Visi mani "Gotiņu" papīrīši ir apstrādāti ar, kā es pati to saucu, "auksto-slapjo" metodi. Jā jā, agrāk es gludināju ar gludekli, tomēr tas nav tas labākais veids - daži papīrīši šādas karsēšanas rezultātā uzmet gaisa burbuļus, citiem iet nost vai nedaudz pamainās krāsa, mēdz izplūst arī papīrīša forma. Nē nē, gludeklis nudien nav labs risinājums - ja nu vienīgi senākiem papīrīšiem, kas ir nodrukāti uz stingra, parasta papīra, bez plēves pārklājumiem utt. Aukstajai-slapjajai metodei šādi trūkumi nepiemīt. Turklāt rezultāts ir ievērojami labāks, gludāks, spožāks.
Tātad, kā notiek aukstā-slapjā presēšana? Pirmkārt, jāatzīst, ka auksta tā ir tikai salīdzinot ar gludekli, jo procesā tiek izmantots silts ūdens. Bet nu labāk visu pēc kārtas:
Sākumā ņemam vienu viegli saburzītu, nedaudz speķainu un ar konfektes masu krietni apķepušu "Gotiņas" papīrīti un liekam to lielā glāzē ar siltu ūdeni. Atkārtojam šo darbību tik reizes, cik nepieciešams, vai tik, cik salien glāzē, neveidojot lieku burzmu. Atstājam mirkt un miekšķēties.
Kad konfektes masa ir labprātīgi un pārliecinoši izšķīdusi, pienaino ūdeni nolejam izlietnē un iepildam glāzē tīru siltu ūdeni. Šo darbību atkārtojam pēc nepieciešamības, līdz papīrīši kārtīgi noskaloti, tomēr, ņemot vērā papīra trauslo struktūru un iespēju, ka krāsa var noberzties, nav ieteicams pārcensties un labāk palikt pie divām trim skalošanas reizēm.
Pēdējo skalošanas ūdeni atstājam glāzē, jo citādi papīrīši salīp kopā un pielīp pie glāzes sieniņām, kas apgrūtina to izņemšanu no glāzes un palielina nejaušas saplēšanas risku. Ņemam papīrīšus pa vienam ārā, klājam uz dvieļa, tad susinām katru ar atejas papīru (nelietotu) vai citu labi uzsūcošu, nekrāsojošu materiālu, piemēram, baltām salvetēm.
Papīrīšus liekam pa seši uz baltas A4 formāta lapas, pāri sedzam otru tādu pašu lapu, šīs lapas savukārt ievietojam starp divām attiecīga izmēra grāmatām - arī A4 formāta vai lielākas. Šo darbību atkārtojam tik reizes, cik vajag, vai tik, cik ir atbilstoša izmēra grāmatu. Pa virsu šim grāmatu, lapu un papīrīšu kārtojumam liekam vēl grāmatas - ieteicams sevišķi smagas - tās kalpos par slogu. Ņemiet vērā - mitrums no papīrīšiem var ietekmēt grāmatu vākus, tāpēc nelietojiet ļoti dārgas, antikvāras, sirdij pārlieku tuvas utt. grāmatas, kā arī grāmatas ar mīkstiem vākiem. Vislabāk lietot grāmatas cietos laminētos vākos.
Šādi presējam kādu brīdi, minūtes 10-20, tad ņemam nost slogu, A4 lapas var mest ārā, jo tās būs uzsūkušas mitrumu un sakrokojušās, bet vēl viegli mitros "Gotiņu" papīrīšus ievietojam tieši starp grāmatu lapām. Atkal, nelietojiet šādām darbībām neko no kategorijas "neaizskarams". Būtiskas traumas grāmatas no kontakta ar papīrīšiem gan negūst un nezinātājs i nepateiks (un zinātājs arī nē), bet nu nedod Dievs. Bez tam jāpievērš uzmanība, vai grāmata nav nodrukāta ar smērējošu krāsu, citādi pēc presēšanas var gadīties, ka govs purns ir norakstīts ar maziem, jaukiem burtiņiem. Pa virsu grāmatām ar papīrīšiem liekam kārtīgu slogu, lai tik presē.
Starp grāmatu lapām kolekcijas eksponāti paliek dienu vai vairākas. Tad ņemam ārā un klājam uz kādas sausas virsmas, vērojam, kas notiek. Ja papīrīši izliecas it kā gribētu sarullēties tūtiņā, pēc nelielas izvēdināšanas liekam atpakaļ grāmatā un zem sloga. Atstājam vēl uz dienu vai vairākām. Kad papīrīši vairs neizliecas vai izliecas minimāli, atstājam tos vēdināties kādu stundiņu vai vairākas. Vai visu nakti. Šādi apstrādāti papīrīši kļūst līdzeni un glauni, un gandrīz tīri - diemžēl man pieejamās tehnoloģijas neļauj iztīrīt iesūkušos speķainus traipus. Un jā, es mēģināju trauku mazgājamo līdzekli, nepalīdz.
Tad iegrāmatojam tos ekseļa tabulā un liekam speciāli sagatavotās plēves kabatiņās un iešujam reģistra vākos.
