Dzeltenā kastīte

'Ogres rajona patērētāju biedrību savienības rūpkombināta' kastīte, 1960.gads. Atrasta Skrīveru pārtikas kombināta ēkā. Manās rokās nonākusi 2014.gada 6.septembrī 'Riga Food 2014' pārtikas izstādes laikā Ķīpsalā.

'Ogres rajona patērētāju biedrību savienības rūpkombināts' ir senāks 'Skrīveru pārtikas kombināta' nosaukums, nomainīts sešdesmitajos gados, tāpēc var uzskatīt, ka šī ir viena no pirmajām, ja ne pati pirmā šī kombināta gotiņu kastīte. Es šo kastīti jau sen mēģināju dabūt savai kolekcijai no SIA 'Skrīveru pārtikas kombināta' īpašniekiem, un beidzot man tas izdevās!

Paldies Aigaram un Baibai Lūšiem!

- - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - -

Foto: Iveta Berga

- - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - -

- - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - -

Cita kastīte uz mūsdienu SIA 'Skrīveru pārtikas kombināta' produkcijas fona. Te var redzēt, ka kastītēm mēdz būt uzraksts 'Gotiņa', kas manai kastītei nav nodrukājies vai arī jau izdzisis.

Kastīte ar uzrakstu - Santai!

Kas gan var būta jaukāks par kastīti ar gotiņu etiķetēm?

Tā ir kastīte ar gotiņu etiķetēm, uz kuras rakstīts: 'Santai!'

Tieši šāda kastīte mani gaidīja 10.maijā 'Skrīveru saldumu' veikaliņā 'Plūmes šokolādē' Kalnciema ielā 32A. Kastīti man sūtīja Dace Vītoliņa, SIA “Skrīveru Saldumi” Tūrisma un sabiedrisko attiecību vadītāja.

Viss sākās, kad 2014.gada 6.martā saņēmu sekojušu e-pastu no D.Vītoliņas: 'Labdien, sakiet lūdzu vai Jums ir nepieciešami kolekcijai mūsu Skrīveru Gotiņu papīrīši?'. Kāda runa, protams ir nepieciešami. Kādu brīdi nekas šai jautājumā uz priekšu nevirzījās, līdz plašsaziņas līdzekļos es ieraudzīju šo:

Jaunas Līgo gotiņas ar 32 nerātnām tautasdziesmām! Lieliski! Uzrakstīju Dacei vēstuli ar lūgumu atsūtīt man šīs etiķetes, jaunas un tīras, un šoreiz atbilde nebija ilgi jāgaida! Bez Līgo gotiņām dabūju arī veselu kaudzi individuālā pasūtījuma etiķešu; kā arī daudzas etiķetes, kas man jau kolekcijā bija, varēju nomainīt pret jaunām un nelietotām.  Liels paldies Dacei kā arī 'Skrīveru saldumiem'! :)

Un noslēgumā kāda nerātna rindiņa:

-------------

Ak Tu bikšu ābolīti,

Tavu skaistu atslēdziņu;

Tu atslēdzi meitiņām

Mīlestības avotiņu.

-------------

Ap to manu grāvja malu

Melni kārkli apauguši;

Ņem, puisīt, zelta šķēres,

Pucē manas grāvja malas.

-------------

Ēd, ēd, Jānīti,

Smeķīgu maizīti,

Mīlējot sijāta,

Ar pupiem mīcīta.

Čaklie Ziemassvētku rūķi un dārgās Capital gotiņas

Ap 2012.gada Ziemsvētku laiku A/s Capital, informāciju tehnoloģiju firmas facebook lapā ieraudzīju šo:

Ziemsvētku gotiņas! Smukās kastītēs! Vajag!!! Bet noskaidroju, ka tādas gotiņas Capital datorsalonos dod tikai tiem, kas iepirkušies par 100 latiem un vairāk... hmm... pārlieku sālīti. Tomēr plinti tā uzreiz krūmos   nemetu, kā nekā Ziemsvētku - tātad brīnumu laiks!

Izsludināju sociālajos portālos, ka meklēju iespēju iegūt šīs gotiņas, un ko - rūķi man sagādāja veselas divas! Viens rūķis bija Bergs, kas ar māsas un pazīstama jauna cilvēka starpniecību ieguva vienu kastīti, otrs rūķis - Putra, kuras pirkums Capital veikalā bija gan tikai 7/25 no 100 latiem, tomēr viņai bija izdevies apburt pārdevēju ar savu adīto cepurīti ar bumbuli galā un lielo grūtnieces vēderu, kā arī ar stāstiem par draudzeni - kolekcionāri, kam nu dikti dikti vajagot šīs gotiņas. Puisis klusītiņām esot ieslidinājis kastīti Putras pakā, kamēr šī aizpildījusi anketu par dalību loterijā, kur galvenā balva bija portatīvais dators "Gauja".

Starp citu, šo balvu Putra tik tiešām ieguva.

Putra pozē ar savu "Gauju"

Foto:  Capital .lv

 Un te nu ir mans guvums:

 

 

Paldies jums, dārgie rūķi! Vāciet tik vēl un nesiet man! :))

Latgales kolekcionāri un kas man no tā tika

Latgales Reģionālās televīzijas veidotajā sižetā par Latgales kolekcionāriem no sešpadsmitās līdz divdesmit otrajai minūtei tiek stāstīts par Valentīnu Petrovsku, kolekcionāri no Pašulienes Daugavpils pusē. Valentīna piemin gotiņas, kas ir viņas konfekšu papīriņu kolekcijā:

Uzrakstīju Valentīnai vēstuli draugiem.lv. Pēc kāda laika sarunājām, ka Valentīna atsūtīs man dažas etiķetes, kā arī Z/s 'Dimdiņi' gotiņu kastīti. Izrādījās, ka Valentīnas māsai Marijai Rimicānei mājās ir divas Agrofirmas 'Krasnij oktjabrj' gotiņu kastītes. Sarunājām, ka 8.decembrī Marija piebrauks pie manas mājas, un tur viņa man nodos sūtījumu no Valentīnas, kā arī minētās kastītes. Es no savas puses apmaiņai iedevu aploksni ar šokolādes papīriņiem.

Interesanti, ka uz manas gotiņu klades vāka bija uzlīmēta Agrofirmas 'Krasnij oktjabrj' kastīte gandrīz identiska tai, ko man atveda Marija! Tagad šī klade vairs neeksistē, jo es to 'izformēju'. Uz kastītēm bija uzspiesti zīmodziņi ar derīguma termiņu - 16.04.89 oranžajai un 25.07.88 zaļajai.

Manas 'Gotiņu' klades vāks

Agrofirmas 'Krasnij oktjabrj' kastītes no Marijas Rimicānes

Savukārt Z/s 'Dimdiņi' kastīte, ko man atsūtīja Valentīna, ir no 2003.gada:

Z/s 'Dimdiņi' gotiņu kastīte no Valentīnas Petrovskas

Visinteresantākā etiķete no tām, ko man atsūtīja Valentīna, bija Lizuma cietes rūpnīcas 'Gotiņa'. Es tādu jau biju redzējusi Silvijas Keivas kolekcijā, tomēr Silvijas papīriņam ir nogrieztas malas, tāpēc nebija zināms ražotājs. Nu tas ir noskaidrots!

Mana un Silvijas gotiņa:

 

Paldies Valentīnai un Marijai! Ceru, ka man izdosies iemainīt vēl citas gotiņas etiķetes no Valentīnas!

Daiļās kastītes, senas un jaunas

Cik labi, ka Ļevs nekolekcionē kastītes!

26.oktobrī sarunājām tikšanos ar kolēģi gotiņu lietā - Ļevu Tastevenu. Apmainījāmies ar jaunumiem - ieguvu ap 15 jaunas etiķetes savai kolekcijai, tomēr vislielākais prieks man ir par Kolonna Hotels Group 'Gotiņu' kastīti (Gotiņu ražotājs: SIA 'Saldus pārtikas kombināts')! Man ir paveicies, ka Ļevs kolekcionē tikai gotiņu etiķetes, bet kastītes tiek man! :)

***

Kastīte 1984

Šķirstot bilžu albumus portālā draugiem.lv, uzdūros attēlam ar Sandras Dunkures pudeļu etiķešu kolekciju. Zināms, ka kolekcionāriem reizēm ir iekrāts arī kaut kas cits paralēli pamatkolekcijai, tāpēc uzrakstīju komentāru ar jautājumu, vai Sandrai nav arī gotiņu etiķetes. Etiķešu Sandrai nebija, bet izrādījās, ka mājās ir saglabājusies 'Skrīveru pārtikas kombināta' Piena-riekstu konfekšu kastīte vēl no 1984.gada! Lieliski! Kastīte tika nogādāta uz Rīgu, un tad 8.novembrī lielveikalā 'Rīga Plaza' es sarunāju tikšanos ar Sandras dēlu Jāni Dunkuru, un nu kastīte nonāca manā īpašumā! Paldies Sandrai un Jānim!

