Rāda ziņas ar etiķeti Ļevs Tastevens. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti Ļevs Tastevens. Rādīt visas ziņas

sestdiena, 2015. gada 12. septembris

Kas jauns?

Jau ilgāku laika sprīdi neesmu atskaitījusies par jaunumiem, tomēr tas nenozīmē, ka kolekcija stāv uz vietas! Nebūt ne, patiesībā taisni otrādi, jaunumu ir tik daudz, ka es teju vai netieku galā!

Mēģināšu īsumā atrādīt, kas jauns ienācies manā kolekcijā. Un tā ir tikai neliela daļa! Paldies visiem, kas piedalās - atdod, pārdod, iemaina! :)

No Ilzes Sauleskalnas:




No Ļeva Tastevena:




Pēc sludinājuma ss.lv, Santo Gegermanis:



Kolekcija atdota pēc sludinājuma ss.lv 28.4.2015. Paldies labajam cilvēkam, kam es nezinu vārdu un kas man atdeva savu kolekciju!





Pēc sludinājums ss.lv, no Raivja Jancevska:



No Kristīnes Kates Homčenko:


  

trešdiena, 2013. gada 23. oktobris

Trīs lietas - labas lietas

Sākās ar to, ka šīs smukās Ventspils gotiņas es ieraudzīju sava kolēģa Ļeva Tastevena kolekcijā. Mani pārņēma zināma skaudība, jo etiķetes man tik tiešām iepatikās, un es nolēmu tās dabūt - vismaz pacensties. Ļevs man pastāstīja, ka cilvēki, kas viņam šīs gotiņas atveduši, esot tās pirkuši kādā suvenīru veikalā Ventspilī. Kas tas par veikalu, skaidru ziņu nebija. Tad nu es sameklēju internetā Livonijas ordeņa pils muzeja suvenīru kioska telefona numuru, piezvanīju un uzreiz trāpīju desmitniekā - minētās Ventspils gotiņas par 10 sant. gabalā tirgoja tieši šeit!

 Kaut ko jēdzīgu sarunāt ar kioska pārdevēju man neizdevās - radās tāds iespaids it kā es censtos viņu apzagt, piekāst vai kā savādāk izmantot, lai gan solījos pārskaitīt visu nepieciešamo naudu un biju gatava atļaut  apēst to, kas ietīts etiķetē. Bet nekā... toties nu es zināju adresi! Tagad vajadzēja tikai atrast kādu, kas apgrozās Ventspilī, un ieteicams vismaz reizumis atbrauc arī uz Rīgu.

Nedaudz vēlāk, ciemojoties Slokas ielā, izstāstīju savu vajadzību, un Roberts teica, ka viņa draugs Jānis Briedis regulāri braucot uz Ventspili un atpakaļ. Daudz nevilku garumā, 12.maijā uzrakstīju Briedim vēsuli feisbukā,  24. maijā konfektes bija jau nopirktas, bet tad mums iestājās satikšanās un konfekšu atdošanas nespēja. Tā mēs muļļājāmies pāris mēnešus līdz beidzot tomēr satikāmies Ratniekos brīvdabas mūzikas festivāla 'Laba daba' izskaņā 4.augustā.

Bet, kamēr epopeja ar Jāni Briedi vēl nebija ne tuvu beigām, dažas konfektes dabūju jau 31.maijā no Guntas Strodes - tās pēc Guntas lūguma no Ventspils bija atvedusi viņas draudzene. Vienai no tām pat bija uzlīmēta cena:

Bet arī tas vēl nebija viss - visam pa virsu - savā dzimšanas dienā 10.septembrī kopā ar piparmētru lakstiem, pašaudzētām sinepju sēklām un saulespuķu ziediem dabūju vēl kaudzīti ar šīm jaukajām, jestrajām Ventspils gotiņām kā dāvanu no Ivetas Bergas. Starp tām bija arī mistiskā gotiņa 'Ventspils Mazbānītis'.

Etiķetes var aplūkot šeit!

