Hrometīgi jaunumi

Jau vasarā rakstīju par SIA "Hromets poligrāfija" un viņu drukātajām gotiņu etiķetēm. Toreiz saņēmu no viņiem vēstulīti ar jauniem, smukiem papīriņiem. Palikām pie tā, ka pēc kāda laika, kad būs iekrājušās jaunas etiķetes, priecāšos tās redzēt savā kolekcijā. Un tā tas arī notika!

Interesanti, ka par atsevišķiem SIA "Hromets poligrāfija" jaunumiem uzzināju no citiem avotiem - 12.decembrī saņēmu e-pastu no Cesvaines novada domes priekšsēdētāja Vilņa Špata, kas arī ir devis savu artavu manas kolekcijas papildināšanā:

"Man ir astoņpadsmit dažādi nupat Hrometā nodrukāti gotiņu papīrīši ar visām gotiņām no izrādes Ērkšķrozīte Cesvaines pilī. Izrāde notika šo sestdien, konfektes dāvināja tikai dažiem - man kā iestādes pārstāvim, tā ka konfektes īsti nav pat manas. Kopīgais daudzums bija seši kilogrami, tā ka - smaržai! Pieņemu, ka Jums ir pieejas šai tipogrāfijai, ja nu nē..."

13.decembrī nosūtīju e-pastu Konstantīnam Goļevam, ar kuru man bija darīšana iepriekšējā reizē un apjautājos par jaunumiem gotiņu jomā un par iespējām tās dabūt. Konstantīna atbilde bija pārsteidzoša un nedaudz amizanta, proti: "Jau vakar izsūtīju J". Nu daiļi!

17.decembrī vēstule bija klāt, tajā - 20 gotiņu etiķetes, man no tām nebija nevienas!

Ērkšķrozīte Cesvaines pilī:

Attēli no http://poligrafija.lv/:

Un atbilstošas etiķetes:

 

Krietns papildinājums manām īpašajām gotiņām.
Paldies "Hromets poligrāfijai" un Konstantīnam Goļevam, kā arī Vilnim Špatam par info!

Laimīgu Jauno gadu jums visiem!

Latgales kolekcionāri un kas man no tā tika

Latgales Reģionālās televīzijas veidotajā sižetā par Latgales kolekcionāriem no sešpadsmitās līdz divdesmit otrajai minūtei tiek stāstīts par Valentīnu Petrovsku, kolekcionāri no Pašulienes Daugavpils pusē. Valentīna piemin gotiņas, kas ir viņas konfekšu papīriņu kolekcijā:

Uzrakstīju Valentīnai vēstuli draugiem.lv. Pēc kāda laika sarunājām, ka Valentīna atsūtīs man dažas etiķetes, kā arī Z/s 'Dimdiņi' gotiņu kastīti. Izrādījās, ka Valentīnas māsai Marijai Rimicānei mājās ir divas Agrofirmas 'Krasnij oktjabrj' gotiņu kastītes. Sarunājām, ka 8.decembrī Marija piebrauks pie manas mājas, un tur viņa man nodos sūtījumu no Valentīnas, kā arī minētās kastītes. Es no savas puses apmaiņai iedevu aploksni ar šokolādes papīriņiem.

Interesanti, ka uz manas gotiņu klades vāka bija uzlīmēta Agrofirmas 'Krasnij oktjabrj' kastīte gandrīz identiska tai, ko man atveda Marija! Tagad šī klade vairs neeksistē, jo es to 'izformēju'. Uz kastītēm bija uzspiesti zīmodziņi ar derīguma termiņu - 16.04.89 oranžajai un 25.07.88 zaļajai.

Manas 'Gotiņu' klades vāks

Agrofirmas 'Krasnij oktjabrj' kastītes no Marijas Rimicānes

Savukārt Z/s 'Dimdiņi' kastīte, ko man atsūtīja Valentīna, ir no 2003.gada:

Z/s 'Dimdiņi' gotiņu kastīte no Valentīnas Petrovskas

Visinteresantākā etiķete no tām, ko man atsūtīja Valentīna, bija Lizuma cietes rūpnīcas 'Gotiņa'. Es tādu jau biju redzējusi Silvijas Keivas kolekcijā, tomēr Silvijas papīriņam ir nogrieztas malas, tāpēc nebija zināms ražotājs. Nu tas ir noskaidrots!

