liecības (etiķetes no produktiem).
Ir doma veikt nelielu ekspedīciju pa kombināta telpām (kuras ir pamestas, bet apsargājamas) un atrast pēc iespējas vairāk dažādu produktu etiķetes, tajā skaitā arī gotiņas.
Ja tiks atrastas ģotiņas etiķetes, tad ar lielāko prieku padalīšos ar jums.
Visu labu.
Artūrs Āboliņš"


Divi (23.1.2012):
"Atvainojos par traucējumu.Vecā krājkasīte bēņiņos atradu 50. gadu monētas un 2 konfekšu papīrīsus. Vienu neatpazinu, bet otrs no gotiņas.
Draugi ieteca, tāpēc uzrakstīju. Ēriks Začs"

Trīs (24.1.2012): 
"Vasala!
Īraudzeju ziņu:
Aicinām pieteikties visu veidu kolekcionārus 18.feb. tirdziņam (markas, monētas,vimpeļi,pūcītes utt.) kalnciematirgus@inbox.lv, t. 26255148
http://www.facebook.com/photo.php?pid=1443820&l=0eff109e97&id=109059259120968
http://www.kalnciemaiela.lv/
Ilze (Sperga)"

Tagad tik jāskatās, kādus augļus nesīs šīs vēstules. Uz Kalnciema tirdziņu es jau pieteicos, tas izrādījās bez dalības maksas, Ēriks solījās savu "Gotiņas" etiķeti ienest Latgales Kultūrvēstures muzejā, no kurienes man to atsūtīšot pa pastu, bet ekspedīcija uz bijušajām Rēzeknes piena konservu kombināta telpām plānojas vasarā - tur es uzprasījos līdzi. Daudzsološi. Bet cāļus skaita rudenī. ;)

Atskaņas

Speciāli manai kolekcijai veidotā "Latgales Kultūrvēstures muzeja" īpašā "Gotiņa"! 

Zīmējuma autore ir Elīna Kruste, bet apkārt gotiņai lasāmi bērnu izdomātie govju vārdi. Es tā padomāju - manā govju ganāmpulkā ir pāri par tūkstoti galvu, bet nevienai no manām gotiņām nav sava vārda! Varbūt šie govju vārdi varētu nedaudz līdzēt? :)

Paldies jums!

Foto no Gotiņu izstādes Latgales Kultūrvēstures muzejā

Mana brāļa Eināra fotoliecības no "Gotiņu" izstādes Latgales Kultūrvēstures muzejā:

       

Foto, ko man atsūtīja Latgales Kultūrvēstures muzeja muzejpedagoģe un izstādes organizatore Inese Ločmele:

3. novembris. Atklāšanas programmā "Viss par pienu" piedalās Rēzeknes Valsts poļu ģimnāzijas 1.a klase.

Konditorijas fabrikas "Mōra" komercdirektors Sergejs Fomins, TV, preses pārstāvji.

uzrunu saka LKM direktores vietniece zinātniskajā darbā Ineta Atpile-Jugane. Nodarbību vada LKM muzejpedagoģe Inese Ločmele. Foto- Aleksandrs Bondarenko.

Un te manas "Gotiņas" izkārtotas aiz stikla:

Pirmā izstāde!

No 1.novembra līdz 10.decembrim Latgales Kultūrvēstures muzejā notika pirmā manas kolekcijas izstāde. 

Tai laikā man bija pa pilnam darba beidzot  "Web-tehnoloģiju skolu" Rīgā. Īsā laikā bija jāiziet prakse, jāuzraksta kvalifikācijas darbs apmēram 30 lpp. garumā, jādabū gatavs arī pats projekts - es izvēlējos tēmu "Interneta projekts kolekciju izvietošanai un pārvaldīšanai tīmeklī". (Ja vien tas nav jau izdzēsts, mans darbs ir atrodams te: http://santa.webskola.lv/ ).

Te es saņemu programmēšanas tehniķa apliecību no 

'Web-tehnoloģiju skolas' direktoriņa Ņikitas Seļecka rokām

Viss beidzās veiksmīgi, mans darbs tika atzīts par vislabāko no visām trim grupām kopā ņemot, bet uz savu pirmo kolekcijas izstādi ne reizi tā arī netiku, jo Rīga un Rēzekne tomēr nav gluži blakus, un brīva laika man bija tik, cik necik. 

