Skrīveru pārtikas kombināts ražo atkal!

2013.gada 10.decembrī meklējot internetā kādu jaunu informāciju par gotiņām, vietnē http://dacesdarbi.blogspot.com uzdūros šiem attēliem:

-------------------------------------

Te nu vajadzīgs mazs ieskats ne tik senā vēsturē. Tātad, 2012.gada 11.jūlijā mēs ar Ilzi Spergu, tagad Ziņģi, pēc Skrīveru pārtikas kombināta jauno īpašnieku uzaicinājuma devāmies uz šo kombinātu ekspedīcijā. Ieguvums manai kolekcijai pēc šī brauciena bija ievērojams, jo vecā kombināta telpās glabājās kastes ar etiķetēm - visvērtīgākā bija kāda atvilkne, kurā bija saglabātas dažnedažādas etiķetes, senākās vēl no 70-tajiem gadiem. Jaunie īpašnieki arī darīja zināmus savus plānus atjaunot gotiņu ražošanu pēc senajām receptēm.

Foto: Es un Baiba L. uz Srīveru pārtikas kombināte fona; Vērtīgā atvilkne.

-------------------------------------

Tāpēc, ieraugot internetā augstākminēto attēlu, un redzot, ka uz etiķetēm stāv uzraksts 'Skrīveru pārtikas kombināts' nodomāju, ka nu tā stunda ir situsi un ražošana tūdaļ tiks atjaunota. Uzrakstīju Baibai L. vēstuli un noskaidroju, ka tā arī ir - Skrīveru pārtikas kombināts ražo atkal! Baiba pastāstīja par saviem plāniem piedalīties Kalnciema tirdziņā Rīgā - nu ko, cerams mēs tur tiksimies, un es varēšu noprovēt jaunās konfektes!

Attēli no http://www.draugiem.lv un https://www.facebook.com :

-------------------------------------

Tikmēr mana kolēģe konfekšu papīriņu kolekcionēšanas jautājumos Silvija Keiva izrādījās veiklāka, un jau paspēja noorganizēt jaunās produkcijas iepirkšanu un degustāciju turpat Skrīveros. Silvija saka: esot ļoti gardas! Man gan gotiņas negaršo, bet kas zin, varbūt tieši šīs man garšos? No Silvijas aktivitātēm arī man atleca savs labums: 28.decembrī pa pastu atnāca divu veidu konfekšu etiķetes, kā arī iepakojuma 'grāmatiņas':

Paldies Baibai, Silvijai  un Skrīveru pārtikas kombinātam! ;)

Cilvēks no konfekšu Gotiņa ražotnes

Kristīni Homčenko atradu 2013.gada 21.oktobrī draugiem.lv, meklēdama etiķešu kolekcijas bilžu albumos. Kristīnes albumos atradu attēlus ar dzērienu etiķetēm. Sen zināms fakts, ka tur, kur ir viena kolekcija, tik pat labi var atrasties arī cita, tāpēc apjautājos par 'Gotiņām', un trāpīju ābolītī - izrādījās, esmu uzrakstījusi cilvēkam, kas dzīvo Saldū un ir strādājis SIA 'Saldus pārtikas kombināts' konfekšu 'Gotiņa' ražotnē!

Kristīne Homčenko atsūtīja man gotiņu etiķešu attēlus, bet vēlāk 19.decembrī atnāca arī vēstule, kurā bija daudz jaunumu manai kolekcijai:

Šis tas no jaunumiem:

-------------------------------------

Tiesa, šo to no tā, ko es būtu gribējusi, Kristīne man tomēr neatsūtīja, tāpēc nāksies tās ievietot manā iztrūkstošo gotiņu blogā: http://iztrukstosasgotinas.blogspot.com/. Sarunājām, ka Kristīne kādā brīvākā brīdī tā smuki sabildēs portretus tām etiķetēm, ko man vajag šim bloga.