Mana un Silvijas gotiņa:

 

Paldies Valentīnai un Marijai! Ceru, ka man izdosies iemainīt vēl citas gotiņas etiķetes no Valentīnas!

Divas klades no Cesvaines

2012.gada 19.novembrī saņēmu e-pastu no Cesvaines novada domes priekšsēdētāja Vilņa Špata:

" Labvakar, Santa!

Izlasīju ss.lv, ka kolekcionējat konfekšu papīriņus. Man no skolas laikiem ir saglabājušās tais laikos vāktas dažādas lietas - konfekšu papīrīši (salīmēti divās biezajās kladēs, ir arī kādas gotiņas), šokolādes papīrīši, pasta konvertu bildes, dzērienu pudeļu etiķetes, košļājamo gumiju papīrīši, sērkociņu etiķetes un vēl šis tas nenozīmīgāks. Man ir arī nozīmīga laikrakstu kolekcija - vairāk kā tūkstotis dažādu nosaukumu. Pārsvarā ir padomju laika laikraksti no dažādām PSRS vietām, bet ir arī tā laika ārzemju laikraksti. Šī kolekcija man ir vistuvāk sirdij, bet tā kā jau daudzus gadus ar to nenodarbojos, domāju pārdot.

Ja Jums ir par visu šo kāda interese vai zināt, kam tas varētu interesēt, rakstiet!

Ar sveicienu, Vilnis Cesvainē!"

Lai gan nevarēju palīdzēt ar pārējām kolekcijām, divas konfekšu papīriņu klades mani ieinteresēja.  Noskaidroju, ka kolekcija ir apmēram 25-30 gadus veca. Sarunājām, ka Vilnis atstās klades ziedu veikalā Madonā pie Ilzes Zālītes, kur tās pēc tam savāks Valdis, kas ir Madonā komandējumā. 2012.gada 1.decembrī klades bija pie manis!

Pa abām kladēm savācās 25 'Gotiņu' un 'Piena konfekšu' etiķetes, lielākā daļa manā kolekcijā jaunums - vairākas Skrīveru pārtikas kombināta un Ogres rajona patērētāju biedrību savienības rūpkombināta 60-70-to gadu gotiņas atšķīrās ar tautasdziesmām, dažām etiķetēm bija izmaiņas uzrakstu izvietojumā, bet dažas bija pavisam jaunas.

(Šis tas no 'Iztrūkstošajām' gotiņām pārceļoja uz 'Jau kolekcijā':
http://iztrukstosasgotinas.blogspot.com/p/jau-kolekcija.html).

Par laimi gotiņu etiķetes izdevās diezgan veiksmīgi izplēst no klades, pēc vannas un presēšanas tās tagad ir visai glītas un gludas. Bet pārējos papīriņus es notirgošu kolekcionārei Silvijai Keivai!

Paldies Vilnim par sadarbību!

Reiz sensenos laikos bija Rēzeknes piena konservu kombināts...

Un cita starpā tur ražoja 'Latgales gotiņas'.

Embūtes ekotūrisma informācijas centra gotiņas

26.oktobrī mēs ar Valdi viesojāmies Sarkandaugavā pie Ļeva Tastevena - mana kolēģa gotiņu kolekcionēšanas jautājumā. Ļevs man pastāstīja par 'Embūtes tūrisma informācijas centra' 'Gotiņām' un uzdeva man sadabūt tās rokā - tas tāpēc, ka es labāk orientējos internetā. Īsti nezinu, no kurienes viņš pats dabūja informāciju par šīm gotiņām, visticamāk no tā paša interneta.

Sameklēju 'Embūtes ekotūrisma informācijas un izglītošanas centra' kontaktus un piezvanīju uz vienu no internetā norādītajiem telefona numuriem. Dabūju zināt, ka informācijas centrā nekādas aktivitātes it kā šobrīd nenotiekot, un lai es painteresējoties tuvāk pie Oļega Jurjeva, Vaoņodes novada priekšsēdētāja vietnieka. Izrādījās, ka mana informācija ir nepatiesa, un informācijas centrs darbojas gan! Oļegs ieteica man zvanīt 'Embūtes ekotūrisma informācijas un izglītošanas centra' vadītājai Dinai Ziemelei. Tā arī izdarīju.

