J.Elpes konfekšu rūpniecība: etiķete no 30-tajiem

Un atkal jau es ķemmēju internetu meklējot kaut ko par 'Gotiņām'. Šoreiz man acīs iekrita sārts un šķietami necils konfektes etiķetes attēls, tas mani aizveda uz http://www.senakuldiga.lv/. Senajai Kuldīgai veltītā mājas lapa vēstīja sekojošo: "Kabilē ražota "Gotiņa". 18.gs. pilnpiena konfekte, tika ražota Kabilē, Jēkaba Elpes konfekšu fabrikā. Orģināla glabatājs, partneris: Eduards Skabis. Atrašanās vieta: Kabile, Kuldīgas novads."

Man ļoti iepatikās šī etiķete, tālrunis 24 vien ir ko vērts! Protams, tas nav nekāds 18.gs., bet gan 20.gs. 30-tie gadi. Jebkurā gadījumā, tik senas gotiņas manā kolekcijā pagaidām vēl nebija. Sevišķi necerēdama uz panākumiem, portālā draugiem.lv sameklēju minēto Eduardu Skabi un uzrakstīju viņam vēstuli. Drīz saņēmu ļoti iepriecinošu atbildi:

"Sveika, Santa! 

Ar patiesu interesi iepazinu Tavu vaļasprieku. Pats arī sevi uzskatu par kolekcionāru, jo krāju, visu, kas vien nonāk manās rokās un kādreiz skolotāja darbā var noderēt kā uzskates līdzeklis. Konfekšu papīriņu krāšana bija mans pirmais kolekcionēšanas veids agrā bērnībā. Diemžēl eksponāti ir pagaisuši - laikam kādreiz neuzskatīju tos par vērtību nesošiem. Priecājos, ka divus tomēr esmu saglabājis. Viens ir redzams Tevis atrastajā mājaslapā, otrs ir dublikāts, kuru varētu arī Tev uzdāvināt. Cik zinu, šie abi ir Kabilē sastopamie vienīgie eksemplāri, kas vairs tikai liecina par izbijušo konfekšu ražotni. 

Otrais eksemplārs ir ar nedaudz pabojātu gotiņas attēlu - laikam mitrumu dabūjis, bet teksts ir lieliski salasāms."

Un tik tiešām, 15.novembrī J.Elpes konfekšu rūpniecībā ražotās pilnpiena konfektes etiķete bija klāt!

Eduards Skabis man uz e-pastu atsūtīja arī ieskenētus etiķešu attēlus, un te mani gaidīja vēl viens pārsteigums - izrādās ir vismaz trīs J.Elpes gotiņu etiķetes! Lūk - pirmā ir etiķete, ko atradu http://www.senakuldiga.lv, bet otras attēlu man atsūtīja Eduards.

Bet trešā - trešā tagad pieder man! Urrā!

Pajautāju Eduardam, kas ir zināms par šo konfekšu ražotāju. Lūk, ko viņš man pastāsīja: "Kabiles konfekšu fabrikas īpašnieks bija Jēkabs Elpe. Tā atradās Maz-Eģeniekos, 3 km no pagastnama. Tautsaimniecības pārskatos tā pieminēta uz 1935.gadu."

Kā arī šis tas Berga sameklēts par J.Elpes konfektēm iz 21.06.1934.g. "Jaun-Tukuma balss" pielikuma (Avots: http://periodika.lv/):

Liels paldies Eduardam Skabim!

Pirmā izstāde!

No 1.novembra līdz 10.decembrim Latgales Kultūrvēstures muzejā notika pirmā manas kolekcijas izstāde. 

Tai laikā man bija pa pilnam darba beidzot  "Web-tehnoloģiju skolu" Rīgā. Īsā laikā bija jāiziet prakse, jāuzraksta kvalifikācijas darbs apmēram 30 lpp. garumā, jādabū gatavs arī pats projekts - es izvēlējos tēmu "Interneta projekts kolekciju izvietošanai un pārvaldīšanai tīmeklī". (Ja vien tas nav jau izdzēsts, mans darbs ir atrodams te: http://santa.webskola.lv/ ).

Te es saņemu programmēšanas tehniķa apliecību no 

'Web-tehnoloģiju skolas' direktoriņa Ņikitas Seļecka rokām

Viss beidzās veiksmīgi, mans darbs tika atzīts par vislabāko no visām trim grupām kopā ņemot, bet uz savu pirmo kolekcijas izstādi ne reizi tā arī netiku, jo Rīga un Rēzekne tomēr nav gluži blakus, un brīva laika man bija tik, cik necik. 

