Vēstule no Ventspils pilsētas domes

Vēstule un tās saturs:

Paldies par prieku - tam, kas runājās ar mani facebook.com, tam, kas nopirka šīs konfektes Ventspils Pilsētas svētkos, tam, kas tās atsūtīja, un arī tiem, kas tās iztina un apēda! :D

13 fakti par manu kolekciju

Gatavojoties izstādei Latgales Kultūrvēstures muzejā Rēzeknē, Inese Ločmele man palūdza sagatavot šādus tādus faktus par manu kolekciju. Lūk, te tie ir! Daži fakti būs jau agrāk dzirdēti, bet šis tas varētu būt jauns:

13 fakti par manu kolekciju:

1.      Ironiskā kārtā ir sanācis tā, ka man pašai gotiņas negaršo – priekš manis tās ir par saldu, un es tās tik pat kā neēdu. Galvenais iepirkto gotiņu noēdājs man ir mamma, kas ir liela saldummīle – viņai es regulāri piegādāju „Santas speciālās gotiņas”, kuru galvenā atšķirība no ierindas gotiņām ir fakts, ka tās ir jau iztītas!

2.      Kolekcijā šobrīd ir 1262 etiķetes, no tām 1074 – Latvijā ražotas veikalam un tirgum paredzētas gotiņas, 88 – Latvijā ražotas reklāmas un prezentācijas vajadzībām paredzētas un speciāli noformētas gotiņas un 100 ārzemēs ražotas gotiņas.

3.      Salikta kaudzītē, mana kolekcija ir 16,6 cm augsta un kopā sver 767 gramus.

4.      Kolekcijas aizsākuma datums nav zināms, tomēr, ja jāmin kāds cipars, es saku, ka tas viss sākās pirms kādiem 20-25 gadiem, kad māžojoties pakaļ vecākajām māsām, sāku veidot savu konfekšu papīrīšu kolekciju. Pēc kāda laika ievēroju, ka konfektes „Gotiņa” etiķetes, salīdzinot, piemēram, ar „Lācīšiem” un „Vāverītēm, patīkami atšķiras ar savu daudzveidību. Te laikam arī ir meklējama atbilde uz jautājumu, kāpēc tieši „Gotiņas” – visdažādākie dizaina risinājumi zem viena nosaukuma, tas ir tik interesanti! Cik veidos ir iespējams uzzīmēt govi?

5.      Ja var ticēt internetā pieejamajai informācijai, Latvijā konfektes ar nosaukumu „Gotiņa” pirmo reizi sāka ražot „Skrīveru pārtikas kombinātā” 1957.gadā. Diemžēl daudzām etiķetēm manā kolekcijā nav zināms precīzs gads, kad tajā tikusi ietīta un pēc tam arī iztīta konfekte. Man ir Ogres rajona patērētāju biedrības savienības rūpkombināta „Gotiņa” no 1961.gada (man teica, ka _61, kas norādīts uz etiķetes, nozīmējot tieši drukāšanas gadu), un, spriežot pēc dizaina, vēl vairākas apmēram tā paša laika gotiņas. S.c., varbūt jūsu muzeja speciālisti var man palīdzēt noteikt manu gotiņu vecumu?

6.      Everestā pakaļ „Gotiņai” kāpusi neesmu, arī jūras dzelmē nirt nav gadījies. Ir gadījies aiziet garām uz ielas guļošam papīrītim, jo tobrīd tuvumā ir bijuši cilvēki, bet pēc kāda gabaliņa griezties atpakaļ, lai to paceltu. Tāpat, uz skolu ejot grāvī pamanīts saburzīts papīra kumšķītis ir radījis manī aizdomas, un mājās ejot es lieliski atcerējos, kur tas redzēts, un līdu pakaļ, lai pārbaudītu – ir vai nav. Un bieži bija gan, jo mana acs bija lieliski ietrenēta atpazīt „Gotiņu” etiķešu papīra standarta izmērus, faktūru, krāsas. Kaut kas līdzīgs bija visām gotiņām. Tas gan bija aktuāli bērnībā, jo tagad uz ielas faktiski vairs nemētājas kaut kas tāds, kas vēl nav manā kolekcijā, jo Latvijā šobrīd ir tikai 3 ražotāji, kam es cenšos sekot.

7.      Savā laikā ir sanācis dzīt pārdevējas izmisumā, jo masīvie padomju laika svari nespēja nosvērt 1-2 konfektes, bet vairāk pirkt man nebija ne vēlmes, ne naudas. Tad pārdevējas, pukodamās un bubinādamas, nosvēra vairākas konfektes un iegūto svaru dalīja uz konfekšu skaitu.

8.      Manā kolekcijā ir 2 SEB „Gotiņas”, kas draugu ledusskapī noglabātas paspēja divas reizes pārbraukt uz jaunu dzīvesvietu, pirms beigās nokļuva pie manis. Tiesa, bez ledusskapja.

9.      Man ir etiķetes, kas ar visu saturu ir ceļojušas no Vācijas un Anglijas. Beigās nācās secināt, ka gan vācu, gan angļu gotiņas nav nekas cits, kā poļu „Krówka”, kas pieskaņota attiecīgajam tirgum.

10.  „Saldus pārtikas kombināts” ir līderis gotiņu etiķešu dažādības ziņā – manā kolekcijā ir 307 Saldus gotiņas, tad seko Skrīveri ar 296 etiķetēm. Te gan jāatzīmē, ka Skrīverus pārstāv gan „Skrīveru pārtikas kombināts”, kas nu jau ir vēsture, gan „Skrīveru saldumi”. „Saldus pārtikas kombināta” bērnu „Jautrās „Gotiņas”” ar bērnu zīmējumiem uz etiķetes vien man ir 40 dažādi eksemplāri.

11.  Tukuma rūpkombināts atšķiras ar „viskreizīgāko” dizainu – gotiņa klauns, gotiņa uz lidojošā paklāja, gotiņa pirāts, gotiņa pilots utt. Diemžēl manā kolekcijā ir tikai daļa no šīm amizantajām gotiņām. Cerams, tas ir tikai pagaidām! J

12.  Man internetā ir blogs http://konfektegotina.blogspot.com/ un http://latvijasgotina.blogspot.com/. Tieši pateicoties šiem blogiem mani ir atraduši vairāki kolekcionāri un kolekcionāres, tai skaitā mans kolēģis Ļevs – „kreizi“ pensionārs no Rīgas, kā viņš pats sevi sauc. Ļevam arī ir apmēram tikpat apjomīga „Gotiņu“ kolekcija kā man, arī viņš ir specializējies tieši uz šo konfekti. Mēs sarakstamies un esam tikušies un apmaiņas ceļā krietni papildinājušie viens otra kolekcijas.

13.  Mani draugi un ģimenes locekļi patur prātā manu aizraušanos un piegādā man „Gotiņu” etiķetes.

Viltīgās Gotiņas ar cigoriņiem

Kopš pagājušā gada rudens manā kolekcijā ir arī "Saldus pārtikas kombināta" "Gotiņa ar cigoriņiem". Nesen šīs konfektes uzradās Madonas "RIMI", un es kādu saujiņu nopirku - salīdzināšanai, vai nav kādas sīkas izmaiņas uzradušās, bez tam manā kolekcijā bija tikai nelietoti papīrīši pa taisno no ražotnes un gribējās, lai starp tiem ir arī kāds, kas noģērbts no konfektes, tā sacīt, ar darba pieredzi.

Sāku salīdzināt un atklāju, ka esmu nopirkusi "Gotiņas ar cigoriņiem" divu veidu ietinamajos papīros. Gan cigoriņa zieda attēls, gan uzrakstu fonts un izvietojums bija atšķirīgi. Man tas bija pārsteigums, jo ātri uzmetot aci šķita, ka visas konfektes ir vienādas. Un arī tas vēl nebija viss. Šodien atkal biju "RIMI" un nolēmu iepirkt vēl šīs gotiņas un rūpīgi atlasīt tās, kas vismazāk apspeķotas. Droši vien bija labs skats no malas, kad es rakos pa konfekšu kasti un katru gotiņu aizdomīgi grozīju un pētīju no visām pusēm! :D Un atkal pārsteigums - sameklēju vēl divus papīrīšu veidus, tātad kopā četrus! Interesanti, ja es paraktu dziļāk tai kastē, vai neatrastu arī piekto variantu?