Un patiesi - noskaidroju, ka konfektes ir nopērkamas! Sarunājām ar Dinu, ka viņa man atsūtīs abas 'Gotiņu' etiķetes, kā arī Embūtes senlejas šerbeta etiķeti. Es šerbetus nekrāju pārlieku aktīvi, tomēr, ņemot vērā to ne pārāk tālo radniecību ar gotiņām, man ir jau iekrājusies smuka kaudzīte. Lūk:

Dina man atsūtīja vairākas etiķetes no katra veida, tāpēc arī Ļevam tiks savs komplekts - kā nekā tieši viņš man pastāstīja, ka tādas Embūtes gotiņas eksistē! No Dinas uzzināju, ka etiķetes izgatavoja un dizainu veidoja un SIA 'MicroDot' Rīgā, bet konfektes ražoja SIA 'Saldus pārtikas kombināts'.

Paldies Dinai!

***

Un beigās maza reklāma - ja gadījumā esat Vaiņodes pusē! ;) Neaizmirstiet nopirkt 'Gotiņas'!

J.Elpes konfekšu rūpniecība: etiķete no 30-tajiem

Un atkal jau es ķemmēju internetu meklējot kaut ko par 'Gotiņām'. Šoreiz man acīs iekrita sārts un šķietami necils konfektes etiķetes attēls, tas mani aizveda uz http://www.senakuldiga.lv/. Senajai Kuldīgai veltītā mājas lapa vēstīja sekojošo: "Kabilē ražota "Gotiņa". 18.gs. pilnpiena konfekte, tika ražota Kabilē, Jēkaba Elpes konfekšu fabrikā. Orģināla glabatājs, partneris: Eduards Skabis. Atrašanās vieta: Kabile, Kuldīgas novads."

Man ļoti iepatikās šī etiķete, tālrunis 24 vien ir ko vērts! Protams, tas nav nekāds 18.gs., bet gan 20.gs. 30-tie gadi. Jebkurā gadījumā, tik senas gotiņas manā kolekcijā pagaidām vēl nebija. Sevišķi necerēdama uz panākumiem, portālā draugiem.lv sameklēju minēto Eduardu Skabi un uzrakstīju viņam vēstuli. Drīz saņēmu ļoti iepriecinošu atbildi:

"Sveika, Santa! 

Ar patiesu interesi iepazinu Tavu vaļasprieku. Pats arī sevi uzskatu par kolekcionāru, jo krāju, visu, kas vien nonāk manās rokās un kādreiz skolotāja darbā var noderēt kā uzskates līdzeklis. Konfekšu papīriņu krāšana bija mans pirmais kolekcionēšanas veids agrā bērnībā. Diemžēl eksponāti ir pagaisuši - laikam kādreiz neuzskatīju tos par vērtību nesošiem. Priecājos, ka divus tomēr esmu saglabājis. Viens ir redzams Tevis atrastajā mājaslapā, otrs ir dublikāts, kuru varētu arī Tev uzdāvināt. Cik zinu, šie abi ir Kabilē sastopamie vienīgie eksemplāri, kas vairs tikai liecina par izbijušo konfekšu ražotni. 

Otrais eksemplārs ir ar nedaudz pabojātu gotiņas attēlu - laikam mitrumu dabūjis, bet teksts ir lieliski salasāms."

Un tik tiešām, 15.novembrī J.Elpes konfekšu rūpniecībā ražotās pilnpiena konfektes etiķete bija klāt!

Eduards Skabis man uz e-pastu atsūtīja arī ieskenētus etiķešu attēlus, un te mani gaidīja vēl viens pārsteigums - izrādās ir vismaz trīs J.Elpes gotiņu etiķetes! Lūk - pirmā ir etiķete, ko atradu http://www.senakuldiga.lv, bet otras attēlu man atsūtīja Eduards.

Bet trešā - trešā tagad pieder man! Urrā!