Paldies visiem čaklajiem rūķīšiem!

pirmdiena, 2013. gada 20. maijs

Tas, ka konfektes ar nosaukumu 'Gotiņa' Latvijā sāka ražot ap 1957., ir pupu mizas! ;)

12.maijā saņēmu e-pastu no vēsturnieka Aināra Radovica Jūrmalā, tā bija atbilde uz manu sludinājumu ss.lv, viņš bija ar mieru pārdot savu bērnības dienu kolekciju no 1960-70. gadiem. Ātri vien vienojāmies par Ls 10, es pārskaitīju naudu un jau 14.maijā ar uzaicinājumu rokā soļoju uz pastu pēc savas bandroles. Zināju, ka no vairākiem simtiem konfekšu etiķešu gotiņas būs tā ap 20, lai gan nebiju tās redzējusi, biju droša, ka tur būs šis tas interesants. Tomēr rezultāts pārspēja pat manu optimismu - gandrīz visas gotiņas man bija jaunums kolekcijā, daudzas pavisam neredzētas, šis tas redzēts Silvijas Keivas un Ļeva Tastevena kolekcijās. 


Lūk, divi burvīgas etiķetes: Pirmā no perioda 1946.-1952., otrā pāris gadus jaunāka:


Tāpat esmu dabūjusi zilo etiķeti ar piena pudelēm, kas man tik ļoti patika, un ko biju redzējusi Silvijas kolekcijā, patiesībā veselas divas - viena Bauskas rūpkombināta un otra Limbažu pārtikas kombināta ražojums:


Pārējā kolekcija tradicionāli tiks Silvijai, ne jau par velti, protams! :) Super, ka šo to tomēr izdodas sameklēt! Paldies par to!

Citus gotiņu etiķešu attēlus, ko ieguvu no Aināra Radovica, var apskatīt te!

pirmdiena, 2012. gada 19. novembris

Daiļās kastītes, senas un jaunas

Cik labi, ka Ļevs nekolekcionē kastītes!

26.oktobrī sarunājām tikšanos ar kolēģi gotiņu lietā - Ļevu Tastevenu. Apmainījāmies ar jaunumiem - ieguvu ap 15 jaunas etiķetes savai kolekcijai, tomēr vislielākais prieks man ir par Kolonna Hotels Group 'Gotiņu' kastīti (Gotiņu ražotājs: SIA 'Saldus pārtikas kombināts')! Man ir paveicies, ka Ļevs kolekcionē tikai gotiņu etiķetes, bet kastītes tiek man! :)


***

Kastīte 1984

Šķirstot bilžu albumus portālā draugiem.lv, uzdūros attēlam ar Sandras Dunkures pudeļu etiķešu kolekciju. Zināms, ka kolekcionāriem reizēm ir iekrāts arī kaut kas cits paralēli pamatkolekcijai, tāpēc uzrakstīju komentāru ar jautājumu, vai Sandrai nav arī gotiņu etiķetes. Etiķešu Sandrai nebija, bet izrādījās, ka mājās ir saglabājusies 'Skrīveru pārtikas kombināta' Piena-riekstu konfekšu kastīte vēl no 1984.gada! Lieliski! Kastīte tika nogādāta uz Rīgu, un tad 8.novembrī lielveikalā 'Rīga Plaza' es sarunāju tikšanos ar Sandras dēlu Jāni Dunkuru, un nu kastīte nonāca manā īpašumā! Paldies Sandrai un Jānim!

 

***

Zaļā zeme

29.oktobrī 'Skrīveru saldumu' Facebook lapā izlasīju, ka Skrīveru gotiņas 'Green Land' jaunā kastīte piedalās konkursā 'Labākais iepakojums Latvijā 2012'.

"Latvijas robežkontūras formas kārbiņa. Kastīte ir izgatavota no Tumbrite 235 g/m2 kartona. Kastītes salīmēšana ir 100 % roku darbs. Apdruka CMYK+Pantone. Daži elementi ir izcelti ar zelta folijspiedi un reljefu. Unikāla izciršanas forma. Kastīte izstrādāta ar domu, uztaisīt kaut ko neparastu, līdz šim neredzētu un pievilcīgu. Tā kā šodien iepakojuma daudzveidība ir plaša, akcents likts pirmkārt uz formu. Latvijas robežkontūras forma ir unikāla un patentēta LR Patentu valdē. Tas ir neliels stāsts par Latviju. Latvija ir „zaļā zeme” un dizains tika izstrādāts, balstoties uz šīs domas. Kastītes 2. pusē ir informācija par konfekšu sastāvu (saskaņā ar LR likumdošanu), ražotāju un stāsts par zaļo zemi Latviju. Piena gotiņa konfektes ir īsts latviešu gardums. To ražošana ir 100 % roku darbs. Konfektes ir radītas no dabīgiem produktiem, bez konservantiem. Arī kastītes izgatavošana ir 100 % roku darbs. Kastīte ar īstiem latviešu gardumiem vienmēr būs oriģināla, patīkama un neaizmirstama dāvana vietējiem un ārzemju draugiem."


