Spoža un koša kolekcija no Madonas, tik gotiņu pamaz..

Atsaucoties uz sludinājumu ss.lv man piezvanīja Inta Zariņa, pensionāre no Madonas. Pārdodamās kolekcijas apraksts izklausījās daudzsološi.

2014.gada 1.novembrī mēs ar Valdi devāmies no Rīgas uz Rēzekni, kur vajadzēja uzmērīt vairākus punktus kādā objektā, atpakaļceļā nonakšņojām pie manas mammas Viļānos, bet 2.novembrī, kas bija svētdiena, atpakaļceļā izmetām loku caur Madonu un iebraucām pie Intas Zariņas. Kolekcija, kā jau solīts, bija visai plaša, bet krietni jaunāka nekā es biju sacerējusies - lielais vairums etiķešu no pagājušā gadsimta 90-tajiem un šī gadsimta sākuma, kladē bija arī senāki papīriņi - no 80-tajiem, 70-tajiem, kaut kas varbūt arī no 60-tajiem, bet nedaudz. Un gotiņu pavisam maz! Šis nebija mans veiksmīgākais pirkums, bet tik un tā - šis tas jauns klāt nāca gan.

Visjaukākā man šķiet šī jauniegūtā Lietuviešu 'Karvutė', Viļņas 'Pergalė' ražojums, domājams 70-tie - 80-tie gadi:

Tāpat ieguvu vienu SIA 'Rasas-K' gotiņu (~2000.g.):

Un divas jaunas SIA 'Unde' gotiņas (~2002.g.). Lūk, viena no tām:

Kā arī daži citi jaunumi. 

Neskatoties uz to, ka man ķēriens proporcionāli kolekcijas apjomam nesanāca pārāk liels, domājams Silvijai Keivai, kas krāj visa veida konfekšu etiķetes un kam es šo kolekciju nopārdevu tālāk, te atradās diezgan jauna!

Tāpēc rakstiet man vēstules un zvaniet, kolekcijai būs būt, augt un attīstīties!

SIA "UNDE" un IK "EKSO M"

Citi Valentīndienā saņem rozes un māla rūķus (pa divi), citi konfekšu "Gotiņa" papīrīšus. 

14.februārī pastā pret parakstu dabūju otru vēstuli no sava jauniegūtā interešu biedra Ļeva Tastevena. Rezultāts - jauna informācija un 11 jaunas Latvijas un 2 jaunas Īpašās Gotiņas.

Ļevs man atsūtīja paša sastādītu gotiņu ražotāju sarakstu, un vaicāja, vai es nevaru to papildināt vai pie vajadzības pakoriģēt. Lai darītu kaut ko lietas labā, nolēmu noskaidrot, kādās attiecībās savulaik bijuši divi uzņēmumu Liezērē - IK "EKSO M" un SIA "UNDE". 

Pa priekšu zvanīju Jānim Miezājam, kas pastāstīja, ka "EKSO M" esot bijis viņa uzņēmums, kas ticis radīts uz kāda cita uzņēmuma bāzes, bet kāda tieši, to Jānis nevarēja atcerēties, toties viņš bija pilnīgi drošs, ka pēc tam vairs nekas tai vietā nav noticis - vēl tagad uz durvīm esot lapiņa ar viņa tālruņa numuru, bet aiz durvīm - miers un klusums. Noskaidroju arī, ka "EKSO M" esot ražojuši tikai viena veida gotiņas ar viena veida papīrīšiem, lūk šādiem:

Jānis Miezājs atzīmēja, ka viņa uztverē tikai klasiskā piena konfekte bez piedevām ir tiesīga saukties "Gotiņa". Un vēl šim esot bijusi doma atsākt visu, jo esot ļoti garšīgs tāds bizness. Kas zin, kas zin.

www.lursoft.lv noskaidroju, ka IK "EKSO M" reģistrēts 2002.gada 25.februārī. Likvidācijas datums gan tur nefigurē, bet Jānis stāstīja, ka gotiņu ražošana esot turpinājusies kādu gadu, tātad augstāk redzamais papīrītis ir datējams ar 2002/2003 gadu.