Šis tas no tā, ko man vajag, bet ko tomēr nedabūju:

Apgraizītie 30-tie

Pirmkārt, paldies Lailai Jakovļevai, kas ieteica Ulda Ābiķa attēlu albumu draugiem.lv - te nu es to ieraudzīju un aplūkoju. Albumā bija pirmās Latvijas laika konfekšu papīriņi. Gotiņu gan tur nebija, bet tur, kur ir karameles un šokolādes konfektes, allaž ir iespēja atrast arī gotiņu etiķetes!

Tātad - uzrakstīju Uldim Ābiķim vēstuli, un jā - viņam bija gan gotiņas!  Sarunājām, ka jau nākamajā dienā - 21.oktobrī - etiķetes tiks atvestas uz Rīgu un Doma laukumā nodotas manā rīcībā. Te savukārt jāsaka paldies Ivetai Bergai, kas bija mans sūtnis - tā kā viņas darbs atrodas akurāt  pie Doma laukuma, bija diezgan loģiski, ka es viņai uzplijos un palūdzu satikt Uldi manā vietā (Pati īsti netiku - darbs!!!). Interesanti, ka Iveta U.Ābiķi pazīst, jo viņš ir arheologs, un Iveta arī arheoloģijā ir krietnu suni apēdusi - viņu ceļi ir ne reizi vien krustojušies kādā izrakumu bedrē.

Tā nu es ieguvu pavisam 8 (6 dažādas) gotiņu, jeb kā tajos laikos tās sauca - Krējuma konfekšu etiķetes. Lēšu, ka tie ir ~ pagājušā gadsimta 30-tie gadi. Drausmīgi žēl, ka kāds tās ir apgraizījis no visām malām, bet ko darīsi. Jebkurā gadījumā, burvīgs papildinājums. Paldies Uldim Ābiķim par šo ieguldījumu manā kolekcijā! Tā aug! :)

***

Un te var aplūkot, ko es ieguvu:

A/S Laima - šī etiķete varētu būt tapusi no 1925 līdz 1940-tajam.

2 etiķetes - uz vienas salasām ražotājs - J.Elpe Kabilē, uz otras - pilns tautasdziesmas teksts:

Citas J.Elpes gotiņas, jeb Krējuma konfektes: 

Ar autobusu uz Saldu. Un atpakaļ

Atvaļinājuma pēdējo dienu nolēmu izmantot, lai apciemotu "Saldus pārtikas kombinātu". 1188.lv noskaidroju, ka, izrādās, no Rīgas uz Saldu autobusi staigā katru mīļu stundiņu un jābrauc tikai 2 stundas. Cilvēkam, kas pieradis no Rīgas uz Madonu kratīties 3 stundas 20 minūtes, bet uz Viļāniem - visas 4 stundas, tas šķiet tīrais nieks!

Tātad, 14.augustā devos ceļā.

Saldū laiks bija ļoti jauks, saule, drusku mākoņi, viegls vējiņš. Nesteidzīgi soļoju uz kombināta pusi, jo laika man tik tiešām netrūka. Iegāju kombināta veikaliņā "Azaids" un ar mednieka aci pārlaidu skatienu plauktiem. Jā, ir gan visa kā jauna - un diezgan daudz! Painformēju pārdevēju par savu vajadzību, viņa neiebilda un ļāva man vienā mierā rakāties pa raibum raibo konfekšu kasti - pēdējā laikā "Saldus pārtikas kombināts" pasācis ražot pilsētām veltītas "Gotiņu" sērijas, kas izceļas ar savu dažādību. Šo etiķešu noformējumā ir izmantotas fotogrāfijas ar pilsētas skatiem un ievērojamām vietām. Lūk tieši tādu Saldus pilsētai veltītu konfekšu kaudzi es dabūju cītīgi pārmaklēt.

Bija arī citi jaunumi - "Gotiņa ar dabīgo medu", "Piena konfekte ar dzērvenēm", klasiskā "Gotiņa" - kā vēlāk noskaidroju, konfektes ar šādu nofaormējumu drīz parādīsies veikalos pa visu Latviju un aizstās veco dizainu.

Nopirku arī trīs jaunas kastītes, jo, kā zinams, es krāju arī tās.