***

Visu šo izstādes būšanu organizēja un koordinēja Latgales Kultūrvēstures muzeja muzejpedagoģe Inese Ločmele, kas mani atrada internetā portālā draugiem.lv, un piedāvāja izstādīt manas "Gotiņas" muzejpedagoģiskās programmas „Viss par pienu” ietvaros. Es, protams, piekritu.

Pēc Ineses lūguma sagatavoju faktus par savu kolekciju un atlasīju arī dažas fotogrāfijas no speciālās "Gotiņu" fotosesijas, kur fotogrāfes lomu uzticēju savai uzticamai cīņu biedrenei un kolekcijas līdzjutējai Ivetai Bergai. 

Pēc tam sekoja reklāma, piemēram, http://www.kasjauns.lv , http://www.rezekne.lv , http://www.rezica.lv , http://www.apollo.lv , http://www.publika.lv un virknē citu interneta vietņu un arī avīzēs, nu, vismaz "Rēzeknes vēstīs" jau nu noteikti.

 http://www.kasjauns.lv 

***

Kā jau minēju, pašai man nebija iespējas piedalīties ne izstādes atklāšanā, ne arī apmeklēt to vēlāk, tāpēc bija jāiztiek ar fotoliecībām un citu cilvēku, piemēram, pašas organizatores Ineses un mana brāļa Eināra stāstīto.

Liels paldies Inesei un visiem citiem iesaistītajiem cilvēkiem, kas padarīja iespējamu šo izstādi! Lai tā ir pirmā izstāde daudzu vēl nenotikušu izstāžu virknē!

Cik Latvijā "Gotiņu"

Te nu tas ir: raksts par manu kolekciju reģionālās avīzes "Rēzeknes Vēstis" 2011.gada 8.janvāra numurā!

Atvainojos par faktu neprecizitātēm: pirmās "Gotiņas" tomēr esot tapušas "Skrīveru pārtikas kombinātā" 1957. gadā nevis "Saldus pārtikas kombinātā" 1960.gadā. Ļoti atvainojos, ja kāds tika maldināts vai sāpināts, vai kā citādi aizskarts!

Cik Latvijā "Gotiņu"

Ar kolekcionēšanu padomju gados aizrāvās vai ikviens skolas bērns - kalendārīši, aplokšņu bildītes, markas, nozīmītes, aktieru foto, konfekšu papīrīši, kas tik vien netika krāts. Un cik liela sajūsma bija, papildinot kolekciju ar jaunu eksponātu. Tagad šo interesanto bērnu aizraušanos lielākoties nomainījušas citas lietas - datorspēles, mobilie telefoni un internets.

Eduarda UTĀNA foto

 Arī Santa Ulnicāne pirms apmēram 25 gadiem, sekojot vecāko māsu piemēram, sāka veidot savu kolekciju - vākt konfekšu papīrīšus. Iesākumā derējis ikviens krāsains saldumu ietinamais papīrītis, bet tad meitene pamanīja, cik daudz ir konfekšu "Gotiņa" šķirņu. Gadi gāja, bet aizraušanās neizplēnēja: Santa kolekcionē līdz šai dienai.  Tieši šī iemesla dēļ Santa mēroja ceļu uz "Rēzeknes Vēstu" redakciju. Santa dzimusi Jaunviļānos, bet tagad viņa dzīvo Madonā. Tur viņa strādāja kādā projektēšanas firmā, tagad diemžēl nācies papildināt bezdarbnieku rindas. 

Santa atveda kolekcijas albumu ar sakrātajiem 617 "Gotiņu" papīrīšiem.

Pētot kolekciju, saproti - tie nav vienkārši papīrīši, bet gan ieskats vēsturē. Padomju gados  Latvijā "Gotiņas" ražoja apmēram 30 rūpnīcas, arī brīvās Latvijas laikos līdz 2000. gadam daudzās pienotavās tapa šis saldums, taču tagad... palikušas tikai trīs ražotnes - Skrīveros, Saldū un Daugavpilī.