Jānis man ieteica meklēt tālāku informāciju pie Pētera Krūgaļauža, kas savā laikā esot tā vai savādāk palīdzējis attīstīt un realizēt ideju par gotiņu ražotni. Pēteris Krūgaļaužs tagad ir SEB bankas Madonas filiāles pārvaldnieks. Sameklēju Krūgaļauža numuru un zvanīju. Par abām Liezēres gotiņu ražotnēm viņš neko nezināja teikt, bet atzīmēja, ka allaž cenšoties palīdzēt liezēriešiem. Vēl viņš man pastāstīja, ka gotiņu ražošanas tehnoloģijas izstrādē piedalījusies Ineta Stučka, kas tagad strādājot "Cesvaines pienā".

Labi, zvanu uz "Cesvaines pienu". Tur mani savieno ar Inetu Stučku, kas beidzot lej gaismu SIA "UNDE" un IK "EKSO M" attiecībās. Savā laikā Ineta esot strādājusi SIA "UNDE", un gotiņu ražošanas tehnoloģija viņai esot bijusi zināma no iepriekšējas darba pieredzes kolhozā "Sarkanais stars" Sarkaņos, kur arī tikušas ražotas gotiņas.

Pirms "UNDES" Liezērē nav bijusi gotiņu ražotne, uzņēmums radīts pilnīgi no jauna, bet pēc pāris gadiem "UNDES" iestrādnes pārņēmis "EKSO M". www.lursoft.lv stāsta, ka SIA "UNDE" ir reģistrēta 2000.gada 22.augustā, bet likvidēta - 2004.gada 12.decembrī. Gotiņu ražošana, protams, pārtraukta agrāk. Patiesībā, jau 2002.gada februārī sevi ir pieteicis "EKSO M". Tāpēc "UNDES" gotiņu papīrīši visticamāk ir datējami ar 2000/2001 gadu:

    

Ineta Stučka izklausījās gana atsaucīga un ieinteresēta, tāpēc es viņai pajautātu par iespējamām darba gaitu trofejām - tas ir, gotiņu papīrīšiem. "UNDE" varbūt mani interesētu mazāk par "Sarkanā stara" gotiņām, jo man jau tagad ir klasiskās gotiņas ar 13 un Ziemassvēktu gotiņas ar 10 dažādām tautasdziesmām, tomēr tas nenozīmē, ka nevar atrasties kaut kas jauns - piemēram, kāda "UNDES" tautasdziesma manā kolekcijā ir tikai vienā eksemplārā, un tā pati ar noplēstiem stūriem, kamēr citi eksemplāri man ir simtiem un stāv kaudzēs kartona kastē. Ineta solījās paskatīties, nu tad jau redzēs, varbūt neaizmirsīs. :)

Tā lūk.

***

Un vēl es savam prieciņam nedaudz paspiegojot tīklā, kur atradu Teklas Šaiteres 2009.gada 9.marta rakstu "Dienā" par Rīgas Zooloģiskā dārza elektriķi Ļevu Tastevenu un viņa laiku Čaru. Ļevs apstiprināja, ka šis raksts tik tiešām ir par viņu un viņa suni, un uzaicināja mani kādreiz satikties ZOO, kur varētu apskatīt ne tikai zvērus, bet arī viens otra kolekcijas un pamainīties ar papīrīšiem. Jē! Izkalausās labi.

Vēl no raksta "Dienā" uzzināju, ka Ļevs sevi ne velti sauc par 'kreizi' pensionāru, jo uz darbu Rīgas ZOO viņš dodoties ar velosipēdu vai slēpēm Čaras pavadībā, tāpāt viņš ejot tūrisma pārgājienos, braucot ar laivām, sēņojot, fotografējot. Hmm, es arī eju pārgājienos, braucu ar riteni, laivoju un fotografēju. Un kolekcionēju gotiņas. Izskatās, ka mums ir varen daudz kopīgu interešu! :)

Simti un centimetri

Aiz tīras intereses ņēmu lineālu un nomērīju Liezēres Gotiņu kaudzes. Sarēķināju 40,5 cm klasiskās un 71,05 cm Ziemsvētku Gotiņas: kopā nedaudz virs metra!