 Arī es nobalsoju par šo iepakojumu! :)

15.novembrī šī kastīte parādījās pārdošanā 'Skrīveru saldumu' veikalā Kalnciema ielā, bet nākamajā dienā - stacijas tunelī esošajā 'Skrīveru saldumu' kioskā. Tur es to uzreiz arī nopirku. Maksā tā padārgi - veselus piecus latus, toties ir skaista un oriģināla!

svētdiena, 2012. gada 25. marts

ZOO, Ļevs, tīģerēns un kastīte

Vakar abi ar Valdi ar tramvaju un trolejbusu braucām uz Rīgas ZOO. Diena bija puslīdz silta, bet pelēka un drēgna, un no debesīm nemitīgi smidzināja sīks lietutiņš.

Pie ZOO transporta vārtiem mūs sagaidīja smaidīgs Ļevs sarkanā elektriķa kombinezonā. Arī man bija sarkanas drēbes - mētelis un cepurīte, tāpēc izsecinājām, ka "Gotiņu" kolekcionāru uniforma ir sarkans!

Devāmies uz darbnīcu, kas kā jau kārtīga darbnīca bija stāvgrūdām pilna ar visādiem verķiem, instrumentiem, skrūvītēm, nagliņām. Te bija arī Ļeva laika Čara, kuru vajadzēja pacienāt ar suņu barību no maza trauciņa.

Ļevs pastāstīja par kādu sievieti Jēkabpilī, kas kolekcionē galvenokārt šokolādes papīriņus, bet, ja cītīgāk pameklētu, varbūt atrastu arī kādu "Gotiņas" papīriņu. Šī sieviete atsūtīja Ļevam "Gotiņu" konfekšu kastīti - 1987.gadā drukātu un vēl nesalocītu. Tā kā Ļevs kastītes nekrāj, viņš to atdeva man.

Kastīte pirms locīšanas

Vēl viņa Ļevam pastāstījusi sekojošo:

""Asare" ražoja "Gotiņas" līdz 1986.gadam. 1986.gadā apvienoja P/S "Ābeļi", Jēkabpils konservu fabriku, "Asares" "Gotiņu" cehu ar "XXV PSKP kongresa" P/S un rezultātā izveidojas "XXV PSKP kongresa agrofirma", kura pastāvēja līdz 1992.gadam.
1992.gadā uz "XXV PSKP kongresa agrofirmas" pamata izveidojās agrofirma "Daugava". Tajā pašā gadā slēdza cehu "Asare" un "Gotiņas" ar uzrakstu "Agrofirma"Daugava"" ražoja Jēkabpils konservu fabrika.
1993.gadā Jēkabpils konservu fabrika atdalījās no agrofirmas "Daugava", jo notika privatizācija, bet ilgi neeksistēja. Tajā pašā gadā viss pajuka - kā fabrika, tā arī agrofirma, un "Gotiņas" vairs neražoja."

Tā nu mās kādu brīdi papļāpājām, apmainījāmies ar rezerves "Gotiņām", un tad mēs ar Valdi devāmies aplūkot zvēriņus, bet Ļevs turpināja savas darbadienas gaitas. Mēs cerējām ieraudzīt mazo tīģerēnu Klifu Grantu, ko ap vieniem laižot paskraidīt pa lielo tīģeru aploku, bet diemžēl viņš tā arī neparādījās. Ziņās var lasīt, ka tīģerēnam esot veselības problēmas - sāpot ķepas! Varbūt tāpēc viņš neizgāja pastaigā. Žēl. Lai tik veseļojas mazais strīpainis!


