Ar autobusu uz Saldu. Un atpakaļ

Atvaļinājuma pēdējo dienu nolēmu izmantot, lai apciemotu "Saldus pārtikas kombinātu". 1188.lv noskaidroju, ka, izrādās, no Rīgas uz Saldu autobusi staigā katru mīļu stundiņu un jābrauc tikai 2 stundas. Cilvēkam, kas pieradis no Rīgas uz Madonu kratīties 3 stundas 20 minūtes, bet uz Viļāniem - visas 4 stundas, tas šķiet tīrais nieks!

Tātad, 14.augustā devos ceļā.

Saldū laiks bija ļoti jauks, saule, drusku mākoņi, viegls vējiņš. Nesteidzīgi soļoju uz kombināta pusi, jo laika man tik tiešām netrūka. Iegāju kombināta veikaliņā "Azaids" un ar mednieka aci pārlaidu skatienu plauktiem. Jā, ir gan visa kā jauna - un diezgan daudz! Painformēju pārdevēju par savu vajadzību, viņa neiebilda un ļāva man vienā mierā rakāties pa raibum raibo konfekšu kasti - pēdējā laikā "Saldus pārtikas kombināts" pasācis ražot pilsētām veltītas "Gotiņu" sērijas, kas izceļas ar savu dažādību. Šo etiķešu noformējumā ir izmantotas fotogrāfijas ar pilsētas skatiem un ievērojamām vietām. Lūk tieši tādu Saldus pilsētai veltītu konfekšu kaudzi es dabūju cītīgi pārmaklēt.

Bija arī citi jaunumi - "Gotiņa ar dabīgo medu", "Piena konfekte ar dzērvenēm", klasiskā "Gotiņa" - kā vēlāk noskaidroju, konfektes ar šādu nofaormējumu drīz parādīsies veikalos pa visu Latviju un aizstās veco dizainu.

Nopirku arī trīs jaunas kastītes, jo, kā zinams, es krāju arī tās.

Pēc kārtīgas iepirkšanās "Azaidā" devos uz "Saldus pārtikas kombināta" administraciju. Te man gadījās neveikls brīdis, jo es neatpazinu Agnesi Patrašanu, ar kuru man jau ir bijusi sadarbība etiķešu jautājumā. Es prasu, kur ir Agnese, bet viņa saka - 'Es esmu Agnese!' Mati tādi kā garāki...

Tā ir, kad blenž tikai uz "Gotiņām", nav laika uz cilvēkiem paskatīties! Mani Agnese gan pazina uzreiz. Uzzināju par kādu citu uzstājīgu kolekcionāru, kas te bijis ekskursijā un uzdevis veselu kaudzi jautājumu par kombināta vēsturi. Painteresējos, vai šo kolekcionāru gadījuma nesauc Ļevs, un jā, tas tik tiešām bijis mans kolēģis Ļevs Tastevens! Pēc tam Agnese mani aizveda uz noliktavu, kur nodeva citas kombināta darbinieces gādīgajās rokās ar norādījumu iedot man (un ar manu starpniecību arī Ļevam) visu, ko vien var atļauties dot. Bēda un skumjas ir tādas, ka man nedeva neko no tā, ko ir pasūtījuši klienti. Bet tur bija tik daudz visdažādāko reklāmas "Gotiņu"! Toties es dabūju labu kaudzīti etiķešu ar slavenajām apgleznotajām Ventspils "Govīm" no govju parādes, tāpat komplektiņu ar Tukumam veltītam "Gotiņām", dažas eksportam paredzētas etiķetes un vēl šo to.

Kopā es dabūju 27 jaunas "Gotiņu" etiķetes, bet vēl 22 jau bija manā kolekcijā, bet es tās nomaminīju pret jaunām, smukām, tīram, nesaburzītām.

