13 fakti par manu kolekciju

Gatavojoties izstādei Latgales Kultūrvēstures muzejā Rēzeknē, Inese Ločmele man palūdza sagatavot šādus tādus faktus par manu kolekciju. Lūk, te tie ir! Daži fakti būs jau agrāk dzirdēti, bet šis tas varētu būt jauns:

13 fakti par manu kolekciju:

1.      Ironiskā kārtā ir sanācis tā, ka man pašai gotiņas negaršo – priekš manis tās ir par saldu, un es tās tik pat kā neēdu. Galvenais iepirkto gotiņu noēdājs man ir mamma, kas ir liela saldummīle – viņai es regulāri piegādāju „Santas speciālās gotiņas”, kuru galvenā atšķirība no ierindas gotiņām ir fakts, ka tās ir jau iztītas!

2.      Kolekcijā šobrīd ir 1262 etiķetes, no tām 1074 – Latvijā ražotas veikalam un tirgum paredzētas gotiņas, 88 – Latvijā ražotas reklāmas un prezentācijas vajadzībām paredzētas un speciāli noformētas gotiņas un 100 ārzemēs ražotas gotiņas.

3.      Salikta kaudzītē, mana kolekcija ir 16,6 cm augsta un kopā sver 767 gramus.

4.      Kolekcijas aizsākuma datums nav zināms, tomēr, ja jāmin kāds cipars, es saku, ka tas viss sākās pirms kādiem 20-25 gadiem, kad māžojoties pakaļ vecākajām māsām, sāku veidot savu konfekšu papīrīšu kolekciju. Pēc kāda laika ievēroju, ka konfektes „Gotiņa” etiķetes, salīdzinot, piemēram, ar „Lācīšiem” un „Vāverītēm, patīkami atšķiras ar savu daudzveidību. Te laikam arī ir meklējama atbilde uz jautājumu, kāpēc tieši „Gotiņas” – visdažādākie dizaina risinājumi zem viena nosaukuma, tas ir tik interesanti! Cik veidos ir iespējams uzzīmēt govi?

5.      Ja var ticēt internetā pieejamajai informācijai, Latvijā konfektes ar nosaukumu „Gotiņa” pirmo reizi sāka ražot „Skrīveru pārtikas kombinātā” 1957.gadā. Diemžēl daudzām etiķetēm manā kolekcijā nav zināms precīzs gads, kad tajā tikusi ietīta un pēc tam arī iztīta konfekte. Man ir Ogres rajona patērētāju biedrības savienības rūpkombināta „Gotiņa” no 1961.gada (man teica, ka _61, kas norādīts uz etiķetes, nozīmējot tieši drukāšanas gadu), un, spriežot pēc dizaina, vēl vairākas apmēram tā paša laika gotiņas. S.c., varbūt jūsu muzeja speciālisti var man palīdzēt noteikt manu gotiņu vecumu?

6.      Everestā pakaļ „Gotiņai” kāpusi neesmu, arī jūras dzelmē nirt nav gadījies. Ir gadījies aiziet garām uz ielas guļošam papīrītim, jo tobrīd tuvumā ir bijuši cilvēki, bet pēc kāda gabaliņa griezties atpakaļ, lai to paceltu. Tāpat, uz skolu ejot grāvī pamanīts saburzīts papīra kumšķītis ir radījis manī aizdomas, un mājās ejot es lieliski atcerējos, kur tas redzēts, un līdu pakaļ, lai pārbaudītu – ir vai nav. Un bieži bija gan, jo mana acs bija lieliski ietrenēta atpazīt „Gotiņu” etiķešu papīra standarta izmērus, faktūru, krāsas. Kaut kas līdzīgs bija visām gotiņām. Tas gan bija aktuāli bērnībā, jo tagad uz ielas faktiski vairs nemētājas kaut kas tāds, kas vēl nav manā kolekcijā, jo Latvijā šobrīd ir tikai 3 ražotāji, kam es cenšos sekot.

7.      Savā laikā ir sanācis dzīt pārdevējas izmisumā, jo masīvie padomju laika svari nespēja nosvērt 1-2 konfektes, bet vairāk pirkt man nebija ne vēlmes, ne naudas. Tad pārdevējas, pukodamās un bubinādamas, nosvēra vairākas konfektes un iegūto svaru dalīja uz konfekšu skaitu.

8.      Manā kolekcijā ir 2 SEB „Gotiņas”, kas draugu ledusskapī noglabātas paspēja divas reizes pārbraukt uz jaunu dzīvesvietu, pirms beigās nokļuva pie manis. Tiesa, bez ledusskapja.

9.      Man ir etiķetes, kas ar visu saturu ir ceļojušas no Vācijas un Anglijas. Beigās nācās secināt, ka gan vācu, gan angļu gotiņas nav nekas cits, kā poļu „Krówka”, kas pieskaņota attiecīgajam tirgum.

10.  „Saldus pārtikas kombināts” ir līderis gotiņu etiķešu dažādības ziņā – manā kolekcijā ir 307 Saldus gotiņas, tad seko Skrīveri ar 296 etiķetēm. Te gan jāatzīmē, ka Skrīverus pārstāv gan „Skrīveru pārtikas kombināts”, kas nu jau ir vēsture, gan „Skrīveru saldumi”. „Saldus pārtikas kombināta” bērnu „Jautrās „Gotiņas”” ar bērnu zīmējumiem uz etiķetes vien man ir 40 dažādi eksemplāri.

11.  Tukuma rūpkombināts atšķiras ar „viskreizīgāko” dizainu – gotiņa klauns, gotiņa uz lidojošā paklāja, gotiņa pirāts, gotiņa pilots utt. Diemžēl manā kolekcijā ir tikai daļa no šīm amizantajām gotiņām. Cerams, tas ir tikai pagaidām! J

12.  Man internetā ir blogs http://konfektegotina.blogspot.com/ un http://latvijasgotina.blogspot.com/. Tieši pateicoties šiem blogiem mani ir atraduši vairāki kolekcionāri un kolekcionāres, tai skaitā mans kolēģis Ļevs – „kreizi“ pensionārs no Rīgas, kā viņš pats sevi sauc. Ļevam arī ir apmēram tikpat apjomīga „Gotiņu“ kolekcija kā man, arī viņš ir specializējies tieši uz šo konfekti. Mēs sarakstamies un esam tikušies un apmaiņas ceļā krietni papildinājušie viens otra kolekcijas.

13.  Mani draugi un ģimenes locekļi patur prātā manu aizraušanos un piegādā man „Gotiņu” etiķetes.