Pēc kārtīgas iepirkšanās "Azaidā" devos uz "Saldus pārtikas kombināta" administraciju. Te man gadījās neveikls brīdis, jo es neatpazinu Agnesi Patrašanu, ar kuru man jau ir bijusi sadarbība etiķešu jautājumā. Es prasu, kur ir Agnese, bet viņa saka - 'Es esmu Agnese!' Mati tādi kā garāki...

Tā ir, kad blenž tikai uz "Gotiņām", nav laika uz cilvēkiem paskatīties! Mani Agnese gan pazina uzreiz. Uzzināju par kādu citu uzstājīgu kolekcionāru, kas te bijis ekskursijā un uzdevis veselu kaudzi jautājumu par kombināta vēsturi. Painteresējos, vai šo kolekcionāru gadījuma nesauc Ļevs, un jā, tas tik tiešām bijis mans kolēģis Ļevs Tastevens! Pēc tam Agnese mani aizveda uz noliktavu, kur nodeva citas kombināta darbinieces gādīgajās rokās ar norādījumu iedot man (un ar manu starpniecību arī Ļevam) visu, ko vien var atļauties dot. Bēda un skumjas ir tādas, ka man nedeva neko no tā, ko ir pasūtījuši klienti. Bet tur bija tik daudz visdažādāko reklāmas "Gotiņu"! Toties es dabūju labu kaudzīti etiķešu ar slavenajām apgleznotajām Ventspils "Govīm" no govju parādes, tāpat komplektiņu ar Tukumam veltītam "Gotiņām", dažas eksportam paredzētas etiķetes un vēl šo to.

Kopā es dabūju 27 jaunas "Gotiņu" etiķetes, bet vēl 22 jau bija manā kolekcijā, bet es tās nomaminīju pret jaunām, smukām, tīram, nesaburzītām.

Liels paldies "Saldus pārtikas kombināta" darbiniecēm par man veltīto laiku un uzmanību! Tiksimies citu reizi, jo šie kolekcionāri ir patiešām neatlaidīgi! :)

***

Pirms doties atpakaļ uz Rīgu, nedaudz pastaigājos pa Saldu. Lūk, kāds simpātisks pagalmiņš:

Žūst 'n' vēdinās

Iepriekšējā ierakstā stāstīju par mūsu ceļojumu uz vēsturisko Skrīveru pārtikas kombinātu (nejaukt ar SIA "Skrīveru saldumi"!). Šīs ekspedīcijas laikā dabūju krietnu kaudzīti ar gotiņu etiķetēm, kā arī trīs kastītes. Lai tos pamazām un cītīgi izšķirotu, man bija vajadzīgi vairāki vakari. Kamēr es nesteidzīgi šķiroju, gotiņu etiķetes  nesteidzīgi žāvējās un vēdinājās pēc vairākiem nekurinātās telpās pavadītiem gadiem:

ZOO, Ļevs, tīģerēns un kastīte

Vakar abi ar Valdi ar tramvaju un trolejbusu braucām uz Rīgas ZOO. Diena bija puslīdz silta, bet pelēka un drēgna, un no debesīm nemitīgi smidzināja sīks lietutiņš.

Pie ZOO transporta vārtiem mūs sagaidīja smaidīgs Ļevs sarkanā elektriķa kombinezonā. Arī man bija sarkanas drēbes - mētelis un cepurīte, tāpēc izsecinājām, ka "Gotiņu" kolekcionāru uniforma ir sarkans!

Devāmies uz darbnīcu, kas kā jau kārtīga darbnīca bija stāvgrūdām pilna ar visādiem verķiem, instrumentiem, skrūvītēm, nagliņām. Te bija arī Ļeva laika Čara, kuru vajadzēja pacienāt ar suņu barību no maza trauciņa.

Ļevs pastāstīja par kādu sievieti Jēkabpilī, kas kolekcionē galvenokārt šokolādes papīriņus, bet, ja cītīgāk pameklētu, varbūt atrastu arī kādu "Gotiņas" papīriņu. Šī sieviete atsūtīja Ļevam "Gotiņu" konfekšu kastīti - 1987.gadā drukātu un vēl nesalocītu. Tā kā Ļevs kastītes nekrāj, viņš to atdeva man.