Tad saskaitīju 100 Liezēres Gotiņu papīrīšus, nomērīju; saskaitīju 200, atkal nomērīju, izdalīju ar 2; saskaitīju 300 un vēlreiz nomērīju, un izdalīju ar 3. Secināju, ka 100 = 1,12 cm

Izdalot sanāk apmēram 3600 klasiskās Liezēres Gotiņas, un 6300 Ziemsvētku Gotiņas.

Kas bij' laba saimeniece,
Saņem labi ķekatiņas;
Kas bij' tāda skopulīte,
Tā iebēga aizkrāsnē.

Papīrīši ar šo tautasdziesmu man ir visvairāk: 9,7 cm, tas ir apmēram 860 gabali.

Savu korekciju šajos ciparos ieviesa arī zināms kaķis: bez viņa tie būtu pavisam citi un krietni iespaidīgāki :)

Pārsteigumu kaste

Labs nāk ar gaidīšanu un aizvakar Vilnis Lejnieks padeva ziņu, ka arī otra Liezēres Gotiņu papīrīšu kaste no Liezēres noliktavas ir ieradusies Madonā.

Toreiz, kad Vilnis man atveda pirmo kasti, viņš ieminējās, ka esot vēl otra - tāda pati kaste, un es attiecīgi arī gaidīju ko līdzīgu, un tas bija pirmais pārsteigums, jo otra kaste izrādījās daudz lielāka un papīrīšu - daudz reiz vairāk.

Otrs pārsteigums nāca caur nāsīm - no kastes vēdīja nepārprotama kaķa čuru smaka - kāds zvērulis negantnieks pavisam svaigi (jo bija vēl slapjš) bija iezīmējis šo kasti kā savējo, vai, kas mazāk cēli, vienkārši izmantojis to kā ateju. Neko darīt - sākās varonīga papīrīšu šķirošana - pirmais kritērijs - apčurāts vai nē. Te, liekot roku uz sirds, varu apgalvot, ka viss tika kontrolēts, un neviens unikāls eksemplārs zudībā negāja! Jā jā, ja būtu gadījusies kāda tautasdziesma bez dubultnieces, es mazgātu un skalotu šo papīrīti līdz pilnīgai "atkaķošanai". Bet par laimi tādas vajadzības nebija - lai gan cietušo papīrīšu procents izrādījās ievērojams, un tie visi aizceļoja uz miskasti, visiem pantiem bija vēl desmiti un simti dubultnieku!

Un jā, tautasdziesmas - pavisam saskaitīju trīs jaunas klasiskajām Liezēres Gotiņām:

Sveši ļaudis manu māsu
Ar puķīti smīdināja;
Nesmejies, mana māsa,
Vai tu puķes neredzēj'se.

Es piedzimu māmiņai,
Kad dziedāja lakstīgala;
Netrūkst dziesmu, man dziedot,
Ne valodu runājot.

Ej gulēt, vēja māte,
Sausas egles galiņā!
Vai tev galva nesāpēja,
Dien' un nakti aurodam'?

un deviņas jaunas Ziemassvētku Gotiņām:

Ziemassvētki sabraukuši
Rakstītām kamanām;
Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Man kājiņas nenoautas.

Nebaidies, saiminiece,
Mēs nenācām ēst un dzert;
Mēs tik nācām padziedāt
Un ar tevi parunāt.

Čigānos laizdamās
Iesabāzu teļa galvu;
Kur nedeva ēsti, dzerti,
Grauzu savu teļa galvu.

u.c.

Kolekcijā pavisam 12 jauni Liezēres Gotiņu eksemplāri! Nav slikti! Turklāt pirmajā kastē bija viens vienīgs Ziemassvētku Gotiņas papīrītis, bet otrā kastē - tūkstoši... Interesanti, ka zem Ziemassvētku Gotiņu pakas bija paklāta 2001.gada 10.decembra Bērzaunes pagasta avīze "Bērzaunes rīts", kas varētu būt īstais punkts laikā.

Un tad nāca bonuss - apskatot kārtīgi kasti, pirms tā aizceļoja uz miskasti, kaut kur starp Ziemassvētku Gotiņu iepakojuma papīru un "Bērzaunes Rītu", kastes stūrī viegli saņurcīts bija iesprausts pavisam citāds Gotiņas papīrītis - arī ražots Liezērē, IK "EKSO M". Daudzus gadus atpakaļ kāds bija apēdis šo konfekti, bet papīrīti ietūcījis kastes stūrī. Super! Gluži negaidīts, drusku iepelējis, bet brīnišķīgs 13-tais eksemplārs:

Es biju ļoti priecīga par šādu lietu iznākumu.