 

***

Zaļā zeme

29.oktobrī 'Skrīveru saldumu' Facebook lapā izlasīju, ka Skrīveru gotiņas 'Green Land' jaunā kastīte piedalās konkursā 'Labākais iepakojums Latvijā 2012'.

Citāts no http://www.packaging.lv:

"Latvijas robežkontūras formas kārbiņa. Kastīte ir izgatavota no Tumbrite 235 g/m2 kartona. Kastītes salīmēšana ir 100 % roku darbs. Apdruka CMYK+Pantone. Daži elementi ir izcelti ar zelta folijspiedi un reljefu. Unikāla izciršanas forma. Kastīte izstrādāta ar domu, uztaisīt kaut ko neparastu, līdz šim neredzētu un pievilcīgu. Tā kā šodien iepakojuma daudzveidība ir plaša, akcents likts pirmkārt uz formu. Latvijas robežkontūras forma ir unikāla un patentēta LR Patentu valdē. Tas ir neliels stāsts par Latviju. Latvija ir „zaļā zeme” un dizains tika izstrādāts, balstoties uz šīs domas. Kastītes 2. pusē ir informācija par konfekšu sastāvu (saskaņā ar LR likumdošanu), ražotāju un stāsts par zaļo zemi Latviju. Piena gotiņa konfektes ir īsts latviešu gardums. To ražošana ir 100 % roku darbs. Konfektes ir radītas no dabīgiem produktiem, bez konservantiem. Arī kastītes izgatavošana ir 100 % roku darbs. Kastīte ar īstiem latviešu gardumiem vienmēr būs oriģināla, patīkama un neaizmirstama dāvana vietējiem un ārzemju draugiem."

 Arī es nobalsoju par šo iepakojumu! :)

15.novembrī šī kastīte parādījās pārdošanā 'Skrīveru saldumu' veikalā Kalnciema ielā, bet nākamajā dienā - stacijas tunelī esošajā 'Skrīveru saldumu' kioskā. Tur es to uzreiz arī nopirku. Maksā tā padārgi - veselus piecus latus, toties ir skaista un oriģināla!

Spergs un Bergs lai vienmēr!

Ir cilvēki, kas man regulāri piegādā "Gotiņas". Piemēram, Berga un Sperga. Tas sāk šķist jau pats par sevi saprotams, tāpēc var aizmirsties pasumināt šīs čaklās bitītes! :)

Tātad.

***

Spergu es satiku Annas Rancānes dzejoļu krājuma "Pylni kārmani dabasu/Bezdelīgu pasts" atklāšanā 16.maijā Raiņa un Aspazijas mājā Baznīcas ielā. Patiesībā visu šo pasākumu, sākot jau ar grāmatas rediģēšanu un iespiešanu pa lielam uztaisīja un izbīdīja tieši Sperga. Lai viņai labi! :)

Prom gāju diezgan drīz, jo lejā pie durvīm mani gaidīja Valdis, kas negribēja nākt augšā dzert vīnu un ēst ķiršu tomātiņus, tomēr pirms promiešanas atminējos uzprasīt Spergai, vai viņa man ko ir atvedusi no Polijas. Jā, jā, ir gan - piecas jaunas "Krówkas"! Lūk trīs no tām:

Vakar zvanīju Spergai sakarā jau ar citu latgaliešu dzejai, prozai un visam citam jaukam veltītu pasākumu un trāpīju tieši brīdī, kad šī nupat nupat bija iepirkusi dažnedažādas "Gotiņas" - ta jau redzēs, vai nebūs kas jauns!

***

Pagājušo ceturtdien man piezvanīja Berga un paziņoja, ka kastīte ar man paredzētām "Gotiņu" etiķetēm ir nogādāta uz viņas darbavietu un gaida mani. Varot nākt pakaļ kaut vai rīt no rīta. Nē, es došos tūlīt! Kā reiz biju izgājusi pusdienu pārtraukumā, tāpēc daudz neprātojot griezos riņķī un devos uz trolejbusa pieturu kanāla malā. Brauciens pār Akmens tiltu, steidzīgs gājiens cauri Vecrīgai, un biju jau pie Berga darba. Daudz laika man nebija, tāpēc tik vien bija kā uzkāpu pa stāvajām koka kāpnēm uz Berga kabinetu, pārmijām pāris vārdu, un - prom! Atpakaļ uz darbu!