Un pēc tam vēl bonuss - viena gotiņa bija kļūdas pēc ietīta dubultā papīrītī. Tas droši vien bija "Saldus pārtikas kombināta" konfekšu tinējas specveltījums man kā kolekcionārei - viena konfekte, divi papīrīši! ;)

Nedēļas korespondence

2010. gada 27. novembrī portālā draugiem.lv es saņēmu vēstuli no divpadsmitgadīgā Marikas Lobovas, kas jautāja, vai mani interesē Vaiņodes rūpkombināta 1997.gada gotiņu papīrīši. Šī bija pirmā vēstule saistībā ar manu kolekciju, ko saņēmu no nepazīstama cilvēka. 

Pagāja daži mēneši, un šī gada 23. februārī beidzot pienāca vēstule no Marikas, kurā bija trīs veidu Vaiņodes gotiņas - ar sarkanu, dzeltenu un zilu liesmu fonā. 

Salīdzinot atsūtītos ar esošajiem, secināju, ka divi - sarkanais un dzeltenais, lai gan ļoti līdzīgi esošajiem, tomēr ir ar atšķirīgiem krāsu toņiem, zilais bija tieši tāds pats. Tātad divi jauni. Un bonuss - Marikas sūtītie papīrīši nav lietoti. Šis apstāklis, kā arī tas, ka zināms precīzs papīrīšu ražošanas gads -1997, uzvedināja mani uz domām, ka kāds no meitenes vecākiem ir strādājis Vaiņodes rūpkombinātā, un man bija taisnība. Savā laikā tur esot strādājusi Marikas mamma, bet jau kopš apmērām 1999.gada rūpkombināts savu darbību ir pārtraucis. 

***

Dažas dienas pirms Marikas vēstules - 19.februārī man pienāca trešais sūtījums no Valda Lūša ar strīpainajām "Dimdiņu" gotiņām. Un vecais joks - lai gan pirmajā mirklī šķita, ka man visas tādas ir, tad salīdzinot secināju, ka uz tekstu un logo izvietojuma maiņas rēķina man ir trīs jauni eksemplāri. "Dimdiņu" gotiņas vispār ir slavenas ar savām neskaitāmajām sīkajām atšķirībiņām, gandrīz vai kaitina. Bet kopskaits aug. 

Valdim kā atbildi nosūtīju mazu jociņu - banknotes, kas visā visumā atgādina Amerikas dolārus, bet amerikāņu mirušo prezidentu vietā tos rotā esošie un visnotaļ dzīvie PS "A.A. & Būvkompānijas" un brālīgo kompāniju vadītāju ģīmetnes. Šīs banknotes tika sagatavotas un izprintētas speciāli "A.A. & Būvkompāniju" Ziemassvētku pasākumam Dikļu pilī, ar tām varēja norēķinātie kazino spēlēs no 2010.gada 17.decembra pulksten 20:30 līdz 18.decembra 1:30, bet pēc tam tie, kas bija vinnējuši visvairāk šīs naudiņas, varēja to apmainīt pret balvām, piemēram, galda spēli "Monopols". Vēlāk "A.A. & Būvkompānijas" darbinieku vidū paklīda joki par Ziemassvētku prēmiju izmaksu "mālnieciņos".

Valdis Lūsis kolekcionē no apgrozības izņemtas banknotes. Tas arī bija iemesls šādam sūtījumam - "arvīdiņi", "vitāliji" un '"mālnieciņi" pilnīgi noteikti ir jau izņemti no apgrozības!

***

Un trešā vēstule, par ko gribēju uzrakstīt, atnāca šodien no pašas tālās Vāczemes. Tā bija iepakota celofāna "ādiņā" un uz tās rēgojās zīmogs "Sūtījums saņemts bojātā veidā". Nopētīju no skata nevainojamo vēstuli - vienīgais bojājums bija ieplīsis stūris celofānam, bet drīz attapos, ka zīmogs taču ir uzspiests uz aploksnes, un to nekādi nevarētu izdarīt cauri celofānam - tātad ne jau tur ir tā vaina.  Vēl markai bija aplocījies stūrītis, bet neticu, ka tas varētu skaitīties "bojājums". Hmm, varbūt vēstule bija izmirkusi? Vai arī runa ir nevis par atsevišķu vēstuli, bet gan par to paku, kurā uz Latviju kopā ar citām vēstulēm ceļoja arī manējā?

Lai vai kā, lai atnāktu no Hamburgas uz Madonu, vēstulei vajadzēja piecas dienas.

Sūtītāja ir Zanda Ohff, vietājā ražojuma zeltene, ko dzīves ceļi aizveduši uz Vāciju. Mūsu ceļi ir krustojušies jau senāk - 2002.gadā tā saucamajā "Valdemāra ielas bordelī" (Tiem, kas nav lietas kursā - "Valdemāra ielas bordelis" nebija nekāds bordelis, bet gan daudzistabu dzīvoklis, ko apdzīvoja vairākas meitenes un tante Margarita - baiss PSRS dāvinājums Latvijai. Viņa labākajās "komunalkas" tradīcijās visvisādi sunīja un apmeloja mūs, darīja riebeklības un saukāja mūsu dzīvokli par "bordeli". Nez kā šai klājas? Vai vēl dzīva?)

Zanda man sūta atklātnīti un četru veidu "Kuhbonbon" papīrīšus - Classic, Noisette, Cafe, Choco un divus SIA "Iecavnieks" konfekšu papīrīšus - ar linsēklām un kaņepju sēklām. 

Zanda pastāstīja man par "Kuhbonbon" ar lakricu, ko pati gan laikam neēstu, bet solīja varbūt man atsūtīt ar visu saturu. Lakciras gotiņas ir melnā krāsā! Es redzēju attēlu www.kuhbonbon.de mājaslapā! Lūk:

Bet "Kuhbonbon" ar lakcicu un piparmētrām - traks var palikt:

"Kuhbonbon" esot ģimenes uzņēmums un ražojot savas gotiņas pēc tradicionālās poļu receptes: cukurs, glikozes sīrups, piens, sviests un krējums.

Tā nu es pirms brīža šiem uzrakstīju vēstuli ar lūgumu atsūtīt man "Kuhbonbon" asortus uz Latviju. Pagaidām nav atbildējuši. Jāgaida.

***

Paldies Marikai, Valdim un Zandai! Paldies visiem, kas sūta, lasa un jūt līdzi! Lai jums laba diena!

SIA "UNDE" un IK "EKSO M"

Citi Valentīndienā saņem rozes un māla rūķus (pa divi), citi konfekšu "Gotiņa" papīrīšus. 

14.februārī pastā pret parakstu dabūju otru vēstuli no sava jauniegūtā interešu biedra Ļeva Tastevena. Rezultāts - jauna informācija un 11 jaunas Latvijas un 2 jaunas Īpašās Gotiņas.

Ļevs man atsūtīja paša sastādītu gotiņu ražotāju sarakstu, un vaicāja, vai es nevaru to papildināt vai pie vajadzības pakoriģēt. Lai darītu kaut ko lietas labā, nolēmu noskaidrot, kādās attiecībās savulaik bijuši divi uzņēmumu Liezērē - IK "EKSO M" un SIA "UNDE". 

Pa priekšu zvanīju Jānim Miezājam, kas pastāstīja, ka "EKSO M" esot bijis viņa uzņēmums, kas ticis radīts uz kāda cita uzņēmuma bāzes, bet kāda tieši, to Jānis nevarēja atcerēties, toties viņš bija pilnīgi drošs, ka pēc tam vairs nekas tai vietā nav noticis - vēl tagad uz durvīm esot lapiņa ar viņa tālruņa numuru, bet aiz durvīm - miers un klusums. Noskaidroju arī, ka "EKSO M" esot ražojuši tikai viena veida gotiņas ar viena veida papīrīšiem, lūk šādiem:

Jānis Miezājs atzīmēja, ka viņa uztverē tikai klasiskā piena konfekte bez piedevām ir tiesīga saukties "Gotiņa". Un vēl šim esot bijusi doma atsākt visu, jo esot ļoti garšīgs tāds bizness. Kas zin, kas zin.

www.lursoft.lv noskaidroju, ka IK "EKSO M" reģistrēts 2002.gada 25.februārī. Likvidācijas datums gan tur nefigurē, bet Jānis stāstīja, ka gotiņu ražošana esot turpinājusies kādu gadu, tātad augstāk redzamais papīrītis ir datējams ar 2002/2003 gadu.