Pajautāju Eduardam, kas ir zināms par šo konfekšu ražotāju. Lūk, ko viņš man pastāsīja: "Kabiles konfekšu fabrikas īpašnieks bija Jēkabs Elpe. Tā atradās Maz-Eģeniekos, 3 km no pagastnama. Tautsaimniecības pārskatos tā pieminēta uz 1935.gadu."

Kā arī šis tas Berga sameklēts par J.Elpes konfektēm iz 21.06.1934.g. "Jaun-Tukuma balss" pielikuma (Avots: http://periodika.lv/):

Liels paldies Eduardam Skabim!

Daiļās kastītes, senas un jaunas

Cik labi, ka Ļevs nekolekcionē kastītes!

26.oktobrī sarunājām tikšanos ar kolēģi gotiņu lietā - Ļevu Tastevenu. Apmainījāmies ar jaunumiem - ieguvu ap 15 jaunas etiķetes savai kolekcijai, tomēr vislielākais prieks man ir par Kolonna Hotels Group 'Gotiņu' kastīti (Gotiņu ražotājs: SIA 'Saldus pārtikas kombināts')! Man ir paveicies, ka Ļevs kolekcionē tikai gotiņu etiķetes, bet kastītes tiek man! :)

***

Kastīte 1984

Šķirstot bilžu albumus portālā draugiem.lv, uzdūros attēlam ar Sandras Dunkures pudeļu etiķešu kolekciju. Zināms, ka kolekcionāriem reizēm ir iekrāts arī kaut kas cits paralēli pamatkolekcijai, tāpēc uzrakstīju komentāru ar jautājumu, vai Sandrai nav arī gotiņu etiķetes. Etiķešu Sandrai nebija, bet izrādījās, ka mājās ir saglabājusies 'Skrīveru pārtikas kombināta' Piena-riekstu konfekšu kastīte vēl no 1984.gada! Lieliski! Kastīte tika nogādāta uz Rīgu, un tad 8.novembrī lielveikalā 'Rīga Plaza' es sarunāju tikšanos ar Sandras dēlu Jāni Dunkuru, un nu kastīte nonāca manā īpašumā! Paldies Sandrai un Jānim!

 

***

Zaļā zeme

29.oktobrī 'Skrīveru saldumu' Facebook lapā izlasīju, ka Skrīveru gotiņas 'Green Land' jaunā kastīte piedalās konkursā 'Labākais iepakojums Latvijā 2012'.

Citāts no http://www.packaging.lv:

"Latvijas robežkontūras formas kārbiņa. Kastīte ir izgatavota no Tumbrite 235 g/m2 kartona. Kastītes salīmēšana ir 100 % roku darbs. Apdruka CMYK+Pantone. Daži elementi ir izcelti ar zelta folijspiedi un reljefu. Unikāla izciršanas forma. Kastīte izstrādāta ar domu, uztaisīt kaut ko neparastu, līdz šim neredzētu un pievilcīgu. Tā kā šodien iepakojuma daudzveidība ir plaša, akcents likts pirmkārt uz formu. Latvijas robežkontūras forma ir unikāla un patentēta LR Patentu valdē. Tas ir neliels stāsts par Latviju. Latvija ir „zaļā zeme” un dizains tika izstrādāts, balstoties uz šīs domas. Kastītes 2. pusē ir informācija par konfekšu sastāvu (saskaņā ar LR likumdošanu), ražotāju un stāsts par zaļo zemi Latviju. Piena gotiņa konfektes ir īsts latviešu gardums. To ražošana ir 100 % roku darbs. Konfektes ir radītas no dabīgiem produktiem, bez konservantiem. Arī kastītes izgatavošana ir 100 % roku darbs. Kastīte ar īstiem latviešu gardumiem vienmēr būs oriģināla, patīkama un neaizmirstama dāvana vietējiem un ārzemju draugiem."

 Arī es nobalsoju par šo iepakojumu! :)

15.novembrī šī kastīte parādījās pārdošanā 'Skrīveru saldumu' veikalā Kalnciema ielā, bet nākamajā dienā - stacijas tunelī esošajā 'Skrīveru saldumu' kioskā. Tur es to uzreiz arī nopirku. Maksā tā padārgi - veselus piecus latus, toties ir skaista un oriģināla!