Kastīte pirms locīšanas

Vēl viņa Ļevam pastāstījusi sekojošo:

""Asare" ražoja "Gotiņas" līdz 1986.gadam. 1986.gadā apvienoja P/S "Ābeļi", Jēkabpils konservu fabriku, "Asares" "Gotiņu" cehu ar "XXV PSKP kongresa" P/S un rezultātā izveidojas "XXV PSKP kongresa agrofirma", kura pastāvēja līdz 1992.gadam.
1992.gadā uz "XXV PSKP kongresa agrofirmas" pamata izveidojās agrofirma "Daugava". Tajā pašā gadā slēdza cehu "Asare" un "Gotiņas" ar uzrakstu "Agrofirma"Daugava"" ražoja Jēkabpils konservu fabrika.

1993.gadā Jēkabpils konservu fabrika atdalījās no agrofirmas "Daugava", jo notika privatizācija, bet ilgi neeksistēja. Tajā pašā gadā viss pajuka - kā fabrika, tā arī agrofirma, un "Gotiņas" vairs neražoja."

Tā nu mās kādu brīdi papļāpājām, apmainījāmies ar rezerves "Gotiņām", un tad mēs ar Valdi devāmies aplūkot zvēriņus, bet Ļevs turpināja savas darbadienas gaitas. Mēs cerējām ieraudzīt mazo tīģerēnu Klifu Grantu, ko ap vieniem laižot paskraidīt pa lielo tīģeru aploku, bet diemžēl viņš tā arī neparādījās. Ziņās var lasīt, ka tīģerēnam esot veselības problēmas - sāpot ķepas! Varbūt tāpēc viņš neizgāja pastaigā. Žēl. Lai tik veseļojas mazais strīpainis!

***

Šodien salocīju jauniegūto kastīti. Atgādinu, ka tā nav bijusi ne reizi locīta kopš 1987.gada, kad to nodrukāja. Bija ļoti interesanti, kāda tad tā īsti izskatās. Protams, ir savā ziņā ekskluzīvi, ja kolekcijā ir "neskarts" eksemplārs, bet mana vēlme redzēt galarezultātu bija lielāka par vēlmi saglabāt kastīti nelocītu.

Pēc bildēšanas es to atkal atlocīšu, jo tieši tā vislabāk ir glabāt kastes - gan mazāk burzās, gan vietu daudz neaizņem!

Pēdējās ziemas dienas

Tūliņ jau oficiāli iestāsies pavasaris, tāpēc pēdējās ziemas dienās jāpaspēj pastāstīt par Ziemsvētku un Jaunā gada "Gotiņām".

Kā allaž, Ziemassvētkos it sevišķi izpaužas SIA "Saldus pārtikas kombināts".

Šogad Saldus bija sarūpējis raibu jo raibu un mazliet haotisku etiķešu miksli: bija nopērkamas konfektes, ietītas pagājušā gada etiķetēs kā arī etiķetēs, kas ļoti līdzīgas pagājušā gada etiķetēm, tomēr ar sīkām izmaiņām: pievienotu uzrakstu "roku darbs", "ražotājs" un nomainītu tautasdziesmu fontu. Pašas tautasdziesmas gan palikušas pērnās.

Bez tam ir uzradušās arī Saldus Ziemassvētku "Gotiņas" ar jaunu dizainu:

Daži SIA "Saldus pārtikas kombināts" Ziemassvētku jaunumi

Pateicoties šiem jaunumiem mana kolekcija ir ievērojami papildinājusies. Daļu šo Saldus Ziemassvētku "Gotiņu" es iepirku veikalos, dažas es dabūju no manas māsas Velgas Ulnicānes, kas bija kādu kaudzīti iekrājusi speciāli priekš manis, pāris jaunas Ziemsvētku "Gotiņas" atradās sūtījumā no Lailas Jakovļevas, maizes etiķešu kolekcionāres Cēsīs, vēl vairākas es dabūju no mana kolēģa "Gotiņu" kolekcionāra Ļeva Tastevena. Lūk šādi no dažādiem avotiem esmu ieguvusi pāris desmitus Ziemassvētku jaunumu! Paldies visiem, kas atceras par mani un manu kolekciju! Bez jums viss notiktu daudz skumīgāk un lēnāk! :)

***

Arī SIA "Skrīveru saldumi" nav snauduši un ir radījuši speciālu Ziemassvētku dizainu ar gotiņu, kas velk ragaviņas ar dāvanu kaudzi, kā arī jaunu "Skrīveru Gotiņu ar āboliem un kanēli". Kolekcijā iekļauta arī iepakojuma etiķete.