Jānis man ieteica meklēt tālāku informāciju pie Pētera Krūgaļauža, kas savā laikā esot tā vai savādāk palīdzējis attīstīt un realizēt ideju par gotiņu ražotni. Pēteris Krūgaļaužs tagad ir SEB bankas Madonas filiāles pārvaldnieks. Sameklēju Krūgaļauža numuru un zvanīju. Par abām Liezēres gotiņu ražotnēm viņš neko nezināja teikt, bet atzīmēja, ka allaž cenšoties palīdzēt liezēriešiem. Vēl viņš man pastāstīja, ka gotiņu ražošanas tehnoloģijas izstrādē piedalījusies Ineta Stučka, kas tagad strādājot "Cesvaines pienā".

Labi, zvanu uz "Cesvaines pienu". Tur mani savieno ar Inetu Stučku, kas beidzot lej gaismu SIA "UNDE" un IK "EKSO M" attiecībās. Savā laikā Ineta esot strādājusi SIA "UNDE", un gotiņu ražošanas tehnoloģija viņai esot bijusi zināma no iepriekšējas darba pieredzes kolhozā "Sarkanais stars" Sarkaņos, kur arī tikušas ražotas gotiņas.

Pirms "UNDES" Liezērē nav bijusi gotiņu ražotne, uzņēmums radīts pilnīgi no jauna, bet pēc pāris gadiem "UNDES" iestrādnes pārņēmis "EKSO M". www.lursoft.lv stāsta, ka SIA "UNDE" ir reģistrēta 2000.gada 22.augustā, bet likvidēta - 2004.gada 12.decembrī. Gotiņu ražošana, protams, pārtraukta agrāk. Patiesībā, jau 2002.gada februārī sevi ir pieteicis "EKSO M". Tāpēc "UNDES" gotiņu papīrīši visticamāk ir datējami ar 2000/2001 gadu:

    

Ineta Stučka izklausījās gana atsaucīga un ieinteresēta, tāpēc es viņai pajautātu par iespējamām darba gaitu trofejām - tas ir, gotiņu papīrīšiem. "UNDE" varbūt mani interesētu mazāk par "Sarkanā stara" gotiņām, jo man jau tagad ir klasiskās gotiņas ar 13 un Ziemassvēktu gotiņas ar 10 dažādām tautasdziesmām, tomēr tas nenozīmē, ka nevar atrasties kaut kas jauns - piemēram, kāda "UNDES" tautasdziesma manā kolekcijā ir tikai vienā eksemplārā, un tā pati ar noplēstiem stūriem, kamēr citi eksemplāri man ir simtiem un stāv kaudzēs kartona kastē. Ineta solījās paskatīties, nu tad jau redzēs, varbūt neaizmirsīs. :)

Tā lūk.

***

Un vēl es savam prieciņam nedaudz paspiegojot tīklā, kur atradu Teklas Šaiteres 2009.gada 9.marta rakstu "Dienā" par Rīgas Zooloģiskā dārza elektriķi Ļevu Tastevenu un viņa laiku Čaru. Ļevs apstiprināja, ka šis raksts tik tiešām ir par viņu un viņa suni, un uzaicināja mani kādreiz satikties ZOO, kur varētu apskatīt ne tikai zvērus, bet arī viens otra kolekcijas un pamainīties ar papīrīšiem. Jē! Izkalausās labi.

Vēl no raksta "Dienā" uzzināju, ka Ļevs sevi ne velti sauc par 'kreizi' pensionāru, jo uz darbu Rīgas ZOO viņš dodoties ar velosipēdu vai slēpēm Čaras pavadībā, tāpāt viņš ejot tūrisma pārgājienos, braucot ar laivām, sēņojot, fotografējot. Hmm, es arī eju pārgājienos, braucu ar riteni, laivoju un fotografēju. Un kolekcionēju gotiņas. Izskatās, ka mums ir varen daudz kopīgu interešu! :)

Iztrūkums! Bērnu Jautrās "Gotiņas"

Pagājušā gada novembrī es, divas Putras un viena maza Cīrule bijām Saldū, apmeklējām "Saldus pārtikas kombināta" gotiņu ražotni un veikaliņu, sapirkāmies čupām konfektes, tai skaitā veselas četras pakas bērnu gotiņu. Tās pavisam nesen bija parādījušās ražošanā un bija radītas par godu "Saldus pārtikas kombināta" piecdesmitgadei, un šo speciāli bērniem paredzēto mazizmēra Jautro "Gotiņu" noformējumā bija izmantoti Saldus bērnu zīmējumi. Lieki piebilst, ka es tādas vēl nebiju redzējusi, un mana kolekcionāres būtība bija stāvā sajūsmā. Toreiz mana kolekcija papildinājās ar 23 Jautro "Gotiņu" eksemplāriem.

Tomēr pēc kāda laiciņa "Saldus pārtikas kombināta" mājas lapā es ieraudzīju attēlu ar šīm gotiņām, rūpīgi to izpētīju un sazīmēju tur trīs papīrīšus, kādu manā kolekcijā aizvien vēl nebija. Arī "Saldus gotiņas" veikaliņa apmeklējums Mildas tirdziņā Rīgā neko nedeva - pārdevējas ne pārāk laipnā un nedaudz aizdomīgā skatiena ēnā es cītīgi izpētīju visas tobrīd veiklā esošās paciņas, un neatradu tur meklēto.

Kādu mēnesi atpakaļ es nolēmu kaut ko darīt lietas labā un piezvanīju Agnesei Patrašanu, kas ir pārdošanas un mārketinga vadītāja "Saldus pārtikas kombinātā". Mēs sarunājām, ka viņa atsūtīs man trūkstošos Jautro "Gotiņu" papīrīšus. Es apsolīju nokopēt viņu mājas lapā esošo attēlu ar bērnu gotiņām un atzīmēt tajā, kurus tieši papīrīšus man vajag, bet sev par lielu vilšanos atklāju, ka minētais attēls, ko agrāk varēja atvērt pienācīgā izmērā, ir nomainīts uz daudz mazāku, un atsevišķu papīrīšu dizains vairs nav lāgā sazīmējams.

Lūk tā: 

Ar bultiņām atzīmēti tie papīrīši, kādu man aizvien vēl nav.

Agnese par mani aizmirsa, bet es atgādināju, un šodien ienācās vēsulīte. Izšķirstot atsūtītos papīrīšus, es konstatēju, ka no tiem, ko es redzēju attēlā, te nebija neviens, toties bija trīs jauni, neredzēti zīmējumi:

Un vēl plus pieci eksemplāri uz citādu fona krāsu un citādu mīklu (otrā pusē) rēķina. Tātad kopā astoņi jaunumi. Nav slikti! Paldies Agnesei Patrašanu par sadarbību! 

Un tomēr! Kur lai es rauju tos trūkstošos papīrīšus? Vai kāds no jums neapgrozās Saldū? :) Piesakās! Tēriņus apmaksāšu!

Kreizi kolekcionārs no Rīgas

"Labdien, cienijamā Santas kundze!

Apsveicu Jūs ar Jauno gadu un novēlu paplašināt savu Gotiņu kolekciju.

Raksta Jums viens "kreizi" pensionārs no Rīgas. Man sauc Ļevs, esmu krievs, tāpēc atvainojos par iespējamām kļūdām manā vēstulē.

Es arī kolekcionēju Gotiņas, apmēram 30 gadus. Kolekciju iesākusi mana māsa, bet pēc viņas nāves un vel pēc pāris gadiem tā nonākusi pie manis. Diemžēl, māsas bērni daudz ko kolekcijā izpostīja. Pašlaik manā kolekcija pāri par tūkstoti Gotiņas, no tām ārzemju ~ 130. Kolekcionēju tās, ko varēju atrast veikalos, jo korespondentu man nav un nav arī sakaru ar Gotiņu ražotājiem.

Ilgu laiku domāju, ka es viens tāds nenormālais kas krāj Gotiņas, bet tomēr meklēju hobija biedrus. Ne kolekcionāru saietos, kuri notiek Rīgā katru ziemu, ne Internetā nevarēju tādus atrast, bet cerēju, tāpēc krāju arī apmaiņas fondu, jo mana kolekcija nav pilna.

Un vakar pēkšni atradu Jūsu mājas lapu Internetā.

Sūtu Jums daļu no sava fonda, varbūt kaut kas Jūs iepriecinās. Ceru uz tālāko sadarbību kā kolekcionēšana, ta arī informācijas apmaiņā. Rakstat kas Jūs interesē.

