Cik Latvijā "Gotiņu"

Te nu tas ir: raksts par manu kolekciju reģionālās avīzes "Rēzeknes Vēstis" 2011.gada 8.janvāra numurā!

Atvainojos par faktu neprecizitātēm: pirmās "Gotiņas" tomēr esot tapušas "Skrīveru pārtikas kombinātā" 1957. gadā nevis "Saldus pārtikas kombinātā" 1960.gadā. Ļoti atvainojos, ja kāds tika maldināts vai sāpināts, vai kā citādi aizskarts!

Cik Latvijā "Gotiņu"

Ar kolekcionēšanu padomju gados aizrāvās vai ikviens skolas bērns - kalendārīši, aplokšņu bildītes, markas, nozīmītes, aktieru foto, konfekšu papīrīši, kas tik vien netika krāts. Un cik liela sajūsma bija, papildinot kolekciju ar jaunu eksponātu. Tagad šo interesanto bērnu aizraušanos lielākoties nomainījušas citas lietas - datorspēles, mobilie telefoni un internets.

Eduarda UTĀNA foto

 Arī Santa Ulnicāne pirms apmēram 25 gadiem, sekojot vecāko māsu piemēram, sāka veidot savu kolekciju - vākt konfekšu papīrīšus. Iesākumā derējis ikviens krāsains saldumu ietinamais papīrītis, bet tad meitene pamanīja, cik daudz ir konfekšu "Gotiņa" šķirņu. Gadi gāja, bet aizraušanās neizplēnēja: Santa kolekcionē līdz šai dienai.  Tieši šī iemesla dēļ Santa mēroja ceļu uz "Rēzeknes Vēstu" redakciju. Santa dzimusi Jaunviļānos, bet tagad viņa dzīvo Madonā. Tur viņa strādāja kādā projektēšanas firmā, tagad diemžēl nācies papildināt bezdarbnieku rindas. 

Santa atveda kolekcijas albumu ar sakrātajiem 617 "Gotiņu" papīrīšiem.

Pētot kolekciju, saproti - tie nav vienkārši papīrīši, bet gan ieskats vēsturē. Padomju gados  Latvijā "Gotiņas" ražoja apmēram 30 rūpnīcas, arī brīvās Latvijas laikos līdz 2000. gadam daudzās pienotavās tapa šis saldums, taču tagad... palikušas tikai trīs ražotnes - Skrīveros, Saldū un Daugavpilī.

 ""Gotiņas" pirmoreiz sāka ražot 1960.gadā Saldū. Nav izslēgts, ka tās bija jau agrāk, varbūt ar citu nosaukumu. Tāpēc gribu izpētīt "Gotiņu" ražošanas vēsturi," stāsta Santa. "Laika gaitā mainījies ne tikai dizains, arī pats ietinamais materiāls kļuvis citāds. Ja agrāko laiku "Gotiņu" papīriņus pēc to atmiekšķēšanas no konfektes paliekām un nomazgāšanas varēja droši izgludināt ar gludekli, tad tagadējās pēc gludināšanas krokojas. Tāpēc papīrīši jāžāvē citādāk: starp grāmatas lapām. Pamanīju arī tādu būtisku sīkumu kā adrešu nomaiņu: kur agrāk bija rajons, tagad - novads."

Lai papildinātu kolekciju, Santa lūdz atsaukties tos cilvēkus, kuri saglabājuši savas vai bērnu kolekcijas un kuriem nebūtu žēl viņai tos atsūtīt. 

Santas adrese: Santa Ulnicāne, a/k 62, Madona, LV-4801, e-pasts: santa_u@yahoo.com.

Kolekcionāre internetā izveidojusi arī blogu, kurā izvietojusi informāciju par savu kolekciju: konfektegotina.blogspot.com.

Aija Zuja

Drīz nāks

Vakar snieg, šodien snieg, pat šoseja Rīga-Maskava izskatās pēc sniega biezputras. Tiesa, nezinu, kā tur ir Maskavas pusē, dzirdu, ziņās saka, ka ledus vietā uz ielām tur šoden tekot upes.

Vakar braucu uz vietējās avīzes "Rēzeknes Vēstis" redakciju, kas atrodas "Latgales Drukas" ēkā. Es saku 'vietējās' tāpēc, ka es tagad dzīvojos pie mammas Viļānos, līmēju tapates un man tas jau pieriebies. :) Labāk griezt sniegpārsliņas māsasdēla klases izrotāšanai...

Viļāni ir 30 km no Rēzeknes, agrāk bijām Rēzeknes rajonā.

Pagājušonedēļ, pirmajā decembrī, uzrakstīju "Rēzeknes Vēstīm" e-vēstuli, sak, tā un tā, negribat par mani rakstīt? Šie grib. Sarunāju tikšanos uz ceturtdienu, kas bija vakar. Tad mani nobildēja un nointervēja, kamēr jau mute kļuva sausa. Runājos es ar Aiju Zuju, viņa arī veidos rakstu, tagad tikai jāgaida, kad tas tiks nopublicēts - nav vēl precīzi zināms.

"Rēzeknes Vēstis" man bija tāds kā obligāts pasākums - ja ne raksts, tad sludinājums - jo, pirmkārt, kolekcija sākās Viļānos, un "Rēzeknes Vēstis" allaž ir bijušas mūsu mājās, arī tagad; otrkārt, šajā avīzē ir bijuši arī pāris mani garadarbi publicēti - skolas laikā. Treškārt, AS "Rēzeknes piena konservu kombināts", kas paputēja 2000-šo gadu sākumā (Maksātnespēja atzīta 2001. gadā, likvidēts 2005. gadā. Kā runā, banka neizrādījusi pretimnākšanu, jo kādam tas neesot bijis izdevīgi. Lai gan bijuši varianti. Žēl, ka ražošana Latvijā nonāk pie šāda gala, jo kuram gan nepatika Rēzeknē ražotais iebiezinātais piens?), arī ražoja "Gotiņas". Mans tētis bija Viļānu pienotavas priekšnieks, un kādu laiku darbojās arī kā "Rēzeknes piena konservu kombināta" valdes loceklis. Interesanti, ka mazā Viļānu pienotava aizvien vēl strādā, kamēr "Rēzeknes piena konservu kombināta" jaunās iekārtas jau kur tie gadi, kopš pādotas uz ārzemēm un daudzie darbinieki strādā, kur nu kurais.

Latgale, lauku mājas, vienkārši cilvēki - varbūt atradīsies kāds, kas tomēr nav izmetis savas vai bērnu konfekšu papīrīšu kolekcijas?

***

Man jau briest plāns uzprasīties bijušajam RPKK uzņēmuma valdes priekšsēdētājam Anatolijam Tučam, vai arī Rēzeknē gadījumā nav noliktavā palikušas kastes ar Gotiņu papīrīšiem. Aizvakar, piemēram, pienāca īsziņa no Raimonda Nipera, Dagdas saldumu ražotnes "Narūta" (arī likvidēts uzņēmums: 2004. gadā) atslēgu turētāja. Solās sūtīt man pa pastu ap desmit veidiem "Gotiņu", ko atrada ražotnes noliktavā - kastēm! Nu, kastēm gluži man nebūs - tā kā Liezēres gadījumā - bet gaidu ar nepacietību.