Reiz sensenos laikos bija Rēzeknes piena konservu kombināts...

Un cita starpā tur ražoja 'Latgales gotiņas'.

Varbūtības teorija darbībā: Viens Rēzeknes piena konservu kombināts

Šī gada janvārī trīs dienas pēc kārtas es saņēmu pa vēstulei no trīs dažādiem cilvēkiem. Toreiz nodomāju - interesanti, kas no tā visa iznāks. Viena vēstule bija no Ērika Zača, viņš man atsūtīja "Lizuma cietes rūpnīcas" gotiņu, otra vēstule bija no Ilzes Spergas - viņa mani informēja par kolekcionāru izstādi-tirdziņu Kalnciema ielā. Es tajā piedalījos un ieguvu vairākus jaunus kontaktus. Bet pati pirmā vēstule no šīm trim, nosūtīta 2012.gada 22.janvārī, bija no Artūra Āboliņa. Artūrs kopā ar draugiem plānoja ekspedīciju uz nu jau vairāk nekā pirms 10 gadiem bankrotējušā A/S "Rēzeknes piena konservu kombināta" telpām un, gadījumā ja atrastu arī "Gotiņu" etiķetes, solījās ar tām padalīties.

Ekspedīcijas gaitām vairāku mēnešu garumā es sekoju ar e-pastu palīdzību. Artūram un kompānijai gāja visai raibi:

No Artūra vēstules 6.jūnijā: "Šodien aptaujājot cilvēkus redzēju, ka pie konservu ceha (kur arī atrodas visas etiķetes, produkcijas paraugi u.c.) stāv kravas mikriņš un strādā cilvēki. Pieejot redzu, ka ir sākta demontāža, visu griež, lauž un met prom, bet pagaidām 1.stāvu (tur nekā nav). Aprunājoties ar strādniekiem, kuri bija pavisam nedraudzīgi, viņi mani maigi pasūtīja. Viņu firmas līgumā esot paredzēts nekontaktēties ar svešiniekiem. Teica pat tā: "Varat nākt kaut vai ar policiju vai vienalga ko, bet mēs nelaidīsim". Tomēr par laimi pēc nedēļas strādnieku sirdis bija atmaigušas: "Sarunāju ar strādniekiem, pat ekskursiju uztaisīja, 2 maisus salasīju, bet tajā ēkā nebija nevienas gotiņas etiķetes... Bet vēl ir cerība, jo izrādās, ka pagraba noliktavā ir daudz neatvērtu iepakojumu ar dažādām etiķetēm! Tur vajag jau ar mašīnu braukt, jo viena paka sver 3-4 kg."

1.augustā stāsts turpinās: "Vakar biju kombināta citā korpusā un iepazinos ar tā saimnieku. Cerību bija daudz... bet ne gotiņu, ne saldējuma, ne jogurta ne pat krējuma etiķešu, tikai no konserviem 3 tonnas. Visas telpas tika attīrītas, pat puteklītis nepalika, bet visa makulatūra tika sasviesta lielā konteinerā, kurā būs jārakņājas. Tur būs firma, kura pārstrādā papīru, plastmasu u.c. Es domāju, ka būtu jāpakrata bijušie darbinieki, varbūt viņi kaut ko zin, varbūt viņiem kaut kas ir.

Starp citu, ap septembri mūsu muzejā būs izstāde veltīta RPKK."

Likās jau, ka gotiņu etiķetes izslīdēs no mūsu kārajiem nagiem, līdz oktobra sākumā šī lietā izkustējās no vietas. Noskaidrojās, ka Gotiņu etiķetes nav zudušas! Tās lielā daudzumā un visai labā stāvoklī atradās turpat RPKK teritorijā vienā no ēkām.

Foto: Gotiņu etiķetes - pakas pa 15 000, kā arī mazākas paciņas pa kādam tūkstotim:

***

10.oktobrī Latgales Kultūrvēstures muzejā tika atklāta Rēzeknes Piena konservu kombinātam veltītā izstāde "Piena ceļš", kurā skatāmi Artūra un viņa drauga Edvīna savāktie materiāli, kā arī 11 "Gotiņas" no manas kolekcijas - brīdī, kad izstāde tika noformēta, Artūrs vēl nebija sadzinis pēdas gotiņu etiķetēm, tāpēc es piedāvāju izstādīt savējās, bez tam 5 no tām ir drusku senākas un tādas diemžēl kombināta telpās netika atrastas. Izstāde vēl apskatāma tikai dažas dienas - līdz 31.oktobrim. 

Vairāk: http://lv.rv.lv/index.php?newsid=5451

Izstādes atklāšana Latgales Kultūrvēstures muzejā

Foto no http://lv.rv.lv

Manas Gotiņas

Informācija par mani, Artūru un Edvīnu

izstāžu zālē

***

Sarunājām ar Artūru beidzot satikties sestdien, 20.oktobrī Latgales Kultūrvēstures muzejā Rēzeknē. Tā kā manas kolekcijas vienības ir izstādītas "Piena ceļā", muzejā mūs ar Valdi ielaida bez maksas. Te mēs apskatījām ekspozīciju, pabildējām, pabildējāmies, un sagaidījām sākumā Edvīnu, un pēc tam arī Artūru. Artūram līdzi bija draugi un radi, un visi devās aplūkot izstādi.