Ar cieņu, Ļevs.

20.01.2011"

***

Man ļoti patika šī vēstule, tāpēc publicēju to pilnā garumā. Vēstule nāca līdzi sīkpakai, ko saņēmu pastā 2011.gada 28.janvārī. 

Sīkpakā bija jauka kopsaimniecības "Ropaži" ražojuma "Gotiņu" kastīte ar daļu no Ļeva Tastevena apmaiņas fonda - kopā 273 papīrīši, no tiem 117 manā kolekcijā jaunums - 112 Latvijas, un 5 Ārzemju Gotiņas. 

Lūk, daži jaunumi:

Šīs Gotiņas gan nav sevišķi senas, toties daudz! :) Jaunas tatutasdziesmas otrpus citādi redzētiem papīrīšiem vien ir veselas 32! 

Ej, Laimiņa, tu pa priekšu,

Es tavās pēdiņās;

Nelaid mani to celiņu,

Kur aizgāja ļauna diena.

Gribēj' ļaudis man' locīt,

Kā vējiņš smilgu loka;

Es nebiju tā auguse

Kā smildziņa vecainē.

Maziņš mans augumiņš, 

Prāva mana valodiņa;

Valodiņa palīdzēja

Mazajam augumam.

Un "Jaungada konfekte" SIA "Jūrmalas SKB" izpildījumā ir vienkārši burvīga - gan ar savu murgaini psihodēlisko dizainu, gan savu "Jaungada" padarīšanu:

***

Iespējams, ka šis sūtījums aizpilda daļu no tā tukšuma, kas manā kolekcijā radās studiju gados. Man kā jau kārtīgam Latvijas Universitātes studentam bija švaki ar naudu, un tā kā gotiņas man negaršo, es izvēlējos pirkt citus produktus, neskatoties uz to, ka, iedomājoties par kolekciju, sirds man drusku asiņoja. :) 

Tagad cik var jālāpa ciet tie robi! Es jau uzrakstīju Ļevam atbildi - ar pildspalvu uz papīra, kā senos labos laikos! Liels paldies viņam, un ceru, ka manas kolekcijas rezervēs atradīsies ne viens vien papīrītis, ar ko papildināt viņa tūkstoti! Un kas zina, varbūt kādu dienu es viņu apsteigšu? ;)

Lai vai kā, skatīsimies, kas notiks tālāk. Domāju, būs interesanti.

Prieciņš

Jautrā magones saēdusies govs uz lidojošā paklāja ilgāku laiku varēja pretendēt uz nosaukumu "Vissaburzītākā Gotiņa Santas kolekcijā". Man tas diezgan kremta, jo nu varen jestra bija tā govs un man ļoti patika. Es pat kaldināju plānus meklēt galus "Tukuma rūpkombinātam" - un pa lielam šī konkrētā papīrīša dēļ. Bet tad atnāca bagātīgā sīkpaka no Ļeva Tastevena, un visa cita jauka un interesanta starpā arī šī papīrīša jautājums atrisinājās! Urā!

Nr 232:

 =

Tas gan nenozīmē, ka mani vairs neinteresē "Tukuma rūpkombināts"! Ļoti interesē! Tāpēc, ja kādam tur ir gali, atzīstieties!

Ziemassvētki pēc Ziemassvētkiem

Vispirms gribu pateikt paldies Kasparam Poriņam no Talsiem, kas bija pietiekoši atsaucīgs un čakls, lai atsūtītu man dažus papīrīšus. Tiesa, tikai viens man bija jaunums, toties tas pats - īpašs: Talsu novada Bērnu un jauniešu centra "Gotiņa"! Lūk:

Nr 34IP

Raiņa vārdiem sakot: "Ikkatram ir roka jāpieliek, lai lielais darbs uz priekšu tiek"!

Kaspara vēstuli es saņēmu 11.janvārī, kad apmeklēju manu pēdējā laikā iecienītāko iestādi Madonā jebšu pastu, bet 22. janvārī es saņēmu otru vēstuli no Valda Lūša, kas bija mazāk apjomīga nekā pirmā un tajā bija pavisam neseni "Gotiņu" papīrīši, tomēr arī te man atradās divi jaunumi - Ziemsvētku gotiņas ar redzētu dizainu, bet neredzētiem pantiem, starp tiem viens, kas man šķita jo sevišķi interesants, jo tas ir pagaidām vienīgais pantiņš manā Latvijas Gotiņu kolekcijā, kas nav tautasdziesma:

Balts sniedziņš snieg uz skujiņām

Un, maigi dziedot, pulkstens skan...

Mirdz šur tur ciemos ugunis,

Un sirds pukst aplaimota man.

***

Bet tas nebūt nav viss par Ziemassvētkiem janvārī! 

Kādu skaistu dienu man piezvanīja Bergs, pazīstams arī kā Iveta Berga-Muižniece, un pastāstīja man par "Saldus pārtikas kombināta" visjaunākajām Ziemassvētku gotiņām, ko viņa esot iepirkusi un grasās sūtīt man (bez satura, protams). Jocīgi! Ziemassvētki taču jau garām! Svētku laikā es biju cītīgi pārbaudījusi konfekšu plauktus visos iespējamajos veikalos, un atradusi tur šo to jaunu, bet neko tādu, par ko man stāstīja Bergs. 

Skaidra lieta - jābrauc skatīties! Madonas divu iksu Maksimā nekā jauna nebija, toties SuperNetto - tadamm! Kā dzīvas. Izpētīju piedāvājumu, un ar divām 200 gramu paciņām devos uz kasi. Mammai atkal būs viņas iecienītie saldumi - Santas speciālās atģērbtās "Gotiņas", jo pie mums ne es ne Valdis uz tām pārāk kāri neesam.

19.janvārī es devos uz Rīgu, kur apmeklēju sava dārgā brālēna Ata Jākobsona gleznu izstādi "Insomnia". 

Te mēs ar Bergu sadzeram ar jauno mākslinieku
Foto: Gints Ivuškāns; Avots: F64

Un te mēs abas niekojamies ar kanoniem.
Foto: Gints Ivuškāns; Avots: F64

Uz šo izstādi mēs devāmies kopā ar Bergu, bet pirms tam viņa man izsniedza paciņu, kas bija jau sagatavota sūtīšanai, tomēr saprotamu iemeslu dēļ pasts šoreiz varēja atpūsties. Nu tā drusciņ: tieši tik daudz (maz), cik ir viena paciņa! 

Tātad gotiņas no SuperNetto plus Berga piegādātās gotiņas, kopā saskaitīju 22 jaunus "Saldus pārtikas kombināta" Ziemassvētku papīrīšus! Pēc šī papildinājuma mana kolekcija izauga līdz 729 eksemplāriem. Smalki!

Te būs šis tas no jaunumiem, Nr 713 un Nr 717:

 

Beigās viens akmens "Saldus pārtikas kombināta" dārziņā! Var jau būt, ka es esmu vienīgā, kas lasa tautasdziesmas papīrīšu otrā pusē, bet man jau ir apnikusi nemitīgā atkārtošanās - dizains jauns, panti vecie! Dodiet kaut ko svaigu, Dainu skapis taču vēl nav iztukšots! :)

***

Un vēl, šodien man ienācās sīkpaka no Ļeva Tastevena Rīgā, kas sevi raksturo kā "kreizi" pensionāru, kas kolekcionē "Gotiņas" jau 30 gadus. Viņš esot atradis manu blogu internetā. Man par sajūsmu un dzīvām šausmām atklājās, ka Ļevam ir pāri tūkstotim dažādu "Gotiņu", no tām ap 130 - ārzemju. :) Bet tas nekas - man ir kur tiekties! It sevišķi, ja ņem vērā to, ka no viņa atsūtītajām gotiņām man jaunas ir ap 120 (tātad tagad man jau ir bez maza 850, tikai vēl neiegrāmatotas...)! Un tā esot tikai daļa no viņa "apmaiņas fonda"! Oho. Te ir paredzama turpmāka komunikācija, jo arī man ir šis tas iekrāts apmaiņai. Vēlāk par to visu uzrakstīšu vairāk un smalkāk!

***

Un vēlreiz - paldies visiem, kas sūta un kas vienkārši lasa! Lai lieli sūtījumi nenobaida tos, kam ir varbūt tikai viens papīrītis priekš manis! Visi sūtījumi ir gaidīti! Lai jums priecīgi, kaut Ziemassvētki jau garām!