***

Visu šo izstādes būšanu organizēja un koordinēja Latgales Kultūrvēstures muzeja muzejpedagoģe Inese Ločmele, kas mani atrada internetā portālā draugiem.lv, un piedāvāja izstādīt manas "Gotiņas" muzejpedagoģiskās programmas „Viss par pienu” ietvaros. Es, protams, piekritu.

Pēc Ineses lūguma sagatavoju faktus par savu kolekciju un atlasīju arī dažas fotogrāfijas no speciālās "Gotiņu" fotosesijas, kur fotogrāfes lomu uzticēju savai uzticamai cīņu biedrenei un kolekcijas līdzjutējai Ivetai Bergai. 

Pēc tam sekoja reklāma, piemēram, http://www.kasjauns.lv , http://www.rezekne.lv , http://www.rezica.lv , http://www.apollo.lv , http://www.publika.lv un virknē citu interneta vietņu un arī avīzēs, nu, vismaz "Rēzeknes vēstīs" jau nu noteikti.

 http://www.kasjauns.lv 

***

Kā jau minēju, pašai man nebija iespējas piedalīties ne izstādes atklāšanā, ne arī apmeklēt to vēlāk, tāpēc bija jāiztiek ar fotoliecībām un citu cilvēku, piemēram, pašas organizatores Ineses un mana brāļa Eināra stāstīto.

Liels paldies Inesei un visiem citiem iesaistītajiem cilvēkiem, kas padarīja iespējamu šo izstādi! Lai tā ir pirmā izstāde daudzu vēl nenotikušu izstāžu virknē!

Zolīdas un arī nedaudz nerātnas bildes no fotosesijas izstādei Latgales Kultūrvēstures muzejā

Fotogrāfijas no speciālās "Gotiņu" fotosesijas, kur fotogrāfes lomu uzticēju savai uzticamai cīņu biedrenei un kolekcijas līdzjutējai Ivetai Bergai. Lūk, šis tas no Ivetas veikuma:

13 fakti par manu kolekciju

Gatavojoties izstādei Latgales Kultūrvēstures muzejā Rēzeknē, Inese Ločmele man palūdza sagatavot šādus tādus faktus par manu kolekciju. Lūk, te tie ir! Daži fakti būs jau agrāk dzirdēti, bet šis tas varētu būt jauns:

13 fakti par manu kolekciju:

1.      Ironiskā kārtā ir sanācis tā, ka man pašai gotiņas negaršo – priekš manis tās ir par saldu, un es tās tik pat kā neēdu. Galvenais iepirkto gotiņu noēdājs man ir mamma, kas ir liela saldummīle – viņai es regulāri piegādāju „Santas speciālās gotiņas”, kuru galvenā atšķirība no ierindas gotiņām ir fakts, ka tās ir jau iztītas!

2.      Kolekcijā šobrīd ir 1262 etiķetes, no tām 1074 – Latvijā ražotas veikalam un tirgum paredzētas gotiņas, 88 – Latvijā ražotas reklāmas un prezentācijas vajadzībām paredzētas un speciāli noformētas gotiņas un 100 ārzemēs ražotas gotiņas.

3.      Salikta kaudzītē, mana kolekcija ir 16,6 cm augsta un kopā sver 767 gramus.

4.      Kolekcijas aizsākuma datums nav zināms, tomēr, ja jāmin kāds cipars, es saku, ka tas viss sākās pirms kādiem 20-25 gadiem, kad māžojoties pakaļ vecākajām māsām, sāku veidot savu konfekšu papīrīšu kolekciju. Pēc kāda laika ievēroju, ka konfektes „Gotiņa” etiķetes, salīdzinot, piemēram, ar „Lācīšiem” un „Vāverītēm, patīkami atšķiras ar savu daudzveidību. Te laikam arī ir meklējama atbilde uz jautājumu, kāpēc tieši „Gotiņas” – visdažādākie dizaina risinājumi zem viena nosaukuma, tas ir tik interesanti! Cik veidos ir iespējams uzzīmēt govi?

5.      Ja var ticēt internetā pieejamajai informācijai, Latvijā konfektes ar nosaukumu „Gotiņa” pirmo reizi sāka ražot „Skrīveru pārtikas kombinātā” 1957.gadā. Diemžēl daudzām etiķetēm manā kolekcijā nav zināms precīzs gads, kad tajā tikusi ietīta un pēc tam arī iztīta konfekte. Man ir Ogres rajona patērētāju biedrības savienības rūpkombināta „Gotiņa” no 1961.gada (man teica, ka _61, kas norādīts uz etiķetes, nozīmējot tieši drukāšanas gadu), un, spriežot pēc dizaina, vēl vairākas apmēram tā paša laika gotiņas. S.c., varbūt jūsu muzeja speciālisti var man palīdzēt noteikt manu gotiņu vecumu?