***

Šodien salocīju jauniegūto kastīti. Atgādinu, ka tā nav bijusi ne reizi locīta kopš 1987.gada, kad to nodrukāja. Bija ļoti interesanti, kāda tad tā īsti izskatās. Protams, ir savā ziņā ekskluzīvi, ja kolekcijā ir "neskarts" eksemplārs, bet mana vēlme redzēt galarezultātu bija lielāka par vēlmi saglabāt kastīti nelocītu.



Pēc bildēšanas es to atkal atlocīšu, jo tieši tā vislabāk ir glabāt kastes - gan mazāk burzās, gan vietu daudz neaizņem!

ceturtdiena, 2011. gada 5. maijs

28. aprīlis

28. aprīlī biju Rīgā un apciemoju savu interešu kolēģi Ļevu Tastevenu. Ļevs ir Rīgas Zooloģiskā dārza elektriķis, tur arī tikāmies. Diemžēl zvēriņus šoreiz apskatīt nesanāca, jo visas trīs viesošanās stundas izglītojošām nodarbēm paredzētā mācību klasē cītīgi pārrakstīju "Gotiņu" ražošanas gadus. Ļevs šos gada skaitļus ir pierakstījis papīriņiem otrā pusē, līdz ar to man nācās katru no tiem izņemt no kabatiņas, apskatīt, pierakstīt un ielikt atpakaļ. Ilgs un nogurdinošs process, jo "Gotiņas" taču ir simtiem.

Vēl es iemainīju lūk šādu 1972.gada Rīgas RARA kolhoza "Ropaži" "Gotiņu":


Jauki bija satikt gan Ļevu, gan laiku Čaru, kam ap kaklu apsieta paplatināta siksna ar uzrakstu "Rīgas ZOO" - kā saka Ļevs, tā ir kucītes darba uniforma. Kā jau agrākos tekstos minēju, Čaras darba pienākumos ietilpst uz ZOO putniem kāro lapsu un jenotsuņu izķeršana.

***

Pēc tam kopā ar Ivetu Bergu devāmies uz Mūkusalas Mākslas salonu Pārdaugavā uz izstādes "Mutanti" atklāšanu. Viens no mutantu autoriem ir mans dārgais brālēns Atis Jākobsons. Iet uz Ata izstādes atklāšanu kopā ar Ivetu pēc tam, kad ir nokārtotas "Gotiņu" lietas sāk kļūt par tradīciju!

Es un Atis , fotografē Bergs

otrdiena, 2011. gada 22. marts

Tikšanās ar Ļevu un citiem kolekcionāriem

8.martā es saņēmu e-pastu no Tima Kokoreviča; viņš aicināja mani piedalīties kolekcionāru saietā-izstādē Rīgā, Bruņinieku ielā 29/31 šī gada 20.martā. Šo pasākumu organizēja viņš pats, un ziņas par mani un manu kolekciju viņš bija atradis internetā, tas ir, šajā pašā blogā (Nu ja nu ja! Es atceros, ka manīju starp atslēgas vārdiem "kolekcionāru saieti" un tā.). 

Noskaņojums bija 50 uz 50, bet tad man Tims (ja vien tas bija Tims) piezvanīja, un noskaņojums nosliecās 55 uz 45. Sazvanīju Bergu un sarunāju, ka viņa sēdēs ar mani kopā aiz galdiņa un īsinās man laiku, līdz ar to nolēmu tomēr braukt. Neko dižu no šī saieta negaidīju, jo konfekšu papīrīši nav īpaši iecienīts objekts kolekcionēšanai (ja nerunājam par mazām meitenēm), pat sērkociņu un alus pudeļu etiķetes stingri tos pārsit, par filatēlistiem un numismātiem pat nerunāsim.

Tāpēc nolēmu šo braucienu padarīt saturīgāku un sarunāju tikšanos ar savu gotiņu kolēģi Ļevu Tastevenu, kas dzīvo Sarkandaugavā. Agrāk mums bija doma par tikšanos Zooloģiskajā dārzā, kur Ļevs ilgus gadus strādā par elektriķi, bet tā kā sestdiena ir brīvdiena, nolēmām tikties pie viņa mājās. Arī te Bergs mani pavadīja un fiksēja notiekošo. Fotografēšana pēdējā laikā Ivetai kļuvusi sirdij ļoti tuva.