Govju reģistri

Savu "Gotiņu" kolekciju es glabāju reģistros. Latvijas Gotiņām ir divas mapes oranžos vākos, kamēr Īpašās un Ārzemju Gotiņas dala vienu zaļu mapi. Nekādas politikas,visu izšķir skaits! ;)

Katrai "Gotiņai" ir sava caurspīdīga kabatiņa, kas ļauj to apskatīt no abām pusēm. Sevišķi svarīgi tas ir gadījumos, kad otrā pusē ir atrodama tautasdziesma vai kāds cits teksts. Šīs "Gotiņu" kabatiņas piegriežu es pati. Veikalā var nopirkt īpaši fotogrāfijām paredzētas kabatiņas, četras vienā lapā. Šo lapu ar rotējošo papīra nazi es griežu uz pusēm, tad izlīdzinu izmērus, ar caurumotāju izsitu caurumus vajadzīgajās vietās - un gatavs. Ir jau piņķerēšanās, bet dažs sēž uz ledus un bļitko, dažs kārto savu kolekciju, vēl cits pa to laiku mierīgi guļ.

Lielā Pienesuma diena

6. janvāris manai kolekcijai bija liela diena, ko, pēc Berga domām, varot droši pasludināt par svētku dienu. To varētu nodēvēt par "Lielā Pienesuma dienu" vai varbūt "Jestrās paplašināšanās svētkiem", vai kā tamlīdzīgi. Varētu arī piemērot gadījumam kādus rituālus, kaut ko negantu no aizlaikiem, piemēram jauna "Gotiņas" papīrīša upurēšanu, iemetot to krāsnī. (Hmm, bet man nav krāsns!) Vai arī dejošana ap manu kolekcijas reģistru kaudzi govs maskās ar liekajām astēm. Un, protams, piedzerties. :)

 Jo tāda brīnuma manas kolekcijas tapšanas vēsturē līdz šim nav bijis - 72 jauni Latvijas Gotiņu, 3 jauni Īpašo Gotiņu un 2 jauni Ārzemju Gotiņu papīrīši vienā dienā! Nu, tīri tehniski, tie ienācās Madonas pasta nodaļā ar dienas starpību - 5.janvārī no Edītes Husares, bet 6. - no Valda Lūša, tomēr abi tie tikuši izsūtīti 3.janvārī, un saņēmu es tos reizē trīs dienas vēlāk. Pavisam kopā ienācās 169 papīrīši, daudzi noderēja kā rezerves eksemplāri, tai skaitā ne mazums tādu, kas bija labākā stāvoklī nekā manā kolekcijā jau esošie, līdz ar to kolekcija visā visumā kļuva par kādu gramu kvalitatīvāka, tīrāka un daiļāka.

Tātad, abi sūtījumi ienācās no Rīgas, lai gan Edītes saknes ir Latgalē, un sirds noteikti arī, kā jau kārtīgai latgaliešu patriotei pienākas. Edīte ir "Latgolas Studentu centra" Rīgas biroja vadītāja. Kurā pusē ir Valda Lūša dzimtene, to gan nezinu, zinu tikai, ka viņš ap 1992.gadu ir dzīvojis Gulbenē, kur interesantā un romantiskā veidā ieguvis kādu papīrīti. Valdis par to stāsta tā: "skaidri zinu, ka (papīrītis) zilajā krāsā tik tiešām ir tipogrāfijas brāķis, jo pats personīgi ar šķērēm izgriezu no lielas papīra loksnes, kas tika izmantota par ietinamo papīru veikalā. Papīrā bija ietīti ziedi." 

Nu protams, ka šis papīrītis atrada savu vietu starp manas kolekcijas Īpašajām Gotiņām:

Nr 33IP

Edītes sūtījumā bija 94 papīrīši, daļa no tiem pielīmēti pie baltām A4 lapām - šo trūkumu es ātri laboju, pamiekšķējot papīrus siltā ūdenī un cik vien var rūpīgi nokasot līmi un papīra paliekas no "Gotiņu" aizmugures. Jāatzīst, vietām radās nelieli defekti, bet ko nu vairs. 

39 no 94 man bija jauni, tomēr ne visi bija neredzēti. Reizēm atšķirības ir salīdzinoši nelielas - mainīti telefona numuri vai adreses, mainīts teksta novietojums vai detaļu krāsa. Reizēm nav saprotams, kāpēc atsevišķas izmaiņas vispār ir veiktas. Tomēr, ja pasūtītājs, mākslinieks vai maketētājs kādu detaļu ir nolēmis mainīt, man tas nešaubīgi ir jauns eksemplārs.

Lai labāk izprastu, ar ko viens eksemplārs dažreiz atšķiras no otra, atrodi divas atšķirības!

Nr 683 un Nr 335.

   vs

Par sevi Edīte saka - viņai esot "krāšanas gēns". Hmm, man laikam ar tāds ir. Tā tie kolekcionāri rodas!

Tā Edīte:

"Par papeireišu kruošonu - maņ ir nazkaids kruošonys gens - lobs vai nalobs tū nazynu, bet vyslaik vāga koč kū kruot i iz lītom ari parosti verūs ar "varbyut nūderēs" prizmu. Pādejā laikā gon asu suokuse ceiņu pret itū i teiri veiksmeigi (par daudzi montu). 

Sovulaik bierneibā kruošonu suoku ar Laimys i Uzvarys kampatu papeireišim, tod sekuoja Gūtenis i maizis etiketis. Tāņ vaira speciali nikū nakruoju viņ, ka goduos, pa kaidam jaunam Laimys papeireišam vys tik nūgloboju. Intensivuok vysu kruoju pamatškolys i vydsškolys, bet leidz ar augstškolu nazkai aktivi beidžu tū dareit - kotrā ziņā vaira na cīši speciali (nazkur pyrma 5-6 godim), viņ ja pa kaidam papeireišam gadejuos ceļā, tod dalyku. 

Tai kai pādejā laikā suoku izvērtēt, kū i cik daudzi maņ vāga, i suokumā caur Spergu izzynuoju par Tovu kolekceju, tod saprotu, ka, tai kai tūmār žāļ izmest, tod Gūteņu kolekceju varbyut varātu atdūt cytuos pavysam lobuos rūkuos. Tai nu tei ir veiksmeigai pi Tevs!"

Jā gan, veiksmīgi manos nagos! Un man par to ir tikai prieks!

Te būs pārītis neredzēti (bet tas nav viss!):

Nr 658 un Nr 659.

 

Kamēr Edītes sūtījums man bija pilnīgs pārsteigums, jo nebiju par to brīdināta, Valda Lūša ierakstītās vēstules ar 75 papīrīšiem atnākšana bija man zināma un gaidīta. Valdis manu blogu bija atradis internetā, tāpēc uzrakstīja man vēstuli, kurai bija pievienoti 38 "Gotiņu" attēli. Šī bija pirmā reize, kad pie kāda cita kolekcionāra es redzēju "Gotiņu" papīrīšus tādos daudzumos un tādā daudzveidībā. Jāsaka, manā kolekcijā caurumu ir vairāk nekā Šveices sierā, un mani tas varen apmierina - savādāk ko gan es meklētu un krātu?

Pēc apmainīšanās ar dažām vēstulēm, Valda Lūša "Gotiņu" iekrājumi uzsāka savu ceļojumu uz Madonu. Jāsaka, viss notika tik punktuāli, bez liekas steigas vai laika vilkšanas. Sakārtoti attēli, vienošanās, ierakstīta vēstule, mana atbildes vēstule ar senām naudaszīmēm, viss skaisti un kā pa diedziņu. Prieks kur tu rodies!

Valdis "Gotiņas" sācis vākt ar 1975.gadu:

"Tas sanāca gluži nejauši - bērnībā vecāsmātes mājas bēniņos atradu kaut kāda iemesla dēļ grāmatā ieliktus 4 papīrīšus, tad noskrēju lejā istabā un pievienoju klāt vēl vienu (taisni ap to laiku mājā vecāmāte bija nopirkusi "Gotiņas"). Vēlāk es ik pa laikam kādu pievienoju klāt, bet tā aktīvi nemeklēju, jo man kā kolekcionāram ir citas prioritātes."

No Valda Lūša sūtījuma man ienācās 33 jauni "Gotiņu" eksemplāri - gan senāki, gan nedaudz jaunāki, bet liela daļa neredzēti un ļoti interesanti.

Piemēram:

Nr 631 un Nr 635.

  

Nr 642 un Nr 651.