Kuhbonbon: ilgais ceļš pakā

Atvēru 'Kuhbonbon' mājas lapu un papētīju, kas jauns uzradies 'Kuhbonbon' lietā kopš pagājušā gada marta - toreiz Zanda Ohff man sasūtīja veselu kaudzi šo konfekšu, papildinot manu kolekciju gan ar jaunām šo poļu-vācu gotiņu etiķetēm, gan paciņām, kā arī glītu metāla kanniņu.

Mājas lapā ieraudzīju jaunu 'Kuhbonbon' variantu - 'Espresso'. Tāpat noskatīju vairākas paciņas un kanniņas  (viena kanna - Ziemassvētku)- tādas Zanda man nebija atsūtījusi, vai arī pusotru gadu atpakaļ tādu vispār vēl nebija.

Uzrakstīju vēstuli Zandai, kas dzīvo Hamburgā, kā arī atradu 'Kuhbonbon' lapu Facebook, un uzrakstīju vēstuli arī viņiem pašiem. 27.septembrī saņēmu atbildi no 'Kuhbonbon', to rakstīja Meike Witte. Uzzināju, ka konfektes var pasūtīt arī uz Latviju, lai gan, kad skatījos 'Kuhbonbon' mājas lapā, radās iespaids, ka tādas iespējas nav. Nolēmu veikt pasūtījumu, un to arī izdarīju - konfektes, piegāde no Hamburgas un komisijas maksa par starptautisko pārskaitījumu, ko man noplēsa mana banka - tas viss kopā izmaksāja ap 40 latiem! Nu tikai bija jāgaida.

Smieklīgi - mājas lapā solītais piegādes laiks ir divas dienas, tomēr man nācās gaidīt divas nedēļas. 29.oktobrī beidzot atradu zīmīti dzīvokļa durvīs - kurjers bija atnācis, bet nebija mani saticis. Tā kā biju iedomājusies, ka paka nāks pa pastu parastajā kārtībā, un tā kā telefona numurs nebija prasīts kā obligāts,  aizpildot pasūtījumu lapu to nebiju norādījusi.

Eksprespasta atstātā zīmīte mudināja zvanīt un sarunāt laiku, kad varētu atkārtoti piegātāt man paku. Nākamās dienas rītā pulksten astoņos zvanīju uz Eksprespastu, operatore izklausījās aizvainota, un paziņoja, ka visi kurjeri jau esot prom un manu paku piegādāt varēšot tikai rīt. Nudien nezinu, kur tie visi kurjeri varēja būt pazuduši, bet man visa šī 'ekspress' padarīšana divu nedēļu garumā (pa pastu paka no Hamburgas nāk dienas 5) man jau bija līdz kaklam, un es iedevu savu darba adresi, jo izrādījās, ka piegādāt paku uz Ķengaragu pirms deviņiem rītā vai pēc septiņiem vakarā šie nevarot. Rezultāts - lai man būtu 'ērtāk' paka tika pievesta man Rīgas otrā galā, un pēc tam šos gandrīz 4 kg es ar diviem piebāztiem trolejbusiem vedu un stiepu uz dzīvokli Ķengaragā. Starp citu, 57.pasta nodaļa atrodas manam īrētajam dzīvoklim pāri ielai. Es tiešām būtu gribējusi, lai paka nāk pa parasto pastu - būtu bijis ātrāk, lētāk, tuvāk, ērtāk!!!

Lai vai kā, 31.oktobrī paka beidzot bija klāt! Meike bija piemetusi sūtījumam klāt divas pakas pa velti - ar magonēm un ar marcipānu, kā arī vienu klasisko gotiņu 'standziņu'. Paldies par bonusiem! 

Foto: Sūtījums.

Man!

Kombināts Bergs aka Iveta Berga sveica mani dzimšanas dienā ar maisiņu, kas piepildīts ar "Gotiņām", ietītām pašdarināta dizaina etiķetēs. Tiesa, mana dzimšanas diena bija 10.septembrī, bet labāk palielīties vēlāk nekā nekad! Paldies Bergam! ;)

Foto: Mammai ievajadzējās attēlu ar kafijas tasīti un saldumiem. Saldumi - Kombināta Bergs etiķetēs!