Foto: Valdis pēta RPKK bundžiņas un es pozēju pie savām gotiņām:

Foto: Artūrs atnesa man čupiņu ar "Latgales Gotiņu" etiķetēm un gotiņu kasti:

 

***

Nedaudz vēlāk trijatā devāmies ekskursijā uz A/S "Rēzeknes piena konservu kombināta" teritoriju. Staigājot pa teritoriju kļūst skumji - daļa ēku netiek izmantotas un iet bojā. Lai gan, varbūt tieši tāpēc tur aizvien var atrast paliekas no kombināta ziedu laikiem. Kādreiz mans tēvs Jāzeps Ulnicāns bija RPKK valdes loceklis,  viņam un līdz ar to mūsu ģimenei piederēja kāda daļa kombināta akciju, šis apstāklis kombināta bankrotu pirms vairāk nekā 10 gadiem padara vēl skumjāku.

Foto: Valdis un Artūrs uz iebiezinātā piena ceha fona; Pilna iebiezinātā piena bundžiņa vēl no 1979.gada; Aiz manis slejas ēka, kurā savulaik ražotas gotiņas; Brūkošās ēkas un gotiņu tinamais galds; Artūrs un es - priecīgie kolekcionāri.

 

***

Un lūk rezultāts - pilns komplekts "Latgales Gotiņu" etiķešu no RPKK! Urrā!

Paldies Artūram, tas bija aizraujoši!

Drīz nāks

Vakar snieg, šodien snieg, pat šoseja Rīga-Maskava izskatās pēc sniega biezputras. Tiesa, nezinu, kā tur ir Maskavas pusē, dzirdu, ziņās saka, ka ledus vietā uz ielām tur šoden tekot upes.

Vakar braucu uz vietējās avīzes "Rēzeknes Vēstis" redakciju, kas atrodas "Latgales Drukas" ēkā. Es saku 'vietējās' tāpēc, ka es tagad dzīvojos pie mammas Viļānos, līmēju tapates un man tas jau pieriebies. :) Labāk griezt sniegpārsliņas māsasdēla klases izrotāšanai...

Viļāni ir 30 km no Rēzeknes, agrāk bijām Rēzeknes rajonā.

Pagājušonedēļ, pirmajā decembrī, uzrakstīju "Rēzeknes Vēstīm" e-vēstuli, sak, tā un tā, negribat par mani rakstīt? Šie grib. Sarunāju tikšanos uz ceturtdienu, kas bija vakar. Tad mani nobildēja un nointervēja, kamēr jau mute kļuva sausa. Runājos es ar Aiju Zuju, viņa arī veidos rakstu, tagad tikai jāgaida, kad tas tiks nopublicēts - nav vēl precīzi zināms.

"Rēzeknes Vēstis" man bija tāds kā obligāts pasākums - ja ne raksts, tad sludinājums - jo, pirmkārt, kolekcija sākās Viļānos, un "Rēzeknes Vēstis" allaž ir bijušas mūsu mājās, arī tagad; otrkārt, šajā avīzē ir bijuši arī pāris mani garadarbi publicēti - skolas laikā. Treškārt, AS "Rēzeknes piena konservu kombināts", kas paputēja 2000-šo gadu sākumā (Maksātnespēja atzīta 2001. gadā, likvidēts 2005. gadā. Kā runā, banka neizrādījusi pretimnākšanu, jo kādam tas neesot bijis izdevīgi. Lai gan bijuši varianti. Žēl, ka ražošana Latvijā nonāk pie šāda gala, jo kuram gan nepatika Rēzeknē ražotais iebiezinātais piens?), arī ražoja "Gotiņas". Mans tētis bija Viļānu pienotavas priekšnieks, un kādu laiku darbojās arī kā "Rēzeknes piena konservu kombināta" valdes loceklis. Interesanti, ka mazā Viļānu pienotava aizvien vēl strādā, kamēr "Rēzeknes piena konservu kombināta" jaunās iekārtas jau kur tie gadi, kopš pādotas uz ārzemēm un daudzie darbinieki strādā, kur nu kurais.

Latgale, lauku mājas, vienkārši cilvēki - varbūt atradīsies kāds, kas tomēr nav izmetis savas vai bērnu konfekšu papīrīšu kolekcijas?

***

Man jau briest plāns uzprasīties bijušajam RPKK uzņēmuma valdes priekšsēdētājam Anatolijam Tučam, vai arī Rēzeknē gadījumā nav noliktavā palikušas kastes ar Gotiņu papīrīšiem. Aizvakar, piemēram, pienāca īsziņa no Raimonda Nipera, Dagdas saldumu ražotnes "Narūta" (arī likvidēts uzņēmums: 2004. gadā) atslēgu turētāja. Solās sūtīt man pa pastu ap desmit veidiem "Gotiņu", ko atrada ražotnes noliktavā - kastēm! Nu, kastēm gluži man nebūs - tā kā Liezēres gadījumā - bet gaidu ar nepacietību.

Izmēģinājuma Gotiņas

Nr 51 un Nr 52 ap deviņdesmito gadu vidu no "Rēzeknes piena konservu kombināta" mājās atveda tētis. Toreiz viņš bija Viļānu pienotavas priekšnieks. Šie papīrīši man ir īpaši, jo tie nekad nav nonākuši veikalu plauktos - tie bija nodrukāti izmēģinājumam, tāpēc uz tiem ir ne-latviešu fonti un izsmērēta krāsa - palikuši pat pirkstu nospiedumi! Diemžēl "Rēzeknes piena konservu kombināts" jau vairākus gadus ir likvidēts.