Tātad plāns tāds - sestdien uz Rīgu un pa taisno no autobusa Madona-Rīga uz 5. tramvaju un pie Ļeva (Bergs ieleca tajā pašā tarmvajā dažas pieturas vēlāk), kur notiek iepazīšanās dzīvajā, kolekciju pētīšana un maiņa ar papīrīšiem un informāciju, tad vakara izklaides, un svētdien 9:00 - 13:00 kolekcionāru saiets, kur man jāsēž aiz galdiņa, kas nokrāmēts ar manām kladēm un mapēm un jākomunicē ar citiem kolekcionāriem, lielākoties vīriešiem labākajios gados.

***

Pie Ļeva sabijām vairākas stundas, jo tas ir nogurdinošs un piņķerīgs darbiņš - salīdzināt visus tos papīrīšus, kas ir un kas nav. Dažus, protams, es uzreiz redzu, ka man tādi nav, bet dažiem ir jāsalīdzina telefona numuri un fona krāsas nianses... Ļevs konstatēja, ka mūsu kolekcijas, lai gan apjoma ziņā diezgan līdzīgas, ir it kā tapušas dažādās Latvijās - tik daudz tajās ir atšķirību un neredzētu dizainu.

Tā kā es ne tuvu nevarēju iemainīt visu, kas man vajadzīgs - jo kā likums visinteresantākie papīrīši ir tikai vienā eksemplārā, es tos vismaz safotografēju. Zināšanai.

Te ir šis tas no Ļeva kolekcijas, kas man aizvien vēl nav. Es ceru kaut kad šos papīrīšus sameklēt un pievienot savai kolekcijai, bet redzēs, kā man veiksies. Protams, šī ir tikai maza daļa no tiem simtiem, kas man trūkst!




No šī krāšņuma man ir tikai tas gaiši zaļais. 
To man atsūtīja Valdis Lūsis.

Iepazināmies arī ar Ļeva sievu Ludmilu un viņu laiku Čaru, kurai Rīgas ZOO esot savs īpašs pienākums - izķert lapsas un jenotsuņus, kas nāk plēst jūras kraukļus un flamingo, un citus putnus. Uz Čaras rēķina jau esot krietns šo laupītāju saraksts. Tāpēc, ja kāda lapsa vai cits plēsējs lasa šo blogu, silti iesaku - neejiet uz ZOO putnus ēst, var beigties slikti!

Un te ir mūsu tikšanās Berga acīm:




***

Pēc ciemošanās pie Ļeva Iveta devās mierināt savu mazo dēlu, kas bija atstāts pie tantes un jau bija sailgojies pēc mammas, bet es devos uz RTU, kur notika XII Latvijas Studentu teātra dienas, kas veltītas tēmai "Prieks". Mani ne sevišķi interesēja šī pasākuma saturs, es turp devos satikt Raibo Suni, un tas man arī veiksmīgi izdevās. Pēc tam aizgāju uz jaunatklāto krodziņu "Klosteris", kas atrodas Konventa sētā, un satiku tur vēl dažus draugus, bet pašā vakarā apmeklējām "Ļeņingradas brīvdienas" - pasākumu, kas notika Spīķeros "Dirty Deal Cafe". Tur spēlēja grupas "PND" un "Oranžās brīvdienas", un citi. Man varen patika.

***

Pēc saturīga vakara sekoja rīts ar kavēšanos, jo iegriezos "Alfā" veikalā "RIMI", lai pārbaudītu, vai tur nav atrodamas bērnu "Jautrās" "Gotiņas". Šī ekspedīcija izrādījās veiksmīga, jo "Jautrās" gotiņas es atradu, izčamdīju visas tur esošās 400-gramīgās paciņas, viena no tām pat saplīsa un konfektes izbira pa grīdu, es tās fiksi savācu un nobāzu plauktā dziļāk, un beigās visa šī čammāšanās un ņemšanās vainagojās ar 2 jauniem bērnu gotiņu papīrīšiem.