Liels paldies "Saldus pārtikas kombināta" darbiniecēm par man veltīto laiku un uzmanību! Tiksimies citu reizi, jo šie kolekcionāri ir patiešām neatlaidīgi! :)

***

Pirms doties atpakaļ uz Rīgu, nedaudz pastaigājos pa Saldu. Lūk, kāds simpātisks pagalmiņš:

Ceļojums uz "Gotiņu" Meku

Akurāt mēnesi atpakaļ, 6. maijā, mēs ar Spergu sēdām viņas sarkanajā mašīnā un braucām uz Saldu. Saldus ir tāda kā "Gotiņu" etiķešu kolekcionāru Meka. Nu, viena no, otra varētu būt Skrīveri - tikai tur es vēl neesmu bijusi. Tas ir, cauri Skrīveriem braukusi esmu simtiem reižu, bet "Gotiņu" ražotnē iegriezusies neesmu. Savā ziņā smieklīgi - Saldus ir daudz tālāk no Madonas, pāri visai Latvijai, tomēr tur es esmu bijusi divas reizes, kamēr daudz tuvākajos Skrīveros, nu, kā jau teicu.

Iemesls doties uz Saldu bija "Saldus pārtikas kombināta" mājas lapā (http://saldusgotina.lv/) noskatītā informācija par diviem jaunumiem - "Gotiņu" ar ruma garšu un ķiršiem un "Gotiņu" bez glutēna. 

 

Es, protams, varu būt bezgalīgi naiva, bet ne tik, lai cerētu, ka šie jaunumi sasniegs Madonu - vismaz ne tuvāko mēnešu laikā. Tāpēc skaidrs - jāveic svētceļojums uz Meku! :) Otrs iemesls šādai avantūrai bija vēlme satikt Spergu, un kas gan var būt labāk par tikšanos apvienojumā ar jēdzīgu nodarbi.

6.maijs bija piektdiena, es devos uz Rīgu ar autobusu 9:15, tālāk ar mašīnu uz Saldu, un ap pulksten četriem ieripojām kombināta pagalmā. Līdz "Saldus pārtikas kombināta" darba dienas beigām un veikala "Azaids" slēgšanai palika vairs tikai viena stunda. Sākām ar veikaliņu, kur es kārtīgi iepirkos. Drošs paliek drošs, nopirku arī tās "Gotiņas", kuras, kā man šķita, jau bija manā kolekcijā, piemēram, "Gotiņa ar zemesriekstiem" un "Gotiņa ar rozīnēm", un labi, ka tā, jo kā jau tas nereti gadās, dizainā bija ielavījušās pirmajā acu uzmetienā nepamanāmas izmaiņas - nomainījušies fonti, šis tas nozudis, šis tas uzradies no jauna. 

Piemēram. Senāk un tagad:

     

Tāpat iegādājos "Minhauzena" kastīti, jo manā kolekcijā trūka trīs krāsu "Minhauzena" "Gotiņas" - zilā, dzeltenā un brūnā. Veikalā bija arī "Gotiņa" ar ruma garšu un ķiršiem, bet nebija "Gotiņas" ar glutēnu. Ko lai dara? Veikaliņa pārdevēja, ieteica doties uz kombināta administrāciju un mēģināt trūkstošo dabūt tur.

Biroja koridorā satiku kādu jaunu sievieti, kam īsumā izklāstīju savu vajadzību. Šī dāma izrādījās tā pati Agnese Patrašanu, kombināta pārdošanas un mārketinga vadītāja, kas kādu laiciņu atpakaļ man sūtīja bērnu "Jautro" "Gotiņu" etiķetītes. Iegājām kādā kabinetā, kur kāda cita dāma man parādīja "Saldus pārtikas kombināta" kolekciju - uz A4 lapām salīmētas konfekšu etiķetes, dažas arī no citiem ražotājiem. Diemžēl šo mapi es dabūt nevarēju, toties atradās aploksnēs noglabātas rezerves, no kurām es krietni pasmēlos gan manā kolekcijā jaunus, gan jau esošus eksemplārus.

Tāpat Agnese iedeva man vienu paciņu ar bezglutēna "Gotiņām" un apsolīja atsūtīt vēl trīs etiķešu variantus, jo pavisam tie esot četri. 