6.      Everestā pakaļ „Gotiņai” kāpusi neesmu, arī jūras dzelmē nirt nav gadījies. Ir gadījies aiziet garām uz ielas guļošam papīrītim, jo tobrīd tuvumā ir bijuši cilvēki, bet pēc kāda gabaliņa griezties atpakaļ, lai to paceltu. Tāpat, uz skolu ejot grāvī pamanīts saburzīts papīra kumšķītis ir radījis manī aizdomas, un mājās ejot es lieliski atcerējos, kur tas redzēts, un līdu pakaļ, lai pārbaudītu – ir vai nav. Un bieži bija gan, jo mana acs bija lieliski ietrenēta atpazīt „Gotiņu” etiķešu papīra standarta izmērus, faktūru, krāsas. Kaut kas līdzīgs bija visām gotiņām. Tas gan bija aktuāli bērnībā, jo tagad uz ielas faktiski vairs nemētājas kaut kas tāds, kas vēl nav manā kolekcijā, jo Latvijā šobrīd ir tikai 3 ražotāji, kam es cenšos sekot.

7.      Savā laikā ir sanācis dzīt pārdevējas izmisumā, jo masīvie padomju laika svari nespēja nosvērt 1-2 konfektes, bet vairāk pirkt man nebija ne vēlmes, ne naudas. Tad pārdevējas, pukodamās un bubinādamas, nosvēra vairākas konfektes un iegūto svaru dalīja uz konfekšu skaitu.

8.      Manā kolekcijā ir 2 SEB „Gotiņas”, kas draugu ledusskapī noglabātas paspēja divas reizes pārbraukt uz jaunu dzīvesvietu, pirms beigās nokļuva pie manis. Tiesa, bez ledusskapja.

9.      Man ir etiķetes, kas ar visu saturu ir ceļojušas no Vācijas un Anglijas. Beigās nācās secināt, ka gan vācu, gan angļu gotiņas nav nekas cits, kā poļu „Krówka”, kas pieskaņota attiecīgajam tirgum.

10.  „Saldus pārtikas kombināts” ir līderis gotiņu etiķešu dažādības ziņā – manā kolekcijā ir 307 Saldus gotiņas, tad seko Skrīveri ar 296 etiķetēm. Te gan jāatzīmē, ka Skrīverus pārstāv gan „Skrīveru pārtikas kombināts”, kas nu jau ir vēsture, gan „Skrīveru saldumi”. „Saldus pārtikas kombināta” bērnu „Jautrās „Gotiņas”” ar bērnu zīmējumiem uz etiķetes vien man ir 40 dažādi eksemplāri.

11.  Tukuma rūpkombināts atšķiras ar „viskreizīgāko” dizainu – gotiņa klauns, gotiņa uz lidojošā paklāja, gotiņa pirāts, gotiņa pilots utt. Diemžēl manā kolekcijā ir tikai daļa no šīm amizantajām gotiņām. Cerams, tas ir tikai pagaidām! J

12.  Man internetā ir blogs http://konfektegotina.blogspot.com/ un http://latvijasgotina.blogspot.com/. Tieši pateicoties šiem blogiem mani ir atraduši vairāki kolekcionāri un kolekcionāres, tai skaitā mans kolēģis Ļevs – „kreizi“ pensionārs no Rīgas, kā viņš pats sevi sauc. Ļevam arī ir apmēram tikpat apjomīga „Gotiņu“ kolekcija kā man, arī viņš ir specializējies tieši uz šo konfekti. Mēs sarakstamies un esam tikušies un apmaiņas ceļā krietni papildinājušie viens otra kolekcijas.

13.  Mani draugi un ģimenes locekļi patur prātā manu aizraušanos un piegādā man „Gotiņu” etiķetes.

Latvijas Banka "Gotiņas" atzīst par derīgu valūtu! :D Es to zināju, es to jutu!