 

Un nobeigumā cirka numurs: UZMANĪBU UZMANĪBU! GOVS KOKĀ! ;)

Nr 32IP

Kas var būt patriotiskāks par vispatriotiskāko Gotiņu?

Vēl patriotiskāka Gotiņa!

Nr 688

Paldies Edītei Husarei, kas janvāra sākumā šo jauko "Gotiņu" man atsūtīja pa pastu kopā ar vēl citiem 93 papīrīšiem!

Cik Latvijā "Gotiņu"

Te nu tas ir: raksts par manu kolekciju reģionālās avīzes "Rēzeknes Vēstis" 2011.gada 8.janvāra numurā!

Atvainojos par faktu neprecizitātēm: pirmās "Gotiņas" tomēr esot tapušas "Skrīveru pārtikas kombinātā" 1957. gadā nevis "Saldus pārtikas kombinātā" 1960.gadā. Ļoti atvainojos, ja kāds tika maldināts vai sāpināts, vai kā citādi aizskarts!

Cik Latvijā "Gotiņu"

Ar kolekcionēšanu padomju gados aizrāvās vai ikviens skolas bērns - kalendārīši, aplokšņu bildītes, markas, nozīmītes, aktieru foto, konfekšu papīrīši, kas tik vien netika krāts. Un cik liela sajūsma bija, papildinot kolekciju ar jaunu eksponātu. Tagad šo interesanto bērnu aizraušanos lielākoties nomainījušas citas lietas - datorspēles, mobilie telefoni un internets.

Eduarda UTĀNA foto

 Arī Santa Ulnicāne pirms apmēram 25 gadiem, sekojot vecāko māsu piemēram, sāka veidot savu kolekciju - vākt konfekšu papīrīšus. Iesākumā derējis ikviens krāsains saldumu ietinamais papīrītis, bet tad meitene pamanīja, cik daudz ir konfekšu "Gotiņa" šķirņu. Gadi gāja, bet aizraušanās neizplēnēja: Santa kolekcionē līdz šai dienai.  Tieši šī iemesla dēļ Santa mēroja ceļu uz "Rēzeknes Vēstu" redakciju. Santa dzimusi Jaunviļānos, bet tagad viņa dzīvo Madonā. Tur viņa strādāja kādā projektēšanas firmā, tagad diemžēl nācies papildināt bezdarbnieku rindas. 

Santa atveda kolekcijas albumu ar sakrātajiem 617 "Gotiņu" papīrīšiem.

Pētot kolekciju, saproti - tie nav vienkārši papīrīši, bet gan ieskats vēsturē. Padomju gados  Latvijā "Gotiņas" ražoja apmēram 30 rūpnīcas, arī brīvās Latvijas laikos līdz 2000. gadam daudzās pienotavās tapa šis saldums, taču tagad... palikušas tikai trīs ražotnes - Skrīveros, Saldū un Daugavpilī.

 ""Gotiņas" pirmoreiz sāka ražot 1960.gadā Saldū. Nav izslēgts, ka tās bija jau agrāk, varbūt ar citu nosaukumu. Tāpēc gribu izpētīt "Gotiņu" ražošanas vēsturi," stāsta Santa. "Laika gaitā mainījies ne tikai dizains, arī pats ietinamais materiāls kļuvis citāds. Ja agrāko laiku "Gotiņu" papīriņus pēc to atmiekšķēšanas no konfektes paliekām un nomazgāšanas varēja droši izgludināt ar gludekli, tad tagadējās pēc gludināšanas krokojas. Tāpēc papīrīši jāžāvē citādāk: starp grāmatas lapām. Pamanīju arī tādu būtisku sīkumu kā adrešu nomaiņu: kur agrāk bija rajons, tagad - novads."

Lai papildinātu kolekciju, Santa lūdz atsaukties tos cilvēkus, kuri saglabājuši savas vai bērnu kolekcijas un kuriem nebūtu žēl viņai tos atsūtīt. 

Santas adrese: Santa Ulnicāne, a/k 62, Madona, LV-4801, e-pasts: santa_u@yahoo.com.

Kolekcionāre internetā izveidojusi arī blogu, kurā izvietojusi informāciju par savu kolekciju: konfektegotina.blogspot.com.

Aija Zuja

Kā piepildās bērnības sapņi

Laikos, kad es vēl lasīju "Zīlīti", papildinājums manā "Gotiņu" kolekcijā bija retums. Reizi no reizes šur un tur uzradās pa kādam jaunam papīrītim, un atkal klusums uz ilgu laiku; tāpēc attēls, ko reiz ieraudzīju publicētu augstākminētajā bērnu žurnālā, man teju salauza sirdi. Neatceros, kas tas bija par rakstu, varbūt par zobu veselību un saldumu iedarbību uz tiem , varbūt kāds cits; un varbūt pat žurnāls nebija tas, bet tolaik jau liela izvēle nebija, tāpēc domāju, ka "Zīlīte" vien bij.

Attēlā bija redzams samazināts konfektes "Gotiņa" papīrītis. Man tas likās tik skaists un tik iekārojams, un skaudrā apziņa, ka visticamāk es to nekad neiegūšu, plosīja manu jaunās kolekcionāres dvēseli. Godīgi sakot, es pat nebiju pārliecināta, vai šāds papīrītis reāli eksistē. Varbūt žurnāla štata mākslinieks to bija uzzīmējis speciāli šim rakstam?

Skaidrs, žurnālā nodrukāta "Gotiņa" nevar būt kolekcijas eksemplārs, tomēr man tā šķita tik jauka, ka es to tomēr izgriezu un ielīmēju zem eksemplāra Nr 8, kam otrā pusē ir tautasdziesma, tāpēc tas ielīmēts kladē tikai pie augšmalas - lai var pacelt un izlasīt. Līdz ar to zem tā paliek tukšs laukums, te nu mana "sapņu papīrīša" attēls atrada sev pieticīgu vietiņu, kur tas īpaši nekrita acīs, bet nebija arī pilnībā aizmirsts.

Un tad, 2010.gada 27.decembrī man atnāca vēstule no kāda kolekcionāra vārdā Valdis Lūsis. Viņš man rakstīja:

"Labdien! Man gadījās sastapties ar Jūsu tīmekļa blogu, un biju patīkami pārsteigts, ka kāds krāj konfekšu "Gotiņa" papīrīšus. Es pats arī nedaudz krāju, tas sanāca gluži nejauši - bērnībā vecāsmātes mājas bēniņos atradu kaut kāda iemesla dēļ grāmatā ieliktus 4 papīrīšus, tad noskrēju lejā istabā un pievienoju klāt vēl vienu (taisni ap to laiku mājā vecāmāte bija nopirkusi "Gotiņas"). Vēlāk es ik pa laikam kādu pievienoju klāt, bet tā aktīvi nemeklēju, jo man kā kolekcionāram ir citas prioritātes. Ja Jums kāds no maniem papīrīšiem interesē -atrakstiet, visus īsti negribētos atdot. Es safotografēju tos vecākos, jo domāju, ka jaunlaiku papīrīši Jums ir visi."

Pie vēstules bija pievienoti 38 "Gotiņu" attēli, un man acis palika raibas uz tiem skatoties - tāds ķēriens! Jāatzīmē, ka pēc manas atbildes Valdis saprata, ka man vajag vairāk, nekā viņam sākumā šķitis, tāpēc viņš pieņēma prātīgu lēmumu sūtīt man visu, kas ir, ieskaitot pēdējā laikā ražotās "Gotiņas". Lai viss būtu jo smukāk, es nākamnedēļ nosūtīšu pretī dažas apgrozībā vairs neesošas naudaszīmes, kas man te atvilknē mētājas un uzsūc blakusesošo Indijas smaržkociņu aromātu.

Bet atgriezīsimies pie bērnības sapņiem.

Starp 38 atsūtītajiem attēliem bija arī viens, kas lika man liegi pasmaidīt. Senu notikumu izjūtas atausa man atmiņā, un redzētais patīkami sildīja manu sirdi. Uzminiet nu, kāpēc? Nu ja, nu ja - te nu tas bija, mans bērnības dienu skumju objekts. Kā dzīvs!

6.janvārī atnāca sūtījums ierakstītā vēstulē un beidzot mazā attēla materializācija varēs cienīgi ieņemt savu vietu manā kolekcijā un iegūt savu unikālo numuru ...tad, kad es tikšu galā ar savu grāmatvedību...