Bez prieka un gandarījuma, ka mani jau sāk pazīt "Saldus pārtikas kombinātā", šai braucienā es ieguvu arī 39 jaunus "Gotiņu" eksemplārus, no tiem 11 - reklāmas "Gotiņas". Visvairāk, protams, bija SIA "Saldus pārtikas kombināta" etiķetes - 34, gan pavisam jaunas, gan senāku laiku, daudzas no CS "Turība" laikiem. Starp jaunumiem bija arī viena CS "Turība" Tukuma rūpkombināta etiķete - pavisam traka, ar gotiņu-klaunu, un divas SIA "Levik" etiķetes; kā arī  četras eksportam paredzētas "Saldus pārtikas kombināta" "Gotiņas".

 

Ko lai saka nobeigumā? Kā vienmēr - LIELS PALDIES visiem, kas palīdzēja paplašināt un veidot manu kolekciju! Gan vedējai, gan atsaucīgajām "Saldus pārtikas kombināta" darbiniecēm!

Uz tikšanos!

Gotiņu dilemmas

Jā, manā kolekcijā nu jau ir 603 eksemplāri, bet tas ir nevis tāpēc, ka es vēl ko jaunu būtu ieguvusi, bet gan tāpēc, ka iepriekšējais skaitlis bija steigā aplēsts, un šis tas bija palicis malā. Piemēram, "Jautrās Gotiņas" bērniem beigu galā saskaitīju 23, nevis 22, tāpat izšķīros iekļaut kolekcijā arī eksportam uz Azerbaidžānu paredzēto "Saldus pārtikas kombinātā" ražoto "Ромашка", kas citādi tiek saukta par  "Конфета молочная "Коровка" с орехами (семечками; фруктами)", un, ļoti mīļi - "Изготовлено в Прибалтике (ražots Baltijā)".

"Коровка" tulkojumā no krievu valodas ir "Gotiņa", un pats izstrādājums bez šaubu ēnas tā pati gotiņa vien ir, bet šī papīrīša iekļaušana vai neiekļaušana pamatkolekcijā man bija kārtīga dilemma, un arī tagad, kad esmu nolēmusi par labu "Romaškai", turpinu šaubīties. Vai to var saukt par Latvijas Gotiņu? Un kāpēc gan ne, ja tā ražota Latvijā. Un tomēr. 

Svarīgs moments ir tās jestrās govs attēls, kas pēdējā laikā figurē uz daudzām Saldus Gotiņām. Piemēram, Nr 445:

Šī govs ir kā motīvs, kas sasaista papīrīšus, uz kuriem nav uzraksta "Gotiņa". Piemēram, Nr 444: "Piena konfekte", Nr 567: leišiem paredzētais "Mū" un Nr 568: krievu "Korovka".

Un vai man bija iekļaut vai neiekļaut šīs Gotiņas savā Latvijas Gotiņu kolekcijā - jo nepārprotama uzraksta "Gotiņa" uz tām nav? Šobrīd visām ir dota zaļā gaisma, un tās visas, būdamas Saldus ražojums, atrodas pamatkolekcijas sastāvā. 

Saldus mani samulsināja arī savādākā veidā - viena dulla "Gotiņa" ir nodēvēta par "Gosniņu". Es savā naivumā sāku apcerēt, vai nez tas nav igauniski vai lietuviski vai kā tā, līdz Igaunis (tas, kurš nav igaunis, bet ir Kuzmins), lēja gaismu manā apmulsušā prātā - "gosniņa" ir latviešu vārds! Un tik tiešām, tas ir sastopams, piemēram, tautasdziesmās, un gan jau kaut kur to lieto arī sarunvalodā, tik man nav sanācis tā īsti dzirdēt. Tā lūk.

Vispatriotiskākā Gotiņa

Ak, romantiskie atmodas gadi...

Nr 11

Un agrīnās fantāzijas par eksporta tēmu.

Nr 219