Kastītē bija Saldus "Gotiņas", Ogres "Gotiņas" un ārzemju "Gotiņas". Trīs no tām man bija jaunas. Lūk, divas jaunas Saldus "Gotiņas":

Kā arī pati kastīte "Ziemassvētku pasaka". Šajā kastītē bez citiem "Skrīveru saldumiem" bija atrodamas arī Ziemassvētku "Gotiņas":

***

Un tātad, paldies, Spergs, paldies, Bergs! Vāciet vēl! ;)

ZOO, Ļevs, tīģerēns un kastīte

Vakar abi ar Valdi ar tramvaju un trolejbusu braucām uz Rīgas ZOO. Diena bija puslīdz silta, bet pelēka un drēgna, un no debesīm nemitīgi smidzināja sīks lietutiņš.

Pie ZOO transporta vārtiem mūs sagaidīja smaidīgs Ļevs sarkanā elektriķa kombinezonā. Arī man bija sarkanas drēbes - mētelis un cepurīte, tāpēc izsecinājām, ka "Gotiņu" kolekcionāru uniforma ir sarkans!

Devāmies uz darbnīcu, kas kā jau kārtīga darbnīca bija stāvgrūdām pilna ar visādiem verķiem, instrumentiem, skrūvītēm, nagliņām. Te bija arī Ļeva laika Čara, kuru vajadzēja pacienāt ar suņu barību no maza trauciņa.

Ļevs pastāstīja par kādu sievieti Jēkabpilī, kas kolekcionē galvenokārt šokolādes papīriņus, bet, ja cītīgāk pameklētu, varbūt atrastu arī kādu "Gotiņas" papīriņu. Šī sieviete atsūtīja Ļevam "Gotiņu" konfekšu kastīti - 1987.gadā drukātu un vēl nesalocītu. Tā kā Ļevs kastītes nekrāj, viņš to atdeva man.

Kastīte pirms locīšanas

Vēl viņa Ļevam pastāstījusi sekojošo:

""Asare" ražoja "Gotiņas" līdz 1986.gadam. 1986.gadā apvienoja P/S "Ābeļi", Jēkabpils konservu fabriku, "Asares" "Gotiņu" cehu ar "XXV PSKP kongresa" P/S un rezultātā izveidojas "XXV PSKP kongresa agrofirma", kura pastāvēja līdz 1992.gadam.
1992.gadā uz "XXV PSKP kongresa agrofirmas" pamata izveidojās agrofirma "Daugava". Tajā pašā gadā slēdza cehu "Asare" un "Gotiņas" ar uzrakstu "Agrofirma"Daugava"" ražoja Jēkabpils konservu fabrika.

1993.gadā Jēkabpils konservu fabrika atdalījās no agrofirmas "Daugava", jo notika privatizācija, bet ilgi neeksistēja. Tajā pašā gadā viss pajuka - kā fabrika, tā arī agrofirma, un "Gotiņas" vairs neražoja."

Tā nu mās kādu brīdi papļāpājām, apmainījāmies ar rezerves "Gotiņām", un tad mēs ar Valdi devāmies aplūkot zvēriņus, bet Ļevs turpināja savas darbadienas gaitas. Mēs cerējām ieraudzīt mazo tīģerēnu Klifu Grantu, ko ap vieniem laižot paskraidīt pa lielo tīģeru aploku, bet diemžēl viņš tā arī neparādījās. Ziņās var lasīt, ka tīģerēnam esot veselības problēmas - sāpot ķepas! Varbūt tāpēc viņš neizgāja pastaigā. Žēl. Lai tik veseļojas mazais strīpainis!

***

Šodien salocīju jauniegūto kastīti. Atgādinu, ka tā nav bijusi ne reizi locīta kopš 1987.gada, kad to nodrukāja. Bija ļoti interesanti, kāda tad tā īsti izskatās. Protams, ir savā ziņā ekskluzīvi, ja kolekcijā ir "neskarts" eksemplārs, bet mana vēlme redzēt galarezultātu bija lielāka par vēlmi saglabāt kastīti nelocītu.

Pēc bildēšanas es to atkal atlocīšu, jo tieši tā vislabāk ir glabāt kastes - gan mazāk burzās, gan vietu daudz neaizņem!