Jā ... un tā nu viņi dzīvoja ilgi un laimīgi ... ;)

Copy-paste: "Skrīveru saldumu" vēsture

Avots: http://www.skriverusaldumi.lv/lat/vesture/

Skrīveri – vieta, kur jau vairāk kā 50 gadus ražo saldumus !

Konfektes "Gotiņa" tehnoloģijas un receptūras izstrāde aizsākās 1956.gadā, kad tehnologi no Rīgas kopā ar vietējiem darbiniekiem, eksperimentu ceļā izstrādāja savu konfektes "Gotiņa" receptūru un tehnoloģiju.

Nākošā gada rudenī (1957.g.) skrīverieši kā pirmie republikā uzsāk ražot konfektes- "Gotiņa".

Skrīveros savulaik ražoja daudz dažādus saldumus : šerberts , riekstu griljāžs, krējuma pagale, karamele - zīmulis, Gotiņa ar sezamu, Gotiņa ar piparmētru garšu, Gotiņa – Purenīte, Gotiņa ar cigoriņiem, Kafijas Gotiņa, Gotiņa ar aprikozēm, Klasiskā Gotiņa, Gotiņa ar lazdu riekstiem, Gotiņa ar saulespuķu sēkliņām, Gotiņa ar rozīnēm, Gotiņa ar zemesriekstiem, Karameļu Gotiņa.

Arī Lizuma konfekšu ražotne ir viena no senākajām, kur arī tika izstrādāta sava Gotiņas tehnoloģija un tīšanas maniere. Lizumā darbs pie Gotiņas sākās 1959.gadā.

Gotiņas ražošanas tehnoloģijas savā starpā atšķīrās galvenokārt ar to, no kāda piena tika vārītas konfektes, vai svaiga piena, vai iebiezinātā piena, vai sausā pilnpiena. Prasmīgi apgūstot "Gotiņas" tehnoloģiju, no jebkura piena var izvārīt ļoti garšīgas konfektes "Gotiņa". Vislielākā māksla slēpjas tieši vārīšanas procesā!

Mūsu konfektes "Gotiņa" ceļš sākas Lātvijas laukos un tīrumos, kur ganās un ēd zāli bioloģiski sertificētas saimniecības ganāmpulki. Jau kopš seniem laikiem konfektes "Gotiņa" sagatavošanā tiek izmantots tikai Latvijā ražots piens.

Ar 1960.gadu konfekšu "Gotiņa"pieprasījums auga no Krievijas puses, līdz ar to Latvijā izveidojās ļoti daudz ražotņu, ap 30, no kurām lielākā daļa ražoja tikai Krievijas tirgum un citām kaimiņvaltīm.

Jau kopš 1958.gadā Skrīveros tika saražotas 120 t konfekšu "Gotiņa", kas vēlāk pieauga līdz 500 t gadā. Vasaras sezonā strādāja 200 darbinieku, pārējā laikā 120-140. Konfektes "Gotiņa" popularitāte šajā laikā bija ļoti augsta un tika sasniegti rekordlieli cipari, ko Latvija eksportēja uz kaimiņvalstīm ap 6000 t gadā.

Vēl joprojām kaimiņvalstīs ir saglabājies uzskats, ka tieši Latvijā ražotās Gotiņas ir visgaršīgākās un labākās. Daudzas no šīm Latvijas ražošanām bija orientētas uz eksportu uz kaimiņu valstīm, īpaši Krieviju. Kad 80-to gadu beigās Krievijā bija krīze un radās problēmas ar eksportu un cenām, tad lielākā daļa ražotnes Latvijā pakāpeniski aizvērās. Palika tās ražotnes, kas vairāk bija izplatījušās pa Latvijas tirgu. Skrīveru Gotiņai šajā ziņā bija vislielākās iestrādes. Šobrīd Latvijā ir trīs konfekšu "Gotiņa" ražošanas uzņēmumu.

2005.gadā, Skrīveros uz brīdi pārtrauca ražošanu.

Kopš 2005. gada janvāra Skrīveros, bijušajā pienotavas ēkā, uzsāk darbu jaunās, izremontētās telpās saldumu ražotne. Īpašumu iegādājās SIA “Dimdiņi” īpašnieki Iveta un Normunds Audziši. Šajā laikā atjaunots “Skrīveru saldumu” zīmols, papildināts konfekšu “Gotiņa” sortiments un izveidoti vairāki jauni iesaiņojumi, kādos saldumi nonāk veikalu plauktos. “Skrīveru saldumu” ražotnes ir Skrīveros un Lizumā, (kas arī ir viena no senākajām vietām - 1960 g). Uzņēmums paplašina abas ražošanas vietas, radot 40 jaunu darbavietu.

Copy-paste: „Saldus pārtikas kombināta” vēsture

Avots: http://www.saldusgotina.lv/lv/par-mums/veesture-7813

Mūsdienās neviens tā īsti nevar pateikt, kur meklējami leģendārās „Gotiņas” receptes pirmssākumi. Daudzi rakstītie vēstures avoti vēstī, ka pirmā šo konfekšu ražotne izveidota „Skrīveru pārtikas kombinātā” 1957. gadā – pēc tam, kad pārtikas ražošanas speciālisti no Rīgas sadarbībā ar vietējiem darbiniekiem eksperimentu ceļā bija izstrādājuši savu „Gotiņas” receptūru un tehnoloģiju. Tomēr jau Latvijas pirmās brīvvalsts laikā ne viena vien saimniece slavenajā Kaucmindes mājturības skolā bija apguvusi prasmi vārīt piena konfektes pēc līdzīgas receptes. Pirmskara Latvijā „Gotiņām” līdzīgas konfektes esot ražojusi arī Ķuzes fabrika un Latvijas Piensaimnieku savienība.

 

Konfekšu cehs 1960-tajā gadā

1960. gadā ar Latvijas PSR Patērētāju biedrību savienības svētību „Gotiņas” uzsāka ražot arī „Saldus pārtikas kombināts”, tieši mūsu uzņēmums tiek uzskatīts par visvecāko „Gotiņu” ražotni Latvijā, jo spējis pastāvēt cauri visādiem laikiem, turklāt piena konfektes šeit joprojām top vecajās telpās, ievērojot galvenos principus, kas ir senās, labās „Gotiņu” receptes pamatā – svaigs piens un citas dabīgas izcelsmes izejvielas, kā arī roku darbs. Ne velti vairākus gadus pēc kārtas tieši Saldū ražotās piena konfektes ieguvušas godalgotas vietas mazo un vidējo uzņēmumu grupā konkursā „Made in Latvia” par eksportspējīgāko produktu.

„Pirmajos gados „Gotiņas” ražojām pavisam nelielos daudzumos – tikai Latvijas vajadzībām, jo tolaik uzņēmumam bija arī citas nozares: limonādes cehs, desu cehs, maizes ceptuve, dārzeņu un augļu – ogu cehs. „Gotiņas” vārīja divi cilvēki – parastajā katlā uz malkas apkures plīts. Lai konfekšu masa nepiedegtu pie katla apakšas, tā bija jāapmaisa ar mentnēm,” atceras Austra Nordena, uzņēmuma ilggadējā darbiniece.

Vēlākos gados citas nozares pa vienai izbeidza savu darbību, un „Gotiņu” ražošana kļuva par galveno uzņēmuma darbības lauku.

„Agrāk bija tā – vienā dienā sagatavoja „Gotiņu” masu, otrā dienā grieza un tina konfektes. Tagad tas viss notiek vienas dienas laikā. „Gotiņu” gatavošana ritēja daudz lēnāk, jo toreiz nebija tik moderna tehniskā aprīkojuma – katlu un dzesēšanas galdu, kā tagad. Toreiz „Gotiņu” ražošanā tika izmantots invertsīrups, ko gatavojām uz vietas – no cukura, pienskābes un ūdens.”

Latvijā ražotās „Gotiņas” ātri vien iekarojušas popularitāti Krievijā un citās brālīgajās republikās, tāpēc to ražotņu skaits Latvijā tika palielināts, ierīkojot piena konfekšu ražošanas cehus arī citos pārtikas kombinātos.

Lielākā daļa no Saldū saražotās produkcijas nonāca... dzelzceļa vagonos – katru mēnesi uz PSRS plašumiem aizceļoja vairāki desmiti tonnu šajā uzņēmumā saražoto „Gotiņu”.