SIA "Skrīveru saldumi" Ziemassvētku jaunumi

***

Ne tikai māsa piegādā man "Gotiņu" etiķetes. To dara arī citi radi, piemēram, mamma. Un mammas brālis Juris Ragausis. Juris strādā mākslīgās apsēklošanas jomā un sadarbojas ar LCMAS - a/s "Latgales ciltslietu un mākslīgās apsēklošanas staciju", tāpēc uz viņa piegādāto "Gotiņu" etiķetes ir attēlota nevis gotiņa, bet gan vaislas bullis! :) Jāpiemin, ka Juris piegādāja ne tikai etiķetes, bet arī saturu un iepakojumu - proti, speciāli priekš LCMAS noformētu maisiņu.

LCMAS Ziemassvētku "Gotiņa"

***

Un nobeigumā vēl pāris speciālās "Gotiņas": Veikala "Pusdivpadsmit" Ziemassvētku "Gotiņa" un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) "Gotiņa". Pirmo es dabūju veikalā Madonā, otru man iedeva Iveta Berga, kuras māsa strādā PMLP.

Un vēlreiz - paldies visiem!

***

P.S. Šodien biju Rīgas Centrālajā tirgū, kur nopirku vēl vienu neredzētu Saldus Ziemassvētku "Gotiņu".

13 fakti par manu kolekciju

Gatavojoties izstādei Latgales Kultūrvēstures muzejā Rēzeknē, Inese Ločmele man palūdza sagatavot šādus tādus faktus par manu kolekciju. Lūk, te tie ir! Daži fakti būs jau agrāk dzirdēti, bet šis tas varētu būt jauns:

13 fakti par manu kolekciju:

1.      Ironiskā kārtā ir sanācis tā, ka man pašai gotiņas negaršo – priekš manis tās ir par saldu, un es tās tik pat kā neēdu. Galvenais iepirkto gotiņu noēdājs man ir mamma, kas ir liela saldummīle – viņai es regulāri piegādāju „Santas speciālās gotiņas”, kuru galvenā atšķirība no ierindas gotiņām ir fakts, ka tās ir jau iztītas!

2.      Kolekcijā šobrīd ir 1262 etiķetes, no tām 1074 – Latvijā ražotas veikalam un tirgum paredzētas gotiņas, 88 – Latvijā ražotas reklāmas un prezentācijas vajadzībām paredzētas un speciāli noformētas gotiņas un 100 ārzemēs ražotas gotiņas.

3.      Salikta kaudzītē, mana kolekcija ir 16,6 cm augsta un kopā sver 767 gramus.

4.      Kolekcijas aizsākuma datums nav zināms, tomēr, ja jāmin kāds cipars, es saku, ka tas viss sākās pirms kādiem 20-25 gadiem, kad māžojoties pakaļ vecākajām māsām, sāku veidot savu konfekšu papīrīšu kolekciju. Pēc kāda laika ievēroju, ka konfektes „Gotiņa” etiķetes, salīdzinot, piemēram, ar „Lācīšiem” un „Vāverītēm, patīkami atšķiras ar savu daudzveidību. Te laikam arī ir meklējama atbilde uz jautājumu, kāpēc tieši „Gotiņas” – visdažādākie dizaina risinājumi zem viena nosaukuma, tas ir tik interesanti! Cik veidos ir iespējams uzzīmēt govi?

