ZOO, Ļevs, tīģerēns un kastīte

Vakar abi ar Valdi ar tramvaju un trolejbusu braucām uz Rīgas ZOO. Diena bija puslīdz silta, bet pelēka un drēgna, un no debesīm nemitīgi smidzināja sīks lietutiņš.

Pie ZOO transporta vārtiem mūs sagaidīja smaidīgs Ļevs sarkanā elektriķa kombinezonā. Arī man bija sarkanas drēbes - mētelis un cepurīte, tāpēc izsecinājām, ka "Gotiņu" kolekcionāru uniforma ir sarkans!

Devāmies uz darbnīcu, kas kā jau kārtīga darbnīca bija stāvgrūdām pilna ar visādiem verķiem, instrumentiem, skrūvītēm, nagliņām. Te bija arī Ļeva laika Čara, kuru vajadzēja pacienāt ar suņu barību no maza trauciņa.

Ļevs pastāstīja par kādu sievieti Jēkabpilī, kas kolekcionē galvenokārt šokolādes papīriņus, bet, ja cītīgāk pameklētu, varbūt atrastu arī kādu "Gotiņas" papīriņu. Šī sieviete atsūtīja Ļevam "Gotiņu" konfekšu kastīti - 1987.gadā drukātu un vēl nesalocītu. Tā kā Ļevs kastītes nekrāj, viņš to atdeva man.

Kastīte pirms locīšanas

Vēl viņa Ļevam pastāstījusi sekojošo:

""Asare" ražoja "Gotiņas" līdz 1986.gadam. 1986.gadā apvienoja P/S "Ābeļi", Jēkabpils konservu fabriku, "Asares" "Gotiņu" cehu ar "XXV PSKP kongresa" P/S un rezultātā izveidojas "XXV PSKP kongresa agrofirma", kura pastāvēja līdz 1992.gadam.
1992.gadā uz "XXV PSKP kongresa agrofirmas" pamata izveidojās agrofirma "Daugava". Tajā pašā gadā slēdza cehu "Asare" un "Gotiņas" ar uzrakstu "Agrofirma"Daugava"" ražoja Jēkabpils konservu fabrika.

1993.gadā Jēkabpils konservu fabrika atdalījās no agrofirmas "Daugava", jo notika privatizācija, bet ilgi neeksistēja. Tajā pašā gadā viss pajuka - kā fabrika, tā arī agrofirma, un "Gotiņas" vairs neražoja."

Tā nu mās kādu brīdi papļāpājām, apmainījāmies ar rezerves "Gotiņām", un tad mēs ar Valdi devāmies aplūkot zvēriņus, bet Ļevs turpināja savas darbadienas gaitas. Mēs cerējām ieraudzīt mazo tīģerēnu Klifu Grantu, ko ap vieniem laižot paskraidīt pa lielo tīģeru aploku, bet diemžēl viņš tā arī neparādījās. Ziņās var lasīt, ka tīģerēnam esot veselības problēmas - sāpot ķepas! Varbūt tāpēc viņš neizgāja pastaigā. Žēl. Lai tik veseļojas mazais strīpainis!

***

Šodien salocīju jauniegūto kastīti. Atgādinu, ka tā nav bijusi ne reizi locīta kopš 1987.gada, kad to nodrukāja. Bija ļoti interesanti, kāda tad tā īsti izskatās. Protams, ir savā ziņā ekskluzīvi, ja kolekcijā ir "neskarts" eksemplārs, bet mana vēlme redzēt galarezultātu bija lielāka par vēlmi saglabāt kastīti nelocītu.

Pēc bildēšanas es to atkal atlocīšu, jo tieši tā vislabāk ir glabāt kastes - gan mazāk burzās, gan vietu daudz neaizņem!

28. aprīlis

28. aprīlī biju Rīgā un apciemoju savu interešu kolēģi Ļevu Tastevenu. Ļevs ir Rīgas Zooloģiskā dārza elektriķis, tur arī tikāmies. Diemžēl zvēriņus šoreiz apskatīt nesanāca, jo visas trīs viesošanās stundas izglītojošām nodarbēm paredzētā mācību klasē cītīgi pārrakstīju "Gotiņu" ražošanas gadus. Ļevs šos gada skaitļus ir pierakstījis papīriņiem otrā pusē, līdz ar to man nācās katru no tiem izņemt no kabatiņas, apskatīt, pierakstīt un ielikt atpakaļ. Ilgs un nogurdinošs process, jo "Gotiņas" taču ir simtiem.

Vēl es iemainīju lūk šādu 1972.gada Rīgas RARA kolhoza "Ropaži" "Gotiņu":

Jauki bija satikt gan Ļevu, gan laiku Čaru, kam ap kaklu apsieta paplatināta siksna ar uzrakstu "Rīgas ZOO" - kā saka Ļevs, tā ir kucītes darba uniforma. Kā jau agrākos tekstos minēju, Čaras darba pienākumos ietilpst uz ZOO putniem kāro lapsu un jenotsuņu izķeršana.

***

Pēc tam kopā ar Ivetu Bergu devāmies uz Mūkusalas Mākslas salonu Pārdaugavā uz izstādes "Mutanti" atklāšanu. Viens no mutantu autoriem ir mans dārgais brālēns Atis Jākobsons. Iet uz Ata izstādes atklāšanu kopā ar Ivetu pēc tam, kad ir nokārtotas "Gotiņu" lietas sāk kļūt par tradīciju!

Es un Atis , fotografē Bergs