„Toreiz jau mēs paši nevarējām izvēlēties, kam ražot, kam ne. Arī „Gotiņu” recepte bija stingri jāievēro – paši uz savu galvu nedrīkstējām neko mainīt,” stāsta Austra Nordena. Tomēr arī tajos laikos „Gotiņu” no „Gotiņas” esot bijis iespējams atšķirt, jo, kā jau izsenis zināms, ēdiens, kas pagatavots pēc vienas un tās pašas receptes, divu saimnieču izpildījumā var garšot pavisam atšķirīgi, jo katrai no viņām laika gaitā izveidojušies pašai savi ēdiena pagatavošanas „knifiņi”, kas jūtami ietekmē ēdiena kvalitāti un garšas nianses. Piemēram, „Gotiņu” receptē ir noteikts, kādi produkti, cik daudz un kādā secībā jāsavieno, taču nav pieminēts, ka konfektes nesacukurosies pirms laika, ja atdzesētā masa netiks pārāk daudz cilāta un staipīta. Turklāt, „Gotiņu” garšas nianses ietekmējot daudz un dažādi faktori, tai skaitā – ražošanā izmantotā kurināmā veids.

Latvijas valsts neatkarības atjaunošana un tai sekojošās izmaiņas saimnieciskajā jomā „Gotiņu” ražošanu Saldū īpaši neietekmēja. Arī 90. gados, gluži kā padomju laikā, šajā uzņēmumā strādāja 120 darbinieki vairākās maiņās (šobrīd – 80 darbinieki, no kuriem 50 nodarbināti konfekšu ražošanas cehā), mēnesī saražojot līdz pat 150 tonnām konfekšu, ko realizēja Krievijas tirgos.

Grūtus laikus uzņēmums piedzīvoja 90. gadu beigās, kad Krievijā sākās finanšu krīze. Sadarbība ar šo lielvalsti izbeidzās, un sāka strauji kristies ražošanas apjoms. Toreiz tika ražoti pavisam nelieli konfekšu apjomi tikai vietējā tirgus vajadzībām.

2000. gadā, paveroties jaunām eksporta iespējām, ražošanas apjomi tika palielināti, pakāpeniski paplašinot uzņēmuma sortimentu.

Kā pagatavot "Gotiņu"?

Man personīgi interese pa "Gotiņām" beidzas pie to ārējā izskata. Manai gaumei šis izstrādājums ir stipri par saldu, un es tur neko nevaru darīt - nelien iekšā un viss. Nu, vienu vēl varu. Varbūt divas. Tad, kad neesmu ēdusi un kad vajadzīgas kalorijas. :)

Bet tas nebūt nav akmens "Gotiņu" dārziņā, kā saka, vienam patīk meita, otram kleita. Nu man patīk tā kleita.

Bet zināms, ka latvieši "Gotiņas" ēd, ēd cītīgi un turklāt ved uz ārzemēm kā ciemakukuli vai kā tādu gabaliņu no dzimtenes. Lai svešumā silda, tā teikt.

Māte Google manu blogu atrod pēc dažādiem atslēgas vārdiem, tomēr uzminiet, kāds vārds man figurē visbiežāk? Nevarat iedomāties? Tā ir "gotiņa"! :D Cita starpā cilvēki jau vairākkārt manā blogā ir cerējuši atrast atbildi uz jautājumiem "ka veido gotinu", "gotiņu masas pagatavošana" un "pastaisita gotiņ konfekte". Līdz šim viņiem tas nav izdevies, bet nu es labošos un publicēšu dažas receptes, kuras, starp citu, jūs varat atrast internetā - jo tieši no turienes es grasos tās vienkārši un brutāli pārkopēt. Gribu piebilst, ka pati neko no tā taisījusi neesmu, tāpēc visas pretenzijas autoriem!

***

Recepte Nr 1: Gotiņas
(avots: http://www.receptes.lv/receptes/gotinas/)

Sastāvdaļas:

- 1 glāze piena
- 1 glāze cukura
- vanilīna cukurs
- 1 ēdamkarote sviesta

Pagatavošana:

Pienam pievieno cukuru un vanilīna cukuru un, nepārtraukti maisot, vāra, līdz masa sabiezē. Tai jābūt gaiši brūnai. Šķīvi ieziež ar sviestu, izlej masu plānā kārtā un atdzisušu sagriež gabalos. Masai var pievienot arī riekstus, rozīnes, žāvētu aprikožu gabaliņus.

***

Recepte Nr 2: Piena konfektes (gotiņas) 
(avots: http://www.receptes.lv/receptes/piena-konfektes-gotinas/)

Sastāvdaļas
- Piens – 1 (litrs)
- Cukurs – 1 kg

Pagatavošana: 120 min.
Pienu un cukuru vāra grāpītī, kamēr rodas stingra masa. Masai brīvi jānokrīt no karotes, tad ir gatavas.

***

Recepte Nr 3: Mājas "Gotiņas"

(avots: http://www.receptes.lv/receptes/majas-gotinas/)

Sastāvdaļas
1 glāze krējuma,
1 glāze cukura,
nedaudz vanilīna,
daži pilieni eļļas
brūni sagrauzdēts sviests.

Pagatavošana:

Visu saliek katliņā un vāra uz lēnas uguns līdz masa iebrūnē un sāk ļoti jauki smaržot.
Masu izņem no katliņa, pārliek lēzenākā traukā, ļauj sacietēt un tad sagriež nelielās galodiņās.

***

Recepte Nr 4: Gardās gotiņas

(avots: http://www.pareizs-uzturs.com/receptes/recepte/konfektes/gardas-gotinas/311/index.html)

Nepieciešamās izejvielas:
- 2 glāzes piena
- 2 glāzes cukura
- mazliet sviests, ja vēlas lai gotiņa trauslāka

Pagatavošanas Instrukcijas:
Mājas piens un cukurs vienādās daļās, piemēram 2 glāzes piena un 2 glāzes cukura. Visu kopā vāra, kamēr masa kļūst brūngana, tikai visu laiku jāmaisa ar koka karoti. Apmēram stundu. Beigās var pielikt sviesta piku, tad gotiņa būs trauslāka, ja nē - tad staipīgāka. Vēl 3 gadus atpakaļ pēc šīs receptes varēja uzvārīt lielisku gotiņu, tagad, kad ir Eiropas cukurs,var pamēģināt ar poļu vai lietuviešu cukuru, tur nav tik daudz ķimikāliju un ir salds.

***

Recepte Nr 5: Mājas gotiņas

(avots: http://virtuve.calis.lv/dazadas-receptes/draugu-receptes/rimi-milestibas-receptes/majas-gotinas/)

Sastāvdaļas:
- 500 g piena vai saldā krējuma
- 500 g cukura
- 20 g vaniļas cukura
- 30 g sviesta

- Piedevas garšas variācijai:
   rieksti
   rozīnes
   žāvēti augļi
   sezama vai saulespuķu sēkliņas
   grauzdētas auzu pārslas

Gatavošana:

Pienam (saldajam krējumam) pievieno cukuru, vaniļas cukuru un, nepārtraukti maisot, vāra, līdz masa sabiezē un kļūst gaiši brūna. Pēc vēlēšanās masai var pievienot riekstus, rozīnes, žāvētus augļus, sezama vai saulespuķu sēkliņas, grauzdētas auzu pārslas vai citas piedevas. Šķīvi vai citu lēzenu trauku ieziež ar sviestu un plānā kārtā lej masu. Atdzisušu masu sagriež gabaliņos un ar rokām veido vēlamo konfekšu formu. Var apkaisīt vai apviļāt smalcinātos riekstos.

***

Recepte Nr 6: Piena konfektes (Gotiņas)

(avots: http://www.mammamuntetiem.lv/articles/11688/piena-konfektes-gotinas/)

Sastāvdaļas
1. Piens vai salds krējums - 1 glāze
2. Cukurs - 1 glāze
3. Sviests - 1 ēd.k.
4. Vanilīns
5. Sviests pergamenta papīra pārziešanai

Vāra pienu (krējumu) ar cukuru un vanilīnu, maisot pievieno sviestu, karsē, līdz sīrups sabiezē. Masai jābūt biezai, gaiši brūnai. Šķīvi vai pergamentu pārziež ar sviestu, izlej masu 1 cm biezumā, atdzesē, sagriež vēlamos gabaliņos.
Sīrupam var pievienot 100g apgrauzdētu sasmalcinātu riekstu.

Recepte no grāmatas: Latviešu nacionālie ēdieni/Ņ. Masiļūne.- Rīga: Jumava, 2004

***

utt.