5.      Ja var ticēt internetā pieejamajai informācijai, Latvijā konfektes ar nosaukumu „Gotiņa” pirmo reizi sāka ražot „Skrīveru pārtikas kombinātā” 1957.gadā. Diemžēl daudzām etiķetēm manā kolekcijā nav zināms precīzs gads, kad tajā tikusi ietīta un pēc tam arī iztīta konfekte. Man ir Ogres rajona patērētāju biedrības savienības rūpkombināta „Gotiņa” no 1961.gada (man teica, ka _61, kas norādīts uz etiķetes, nozīmējot tieši drukāšanas gadu), un, spriežot pēc dizaina, vēl vairākas apmēram tā paša laika gotiņas. S.c., varbūt jūsu muzeja speciālisti var man palīdzēt noteikt manu gotiņu vecumu?

6.      Everestā pakaļ „Gotiņai” kāpusi neesmu, arī jūras dzelmē nirt nav gadījies. Ir gadījies aiziet garām uz ielas guļošam papīrītim, jo tobrīd tuvumā ir bijuši cilvēki, bet pēc kāda gabaliņa griezties atpakaļ, lai to paceltu. Tāpat, uz skolu ejot grāvī pamanīts saburzīts papīra kumšķītis ir radījis manī aizdomas, un mājās ejot es lieliski atcerējos, kur tas redzēts, un līdu pakaļ, lai pārbaudītu – ir vai nav. Un bieži bija gan, jo mana acs bija lieliski ietrenēta atpazīt „Gotiņu” etiķešu papīra standarta izmērus, faktūru, krāsas. Kaut kas līdzīgs bija visām gotiņām. Tas gan bija aktuāli bērnībā, jo tagad uz ielas faktiski vairs nemētājas kaut kas tāds, kas vēl nav manā kolekcijā, jo Latvijā šobrīd ir tikai 3 ražotāji, kam es cenšos sekot.

7.      Savā laikā ir sanācis dzīt pārdevējas izmisumā, jo masīvie padomju laika svari nespēja nosvērt 1-2 konfektes, bet vairāk pirkt man nebija ne vēlmes, ne naudas. Tad pārdevējas, pukodamās un bubinādamas, nosvēra vairākas konfektes un iegūto svaru dalīja uz konfekšu skaitu.

8.      Manā kolekcijā ir 2 SEB „Gotiņas”, kas draugu ledusskapī noglabātas paspēja divas reizes pārbraukt uz jaunu dzīvesvietu, pirms beigās nokļuva pie manis. Tiesa, bez ledusskapja.

9.      Man ir etiķetes, kas ar visu saturu ir ceļojušas no Vācijas un Anglijas. Beigās nācās secināt, ka gan vācu, gan angļu gotiņas nav nekas cits, kā poļu „Krówka”, kas pieskaņota attiecīgajam tirgum.

10.  „Saldus pārtikas kombināts” ir līderis gotiņu etiķešu dažādības ziņā – manā kolekcijā ir 307 Saldus gotiņas, tad seko Skrīveri ar 296 etiķetēm. Te gan jāatzīmē, ka Skrīverus pārstāv gan „Skrīveru pārtikas kombināts”, kas nu jau ir vēsture, gan „Skrīveru saldumi”. „Saldus pārtikas kombināta” bērnu „Jautrās „Gotiņas”” ar bērnu zīmējumiem uz etiķetes vien man ir 40 dažādi eksemplāri.

11.  Tukuma rūpkombināts atšķiras ar „viskreizīgāko” dizainu – gotiņa klauns, gotiņa uz lidojošā paklāja, gotiņa pirāts, gotiņa pilots utt. Diemžēl manā kolekcijā ir tikai daļa no šīm amizantajām gotiņām. Cerams, tas ir tikai pagaidām! J

12.  Man internetā ir blogs http://konfektegotina.blogspot.com/ un http://latvijasgotina.blogspot.com/. Tieši pateicoties šiem blogiem mani ir atraduši vairāki kolekcionāri un kolekcionāres, tai skaitā mans kolēģis Ļevs – „kreizi“ pensionārs no Rīgas, kā viņš pats sevi sauc. Ļevam arī ir apmēram tikpat apjomīga „Gotiņu“ kolekcija kā man, arī viņš ir specializējies tieši uz šo konfekti. Mēs sarakstamies un esam tikušies un apmaiņas ceļā krietni papildinājušie viens otra kolekcijas.