Devos uz tramvaju un konstatēju, ka saieta sākumu nokavēšu. Piezvanīju, pabrīdināju. Tad satiku Bergu, kas ar manu smago mugursomu, ko sestdien biju atstājusi pie viņas māsas, mani jau gaidīja. Devāmies uz Latvijas arodbiedrību biroja ēku, un atkājām, ka neko neesam nokavējušas. Pasākums izrādījās ļoti vāji apmeklēts. Mums ierādīja vietu gandrīz tukšā zālē pie galdiņa, vēl daļa kolekcionāru bija izvietoti pa gaiteņiem. Konfekšu papīrīšu nevienam no viņiem nebija. Bija ordeņi, atklātnes, alus etiķetes, grāmatas, visādi sīki nieciņi, rotaļlietas, monētas, banknotes, markas... un nevienas "Gotiņas". Daži kolekcionāri pienāca mums klāt un pārmija pa vārdam, tā es no cilvēka vārdā Jānis dabūju kādas Ingrīdas telefona numuru. Vakar jau viņu sazvanīju. Izklausījās cerīgi, jo Ingrīda kolekcionē ļoti daudz ko, tai skaitā arī konfekšu papīrīšus un "Gotiņas", bet viņas prioritāte ir mazās cukura paciņas, ieteicams ar visu cukuru iekšā, tīras un nesaplēstas. Pagaidām neko konkrētu nesarunājām, bet es aizsūtīju linku uz savu blogu, lai viņa varētu iepazīties ar manu kolekciju. Šis telefona numurs iespējams arī bija visvērtīgākais, ko ieguvu šajā saietā. 

Un atkal mirkļi no Berga fotoaparāta:

 


Ap 11-tiem savācām savas mantiņas un tāpat kā daži citi kolekcionāri, devāmies prom. 

***

Visā visumā brauciens bija izdevies. Cik tieši jaunus papīrīšus es dabūju no Ļeva, vēl neesmu paspējusi saskaitīt, bet pati tikšanās bija vērtīga. Tāpat arī kolekcionāru saiets deva zināmu pieredzi un priekšstatu par to, kā tas notiek. Ir plāns apmeklēt kādu saietu 6.vidusskolā. Tāpat vēl jāskatās, ko varēs sarunāt ar Ingrīdu. Un kaut kad pavasarī jāieplāno Rīgas ZOO apciemojums - Ļevs solījās ievest bez maksas! ;)

ceturtdiena, 2011. gada 17. februāris

SIA "UNDE" un IK "EKSO M"

Citi Valentīndienā saņem rozes un māla rūķus (pa divi), citi konfekšu "Gotiņa" papīrīšus. 

14.februārī pastā pret parakstu dabūju otru vēstuli no sava jauniegūtā interešu biedra Ļeva Tastevena. Rezultāts - jauna informācija un 11 jaunas Latvijas un 2 jaunas Īpašās Gotiņas.

Ļevs man atsūtīja paša sastādītu gotiņu ražotāju sarakstu, un vaicāja, vai es nevaru to papildināt vai pie vajadzības pakoriģēt. Lai darītu kaut ko lietas labā, nolēmu noskaidrot, kādās attiecībās savulaik bijuši divi uzņēmumu Liezērē - IK "EKSO M" un SIA "UNDE". 

Pa priekšu zvanīju Jānim Miezājam, kas pastāstīja, ka "EKSO M" esot bijis viņa uzņēmums, kas ticis radīts uz kāda cita uzņēmuma bāzes, bet kāda tieši, to Jānis nevarēja atcerēties, toties viņš bija pilnīgi drošs, ka pēc tam vairs nekas tai vietā nav noticis - vēl tagad uz durvīm esot lapiņa ar viņa tālruņa numuru, bet aiz durvīm - miers un klusums. Noskaidroju arī, ka "EKSO M" esot ražojuši tikai viena veida gotiņas ar viena veida papīrīšiem, lūk šādiem:


Jānis Miezājs atzīmēja, ka viņa uztverē tikai klasiskā piena konfekte bez piedevām ir tiesīga saukties "Gotiņa". Un vēl šim esot bijusi doma atsākt visu, jo esot ļoti garšīgs tāds bizness. Kas zin, kas zin.

www.lursoft.lv noskaidroju, ka IK "EKSO M" reģistrēts 2002.gada 25.februārī. Likvidācijas datums gan tur nefigurē, bet Jānis stāstīja, ka gotiņu ražošana esot turpinājusies kādu gadu, tātad augstāk redzamais papīrītis ir datējams ar 2002/2003 gadu.