 ""Gotiņas" pirmoreiz sāka ražot 1960.gadā Saldū. Nav izslēgts, ka tās bija jau agrāk, varbūt ar citu nosaukumu. Tāpēc gribu izpētīt "Gotiņu" ražošanas vēsturi," stāsta Santa. "Laika gaitā mainījies ne tikai dizains, arī pats ietinamais materiāls kļuvis citāds. Ja agrāko laiku "Gotiņu" papīriņus pēc to atmiekšķēšanas no konfektes paliekām un nomazgāšanas varēja droši izgludināt ar gludekli, tad tagadējās pēc gludināšanas krokojas. Tāpēc papīrīši jāžāvē citādāk: starp grāmatas lapām. Pamanīju arī tādu būtisku sīkumu kā adrešu nomaiņu: kur agrāk bija rajons, tagad - novads."

Lai papildinātu kolekciju, Santa lūdz atsaukties tos cilvēkus, kuri saglabājuši savas vai bērnu kolekcijas un kuriem nebūtu žēl viņai tos atsūtīt. 

Santas adrese: Santa Ulnicāne, a/k 62, Madona, LV-4801, e-pasts: santa_u@yahoo.com.

Kolekcionāre internetā izveidojusi arī blogu, kurā izvietojusi informāciju par savu kolekciju: konfektegotina.blogspot.com.

Aija Zuja

Drīz nāks

Vakar snieg, šodien snieg, pat šoseja Rīga-Maskava izskatās pēc sniega biezputras. Tiesa, nezinu, kā tur ir Maskavas pusē, dzirdu, ziņās saka, ka ledus vietā uz ielām tur šoden tekot upes.

Vakar braucu uz vietējās avīzes "Rēzeknes Vēstis" redakciju, kas atrodas "Latgales Drukas" ēkā. Es saku 'vietējās' tāpēc, ka es tagad dzīvojos pie mammas Viļānos, līmēju tapates un man tas jau pieriebies. :) Labāk griezt sniegpārsliņas māsasdēla klases izrotāšanai...

Viļāni ir 30 km no Rēzeknes, agrāk bijām Rēzeknes rajonā.

Pagājušonedēļ, pirmajā decembrī, uzrakstīju "Rēzeknes Vēstīm" e-vēstuli, sak, tā un tā, negribat par mani rakstīt? Šie grib. Sarunāju tikšanos uz ceturtdienu, kas bija vakar. Tad mani nobildēja un nointervēja, kamēr jau mute kļuva sausa. Runājos es ar Aiju Zuju, viņa arī veidos rakstu, tagad tikai jāgaida, kad tas tiks nopublicēts - nav vēl precīzi zināms.

"Rēzeknes Vēstis" man bija tāds kā obligāts pasākums - ja ne raksts, tad sludinājums - jo, pirmkārt, kolekcija sākās Viļānos, un "Rēzeknes Vēstis" allaž ir bijušas mūsu mājās, arī tagad; otrkārt, šajā avīzē ir bijuši arī pāris mani garadarbi publicēti - skolas laikā. Treškārt, AS "Rēzeknes piena konservu kombināts", kas paputēja 2000-šo gadu sākumā (Maksātnespēja atzīta 2001. gadā, likvidēts 2005. gadā. Kā runā, banka neizrādījusi pretimnākšanu, jo kādam tas neesot bijis izdevīgi. Lai gan bijuši varianti. Žēl, ka ražošana Latvijā nonāk pie šāda gala, jo kuram gan nepatika Rēzeknē ražotais iebiezinātais piens?), arī ražoja "Gotiņas". Mans tētis bija Viļānu pienotavas priekšnieks, un kādu laiku darbojās arī kā "Rēzeknes piena konservu kombināta" valdes loceklis. Interesanti, ka mazā Viļānu pienotava aizvien vēl strādā, kamēr "Rēzeknes piena konservu kombināta" jaunās iekārtas jau kur tie gadi, kopš pādotas uz ārzemēm un daudzie darbinieki strādā, kur nu kurais.

Latgale, lauku mājas, vienkārši cilvēki - varbūt atradīsies kāds, kas tomēr nav izmetis savas vai bērnu konfekšu papīrīšu kolekcijas?

***

Man jau briest plāns uzprasīties bijušajam RPKK uzņēmuma valdes priekšsēdētājam Anatolijam Tučam, vai arī Rēzeknē gadījumā nav noliktavā palikušas kastes ar Gotiņu papīrīšiem. Aizvakar, piemēram, pienāca īsziņa no Raimonda Nipera, Dagdas saldumu ražotnes "Narūta" (arī likvidēts uzņēmums: 2004. gadā) atslēgu turētāja. Solās sūtīt man pa pastu ap desmit veidiem "Gotiņu", ko atrada ražotnes noliktavā - kastēm! Nu, kastēm gluži man nebūs - tā kā Liezēres gadījumā - bet gaidu ar nepacietību.

1 no 2 000 000

Vai nav vareni? Esmu 1 no 2 000 000. Lai gan, tai pašā laikā esmu arī 1 no 6 882 134 451.. 6 882 134 452.. 6 882 134 453.. Un kurš gan nav?

Bet jaunumi ir tādi, ka par mani un manu "Gotiņu" kolekciju var lasīt šodienas žurnāla "Ir" rubrikā "1 no 2 miljoniem"! Te ir pārkopēts raksts no "Ir" mājas lapas - es pat abonēju žurnāla elektronisko versiju uz vienu nedēļu, lai varētu mierīgi tikt šim tekstam klāt! (Man ne pārāk patīk pārrakstīt drukātu tekstu.)

Tātad, raksts:

Santa Ulnicāne, kolekcionāre

Staipīgās vai cietās, kuras jau sacukurojušās?

Izrādās - ne vienas, ne otras, jo Santu interesē tikai Gotiņu iepakojums, pati konfekte visbiežāk tiek mammai. Kolekcionāre ir saskaitījusi 27 veidu Gotiņu konfektes, taču to iepakojumu daudzveidība ir teju bezgalīga. «Ražotāji cenšas, lai man būtu ko kolekcionēt,» smaidot stāsta Santa.

Ja vajadzējis nopirkt tikai vienu konfekti, tad gan bijušas problēmas. «Pārdevējas bija izmisumā, jo vienu konfekti svari nespēja nosvērt, tad viņas tikām lika klāt konfektes, līdz parādījās svars, un izdalīja to ar konfekšu skaitu.» Tomēr pirmos papīrīšus Santa visbiežāk atrada mētājamies uz ielas, jo bērnībā šo kārumu veikalā varēja nopirkt reti.

Pirms pievienot papīrīti kolekcijai, tas jāsagatavo - siltā ūdenī jāizmērcē, līdz izšķīst visas konfekšu paliekas, tad jāliek starp papīra lapām zem grāmatu sloga. Ar gludekli gan nedrīkst gludināt, jo tad papīrīši, it īpaši jaunākie, kļūst grubuļaini. Kolekcija tiek glabāta cietos vākos, kur caurspīdīgās plastmasas kabatiņās sakārtoti Gotiņu papīrīši, kā arī iespaidīgā Excel tabulā. Tur katram papīrītim piešķirts numurs, norādīts nosaukums, ražotājs, iegūšanas veids, kā arī pievienots digitāls tā attēls. Kāds atrasts ceļa malā, citi iemainīti pret šokolādes papīrīšiem ar kolekcionāri Elīnu. Vēl citu Santa reiz atrada uz biroja galda kopā ar apkopējas atstātu zīmīti, ka šo gan viņa nav uzdrošinājusies izmest.

«Visu apzinīgo darba mūžu strādāju grafiskā dizaina jomā, iespējams, tādēļ ar interesi vērtēju katra papīrīša dizainu.» Santai vislabāk patīk vecās retrostila Gotiņas, no jaunajām - tās, kuras izskatās jancīgākas. Šķirstot prāvo papīrīšu albumu, ik pa brīdim uzduros neierasta dizaina Gotiņām, piemēram, kur govs lido uz paklāja vai uz papīrīša uzrakstīts Milky Way, vai ierastās govs vietā attēlota Minhauzena galva.

Nākotnē apjomīgo kolekciju Santa plāno papētīt no cita skatpunkta, aprakstot savu kolekciju no vēstures viedokļa. Katrs papīrītis ir maza pagātnes liecība no laika, kurā dzīvojam: rajonus nomainījuši novadi, likvidētas piena ražotnes un attīstījušās tehnoloģijas. Santa ļoti cer, ka ikviens, kuram mājās ir saglabājies kāds Gotiņas papīrītis, it īpaši no senākiem laikiem, būtu gatavs piedalīties kolekcijas veidošanā. Šim mērķim Santai ir pasta kastīte Madonā: a.k.62, Madona, LV-4801.

Pēc mūsu tikšanās kolekcionāre dodas uz Saldus gotiņkonfekšu veikalu: «Šogad kolekcijā jābūt 600 eksemplāriem.»

Ieva Leinerte