Latvijas Banka: Mainīties var kaut ar konfekšu Gotiņa papīriņiem
Vēsma Lēvalde; Leta, 2011. gada 7. oktobris 14:41

Preču un pakalpojumu maiņas procesi Latvijā nav aizliegti un to laikā var mainīties ar «ventu» un kaut vai konfekšu Gotiņa papīriņiem, Ventspils mēra Aivara Lemberga (Latvijai un Ventspilij) ieceri Ventspilī ieviest savu norēķinu valūtu komentēja Latvijas Bankā.

utt.

Atskaite par Gotiņu plūsmu saulainajā vasarā

Kurš tad vasarā sērfo internetā, bez tam jūlija vidū man sākās pusgadu ilgi web programmēšanas kursi, dabūju caur bezdarbniekiem, bez maksas, turklāt ar stipendiju. Forši, man patīk mācīties! Varēšu pēc tam uztaisīt savām "Gotiņām" labu, pārskatāmu un sakarīgu mājas lapu! :)

Pa šo laiku kolekcijas lietas arī ir virzījušās uz priekšu, tik nav bijis lustes vai laika to visu aprakstīt. Piemēram, akurāt manā dzimšanas dienā 10.septembrī es satikos ar Silviju Keivu - kolekcionāri, kas, kā jau līdzīgos gadījumos ierasts, atrada mani internetā. Silvijai ir ap 8 tūkstoši konfekšu etiķešu, no tiem 540 - "Gotiņas". Šo to es dabūju arī savai kolekcijai, bet visinteresantākās etiķetes varēju tikai apbrīnot un nobildēt. Ehhh... Vai manā kolekcijā kādreiz ar tādas būs?

No Silvijas kolekcijas:

***

6. un 9.jūlijā pienāca vēstules no Edītes Husares. Edīte jau pirms tam ir krietni papildinājusi manu kolekciju, paldies viņai! :)

Vēstulēs bija manuprāt ļoti simpātiskās gotiņas "Rēzekne" un vēl dažas prezentācijas gotiņas. Īpašo Gotiņu sadaļa aug un vairojas!

***

30.jūlijā manos dzimtajos Viļānos bija kapusvētki, kur cilvēku jūklī satiku savu ilggadējo cīņu biedreni un draudzeni Ilzi Spergu, kas pastāstīja par "Saules Gotiņām" "Saules veikalā". Ilzei neesot bijis gana naudas līdzi, lai iepirktu tās priekš manis. Šo ziņu padzirdējusi, paķēru Valdi, lecām mašīnā iekšā un braucām no kapiem uz pilsētu. Bija sestdiena un veikalu slēdza agrāk, tomēr paspējām labi, un jā - bija gan "Saules Gotiņas"! Rūpīgi atlasīju tās tīrākās, ar mazāk pleķiem, un jutos varen apmierināta.

***

Bez tam jau kopš augusta man ir visas bērnu "Jautrās "Gotiņas"", kas bija redzamas attēlā Saldus pārtikas kombināta mājas lapā, un vēl dažas pavisam neredzētas! 

Minētais attēls un etiķetes no manas kolekcijas:

Šajā ziņā zelta bedre ir izrādījusies Imantas Maxima, kur es iegriežos vidēji reizi trīs nedēļas un cītīgi izcilāju, izgrozu un nopētu teju katru "Jautro"Gotiņu"" paciņu. No malas droši vien izskatās smieklīgi vai pat aizdomīgi, bet rezultāti neizpaliek! :)

***

Savukārt 14.augustā, uzreiz pēc A.A.&Būvkompānijas sporta spēlēm, iebraucām pie Valda kolēģes Zanes Šternbergas atdot galdu un beņķus, kas bija palienēti uz spēļu laiku. Apmaiņā pret minētajām mēbelēm dabūjām Talsu "Gotiņas" speciāli manai kolekcijai. Pie viena mēs aplūkojām arī Zanes trušus.

***

Un noslēgumā - mana vārdadienas (14.09.2011) dāvana no Lailas Jakovļevas - 15 jaunas Saldus pārtikas kombināta "Gotiņas", no kurām viena man iepatikās jo sevišķi. Lūk, "Suitu Gotiņa":

***

Paldies jums, arī mammai un māsai, un Bergam, un pārējiem, kas palīdz veidot manu kolekciju un vienkārši morāli atbalsta!

Un jā, oktobra beigās/novembra sākumā Rēzeknes Kultūrvēstures muzejā paredzama manas kolekcijas izstāde! Bet par to tuvāk tad, kad tas pienāks tuvāk! ;)