13.  Mani draugi un ģimenes locekļi patur prātā manu aizraušanos un piegādā man „Gotiņu” etiķetes.

Atskaite par Gotiņu plūsmu saulainajā vasarā

Kurš tad vasarā sērfo internetā, bez tam jūlija vidū man sākās pusgadu ilgi web programmēšanas kursi, dabūju caur bezdarbniekiem, bez maksas, turklāt ar stipendiju. Forši, man patīk mācīties! Varēšu pēc tam uztaisīt savām "Gotiņām" labu, pārskatāmu un sakarīgu mājas lapu! :)

Pa šo laiku kolekcijas lietas arī ir virzījušās uz priekšu, tik nav bijis lustes vai laika to visu aprakstīt. Piemēram, akurāt manā dzimšanas dienā 10.septembrī es satikos ar Silviju Keivu - kolekcionāri, kas, kā jau līdzīgos gadījumos ierasts, atrada mani internetā. Silvijai ir ap 8 tūkstoši konfekšu etiķešu, no tiem 540 - "Gotiņas". Šo to es dabūju arī savai kolekcijai, bet visinteresantākās etiķetes varēju tikai apbrīnot un nobildēt. Ehhh... Vai manā kolekcijā kādreiz ar tādas būs?

No Silvijas kolekcijas:

***

6. un 9.jūlijā pienāca vēstules no Edītes Husares. Edīte jau pirms tam ir krietni papildinājusi manu kolekciju, paldies viņai! :)

Vēstulēs bija manuprāt ļoti simpātiskās gotiņas "Rēzekne" un vēl dažas prezentācijas gotiņas. Īpašo Gotiņu sadaļa aug un vairojas!

***

30.jūlijā manos dzimtajos Viļānos bija kapusvētki, kur cilvēku jūklī satiku savu ilggadējo cīņu biedreni un draudzeni Ilzi Spergu, kas pastāstīja par "Saules Gotiņām" "Saules veikalā". Ilzei neesot bijis gana naudas līdzi, lai iepirktu tās priekš manis. Šo ziņu padzirdējusi, paķēru Valdi, lecām mašīnā iekšā un braucām no kapiem uz pilsētu. Bija sestdiena un veikalu slēdza agrāk, tomēr paspējām labi, un jā - bija gan "Saules Gotiņas"! Rūpīgi atlasīju tās tīrākās, ar mazāk pleķiem, un jutos varen apmierināta.

***

Bez tam jau kopš augusta man ir visas bērnu "Jautrās "Gotiņas"", kas bija redzamas attēlā Saldus pārtikas kombināta mājas lapā, un vēl dažas pavisam neredzētas! 

Minētais attēls un etiķetes no manas kolekcijas:

Šajā ziņā zelta bedre ir izrādījusies Imantas Maxima, kur es iegriežos vidēji reizi trīs nedēļas un cītīgi izcilāju, izgrozu un nopētu teju katru "Jautro"Gotiņu"" paciņu. No malas droši vien izskatās smieklīgi vai pat aizdomīgi, bet rezultāti neizpaliek! :)

***

Savukārt 14.augustā, uzreiz pēc A.A.&Būvkompānijas sporta spēlēm, iebraucām pie Valda kolēģes Zanes Šternbergas atdot galdu un beņķus, kas bija palienēti uz spēļu laiku. Apmaiņā pret minētajām mēbelēm dabūjām Talsu "Gotiņas" speciāli manai kolekcijai. Pie viena mēs aplūkojām arī Zanes trušus.

***

Un noslēgumā - mana vārdadienas (14.09.2011) dāvana no Lailas Jakovļevas - 15 jaunas Saldus pārtikas kombināta "Gotiņas", no kurām viena man iepatikās jo sevišķi. Lūk, "Suitu Gotiņa":

***

Paldies jums, arī mammai un māsai, un Bergam, un pārējiem, kas palīdz veidot manu kolekciju un vienkārši morāli atbalsta!

Un jā, oktobra beigās/novembra sākumā Rēzeknes Kultūrvēstures muzejā paredzama manas kolekcijas izstāde! Bet par to tuvāk tad, kad tas pienāks tuvāk! ;)