Pēc šķirošanas tūdaļ iznesām miskasti, jo dzīvoklis bija riktīgi piesmakojis, un, atgriežoties no āra, pat aiz durvīm vēl varēja just kaķi :)) Bet drīz jau pa vaļējiem logiem istabā sanāca svaigais gaiss un viss nostājās savās vietās.


***

Šobrīd mans dzīvoklis izskatās pēc Gotiņu papīrīšu kaltes - visi šie tūkstoši izklāti pa dīvāniem, grīdu un pat gludināmo dēli - lai izvējo un izžūst noliktavas mitrums un kaķa smakas atblāzmas. Tie, kas jau izvēdinājušies, kā tādas naudas pakas tiek sasieti kopā ar papīra strēmelēm un līmlenti un krāmēti kaudzēs speciāli tam domātā veikalā "Ezis" iegūtā kartona kastē. Riktīga Gotiņu noliktava!

Liezēres Gotiņa

Kādā septembra dienā Valdis man jautā: Tu atceries Suņuku? Es tā pa druskai atcerējos gan, lai gan Valdis man pārmet, ka neesot šo uz ielas pazinusi un sveicinājusi. Viss var būt.

Tad lūk, Suņuks (tā ir tāda iesauka, ja kas, bet vārds ir Jānis Miezājs) tādā vai citā veidā savulaik esot bijis saistīts ar Liezēres Gotiņu ražošanu. Liezēre ir samērā netālu no Madonas, uz Cēsu pusi. Tobrīd manā kolekcijā jau bija četri Liezēres Gotiņu papīrīši - visi vienādi no virspuses, bet ar dažādām tautasdziesmām iekšpusē.

Atsevišķas Liezēres Gotiņu tautasdziesmas bija diezgan nerātnas un ar to it īpaši gāja man pie sirds un izcēlās starp citām Gotiņām. Piemēram:


Dodat man alu dzert,
Es ieš' miežus izravēšu;
Ja nedosi alu dzert,
Ieš' ar puisi izvārtīšu

vai


Nu, nu, nu, pa, pa, pa!
Pasacīšu māmiņai;
Ko tie puiši meklēdami
Rokas bāza azotē?

kā arī


Maķenīt palaidos
Vienu gadu slinkumā;
Trīs gadiņi nevarēju
Maizītē atgūties.

Viens eksemplārs bija dramatiski cietis - no papīrīša centra bija izplēsts ovāls ar tautasdziesmu. Es katru reizi, uzlūkojot šo mazo drisku, nevarēju izlemt - vai atstāt to kolekcijā, vai tomēr izmest..., bet tik jauka tautasdziesma!

Un šī gada 6. oktobrī lieta atrisinājās - es ieguvu veselu čupu ar vēl nelietotiem, bet jau vairākus gadus noliktavā nostāvējušiem Liezēres Gotiņas papīrīšiem. Tos man nelielā kastītē no Liezēres atveda konkrētās noliktavas atslēgu turētājs Vilnis Lejnieks. Pāršķirojot papīrīšus, saskaitīju 9 dažādas tautasdziesmas, 2 tādas, kādas man jau bija kolekcijā, un par laimi varēju savu ovālo drisku nomainīt pret jaunu, nelietotu eksemplāru. No Viļņa uzzināju, ka esot vēl otra tāda kastīte, es lūdzu arī to atvest, jo manī mājo pārliecība, ka tur atrastos vēl savādāki pantiņi, bet pagaidām tā pie manis vēl nav atceļojusi. Man ir neēti vēlreiz uzprasīties!

Daži Liezēres Gotiņas eksemplāri man tagad ir simtiem, bet interesanti, ka pa visu kastīti atradās tikai viena Ziemsvētku Gotiņa - ar riekstiem un sudrabotām sniegpārsliņām! Šī laikam ir pagaidām vissenākā Ziemsvētku Gotiņa, kāda man ir, lai gan tā ir tikai kādus desmit gadus veca: