Piektdien no Hamburgas atnāca trešais un noslēdzošais sūtījums manā un Zandas Ohff "Kuhbonbon" epopejā. Lai gan, par noslēgumiem nav prātīgi runāt, jo gan būs vēl papildinājumi vai kādas dizaina izmaiņas, un viss var sākties no gala, tomēr dotajā mirklī lepni varu paziņot: man ir pilns vācu/poļu gotiņu "Kuhbonbon" papīrīšu komplekts! Vēl vairāk, visas no tām man ir bijusi iespēja arī nogaršot, jo Zanda, gods kam gods, atsūtīja man papīrīšus ar visu saturu!
 |
| Otrais, lielākais Zandas sūtījums |
Tomēr šo jauko paradumu - sūtīt man papīrīšus ar visu to saturu, iesāka nevis Zanda, bet gan Ieva Leone, mana sena cīņubiedre un draudzene, kas marta sākumā atsūtīja man paciņu no UK, tas ir, no Anglijas. Madonas pastā, saņemot sūtījumu, pēc svara uzreiz sapratu, ka te būs kas ēdamāks par papīrīšiem iekšā. Un, ko domā, bija arī! ;)
 |
| Ievas paka |
Daži vietējie domā, ka man vajadzētu aprakstīt šo gotiņu garšas īpašības. Hmm. Es mēģināšu, bet brīdinu, ka neesmu nekāda gotiņmīle un pieredzes šajā jautājumā man ir maz.
Pirmais, ko gribu atzīmēt, ir tas, ka gan Anglijā, gan Vācijā nopērkamās gotiņas ir ražotas pēc tradicionālās poļu receptes, bet valsts, kurā šis produkts ir tapis, nav īsti skaidra. "Kuhbonbon", piemēram, esot ražotas EU, bet citur ir norādīta tieši Polija. Iespējams EU šajā gadījumā = Polija. Bet citādi tās ir ta kā vācu gotiņas. Tas pats ar Nelly's "Cow Bons", kas atceļoja no Hamburgas kopā ar savām radiniecēm "Kuhbonbon" - tās ir vāciešiem paredzētas poļu gotiņas. Man gan nācās ar Google palīdzību tulkot uzrakstu čehu valodā: "Země původu: Polsko", lai pārliecinātos, ka tas tik tiešām nozīmē "Izcelsmes valsts: Polija". :D Laikam vācieši negrib to afišēt, tāpēc izvairās pieminēt. Jā, un "Krówka Mleczna", ko Ieva man atsūtīja no Anglijas, arī nākot "pa taisno no Polijas", vismaz tā ir rakstīts uz iepakojuma. Savelkot galus, visas šīs konfektes ir ražotas Polijā pēc poļu tradicionālās receptes priekš Anglijas un Vācijas tirgiem.
Tā kā to recepte pēc idejas ir viena un tā pati, nav brīnums, ka es nespēju sagaršot būtisku atšķirību starp "Kuhbonbon", "Cow Bons" un "Krówka Mleczna" klasisko gotiņu. Bet, salīdzinot ar latviešu gotiņām, tās ir mazāk saldas un pēc garšas krēmīgākas, tā man šķiet. Jebkurā gadījumā šīs angļu/vācu/poļu krówkas es kaut cik varu ēst, kamēr Latvijas gotiņas manai gaumei jau ir par saldu. Šķiet, "Kuhbonbon" ātrāk sacietē.
Un lai nesmejas trenēti nogaršotāji par manu gastranomisko neaptēstību gotiņu laukā! Es tikai mācos! ;)
Bez klasiskās gotiņas ir vēl desmit veidu "Kuhbonbon" konfektes: ar riekstiem, šokolādes, kafijas, medus, ar magonēm, olu liķiera, marcipāna, lakricas, lakricas-kējuma un lakricas-piparmētru. Visas konfektes, atskaitot trīs ar lakricu, visā visumā atbilst maniem priekšstatiem par to, kādai jābūt gotiņai, gan garšas, gan izskata, gan konsistences ziņā. Patīkami, ka gotiņa ar riekstiem tik tiešām ir ar riekstiem un tā arī garšo, tas pats sakāms par citām garšām, kas ir visai izteiktas un izteiksmīgas. Vislabāk man laikam patīk marcipāna gotiņa, kuras satāvā ir 12,2 procenti maltu mandeļu. Medus gotiņa savukārt ir vissaldākā konfekte šajā kompānijā, un tas ir tikai loģiski.
Atsevišķs stāsts ir lakricas gotiņas. No skata tās līdzinās plastilīna stienīšiem - melnas, melnas ar baltu un melnas ar zaļu, un tāda pati plastilīnīga sajūta ir tajās iekožoties. Garša? Nav tik traki! Lakricas cienītājiem patiks. Es pat pāris konfektes esmu apēdusi. Ēdot kādu brīdi pat likās krēmīgi gardas, bet pēc tam tā salkanā lakricas pēcgarša visu samaitāja. Bet es jau atradu cilvēkus, kam šīs konfektes likās labas, tā ka zudībā neies! :)
 |
| Arī šādas kvadrātainās gotiņas man tagad ir! |
Prieks, ka bez pašiem gotiņu papīrīšiem manā kolekcijā tagad ir arī šo gotiņu iepakojumi. To es neesmu īpaši afišējusi, bet es pamazām krāju arī gotiņu kastītes, paciņas, bundžiņas. Tāpēc īpašs paldies Zandai par "Kuhbonbon" bundžiņu kanniņas formā!
Un vēlreiz, paldies, meitenes, par saldiem brīžiem! Neaizmirstiet mani un sūtiet tik vēl!
Pat nespēju iedomāties, ka ir tāda dažādība!