Jānis man ieteica meklēt tālāku informāciju pie Pētera Krūgaļauža, kas savā laikā esot tā vai savādāk palīdzējis attīstīt un realizēt ideju par gotiņu ražotni. Pēteris Krūgaļaužs tagad ir SEB bankas Madonas filiāles pārvaldnieks. Sameklēju Krūgaļauža numuru un zvanīju. Par abām Liezēres gotiņu ražotnēm viņš neko nezināja teikt, bet atzīmēja, ka allaž cenšoties palīdzēt liezēriešiem. Vēl viņš man pastāstīja, ka gotiņu ražošanas tehnoloģijas izstrādē piedalījusies Ineta Stučka, kas tagad strādājot "Cesvaines pienā".

Labi, zvanu uz "Cesvaines pienu". Tur mani savieno ar Inetu Stučku, kas beidzot lej gaismu SIA "UNDE" un IK "EKSO M" attiecībās. Savā laikā Ineta esot strādājusi SIA "UNDE", un gotiņu ražošanas tehnoloģija viņai esot bijusi zināma no iepriekšējas darba pieredzes kolhozā "Sarkanais stars" Sarkaņos, kur arī tikušas ražotas gotiņas.

Pirms "UNDES" Liezērē nav bijusi gotiņu ražotne, uzņēmums radīts pilnīgi no jauna, bet pēc pāris gadiem "UNDES" iestrādnes pārņēmis "EKSO M". www.lursoft.lv stāsta, ka SIA "UNDE" ir reģistrēta 2000.gada 22.augustā, bet likvidēta - 2004.gada 12.decembrī. Gotiņu ražošana, protams, pārtraukta agrāk. Patiesībā, jau 2002.gada februārī sevi ir pieteicis "EKSO M". Tāpēc "UNDES" gotiņu papīrīši visticamāk ir datējami ar 2000/2001 gadu:

    

Ineta Stučka izklausījās gana atsaucīga un ieinteresēta, tāpēc es viņai pajautātu par iespējamām darba gaitu trofejām - tas ir, gotiņu papīrīšiem. "UNDE" varbūt mani interesētu mazāk par "Sarkanā stara" gotiņām, jo man jau tagad ir klasiskās gotiņas ar 13 un Ziemassvēktu gotiņas ar 10 dažādām tautasdziesmām, tomēr tas nenozīmē, ka nevar atrasties kaut kas jauns - piemēram, kāda "UNDES" tautasdziesma manā kolekcijā ir tikai vienā eksemplārā, un tā pati ar noplēstiem stūriem, kamēr citi eksemplāri man ir simtiem un stāv kaudzēs kartona kastē. Ineta solījās paskatīties, nu tad jau redzēs, varbūt neaizmirsīs. :)

Tā lūk.

***

Un vēl es savam prieciņam nedaudz paspiegojot tīklā, kur atradu Teklas Šaiteres 2009.gada 9.marta rakstu "Dienā" par Rīgas Zooloģiskā dārza elektriķi Ļevu Tastevenu un viņa laiku Čaru. Ļevs apstiprināja, ka šis raksts tik tiešām ir par viņu un viņa suni, un uzaicināja mani kādreiz satikties ZOO, kur varētu apskatīt ne tikai zvērus, bet arī viens otra kolekcijas un pamainīties ar papīrīšiem. Jē! Izkalausās labi.

Vēl no raksta "Dienā" uzzināju, ka Ļevs sevi ne velti sauc par 'kreizi' pensionāru, jo uz darbu Rīgas ZOO viņš dodoties ar velosipēdu vai slēpēm Čaras pavadībā, tāpāt viņš ejot tūrisma pārgājienos, braucot ar laivām, sēņojot, fotografējot. Hmm, es arī eju pārgājienos, braucu ar riteni, laivoju un fotografēju. Un kolekcionēju gotiņas. Izskatās, ka mums ir varen daudz kopīgu interešu! :)