Eesti Põllumajandusmuuseum īpašās Gotiņas

18.oktobrī saņēmu kārtējo vēstuli no maizes etiķešu kolekcionāres Lailas Jakovļevas. Visinteresantākais šajā sūtījumā bija igauņu īpašās Gotiņas.

Laila raksta, ka šīs 6 igauņu Gotiņas esot iegādātas Maizes svētkos Āraišos 2012.gada 29.jūlijā. Igauņu Lauksaimniecības muzeja (Eesti Põllumajandusmuuseum) pārstāvji piedalījušies svētkos un šīs Gotiņas esot atveduši speciāli šim pasākumam.

Paldies, Laila! :)

Kolekcija no Juglas un Silvija Keiva

Ieliku sludinājumu ss.lv: "Nopirkšu jūsu vecās konfekšu papīriņu kolekcijas...". No vairāk nekā simts skatījumiem atsaucās viens cilvēks - kāda sieviete Juglā. Pirmdienas vakarā (22.10.2012) aizbraucu, satiku, apskatīju preci un nopirku. Lai gan "Gotiņas" kolekcijā bija tikai 15 (10 no tām man jaunas) - paņēmu visu kolekciju, jo padomāju par konfekšu etiķešu kolekcionāri Silviju Keivu, kuru varētu interesēt pārējās 400 kolekcijas vienības. Tā arī bija, Silvija labprāt nopirka no manis šo Juglas kolekciju. Apmēram 150 papīriņi viņas kolekcijā bija jaunums.

***

Šobrīd Silvijas kolekcijā ir ap deviņi tūkstoši konfekšu etiķešu, vairāki simti no tiem - "Gotiņas", ap divi simti tādas, kādu manā kolekcijā nav. Šī gada jūlijā biju uz laiku aizņēmusies viņas gotiņu mapi, lai safotografētu visas gotiņas, kas ir Silvijas kolekcijā, un it īpaši rūpīgi tās, kas man trūkst.

Iztrūkstošās gotiņas ir apskatāmas te: http://iztrukstosasgotinas.blogspot.com . 

Foto: Silvijas Keivas "Gotiņu" mape:

Varbūtības teorija darbībā: Viens Rēzeknes piena konservu kombināts

Šī gada janvārī trīs dienas pēc kārtas es saņēmu pa vēstulei no trīs dažādiem cilvēkiem. Toreiz nodomāju - interesanti, kas no tā visa iznāks. Viena vēstule bija no Ērika Zača, viņš man atsūtīja "Lizuma cietes rūpnīcas" gotiņu, otra vēstule bija no Ilzes Spergas - viņa mani informēja par kolekcionāru izstādi-tirdziņu Kalnciema ielā. Es tajā piedalījos un ieguvu vairākus jaunus kontaktus. Bet pati pirmā vēstule no šīm trim, nosūtīta 2012.gada 22.janvārī, bija no Artūra Āboliņa. Artūrs kopā ar draugiem plānoja ekspedīciju uz nu jau vairāk nekā pirms 10 gadiem bankrotējušā A/S "Rēzeknes piena konservu kombināta" telpām un, gadījumā ja atrastu arī "Gotiņu" etiķetes, solījās ar tām padalīties.

Ekspedīcijas gaitām vairāku mēnešu garumā es sekoju ar e-pastu palīdzību. Artūram un kompānijai gāja visai raibi:

No Artūra vēstules 6.jūnijā: "Šodien aptaujājot cilvēkus redzēju, ka pie konservu ceha (kur arī atrodas visas etiķetes, produkcijas paraugi u.c.) stāv kravas mikriņš un strādā cilvēki. Pieejot redzu, ka ir sākta demontāža, visu griež, lauž un met prom, bet pagaidām 1.stāvu (tur nekā nav). Aprunājoties ar strādniekiem, kuri bija pavisam nedraudzīgi, viņi mani maigi pasūtīja. Viņu firmas līgumā esot paredzēts nekontaktēties ar svešiniekiem. Teica pat tā: "Varat nākt kaut vai ar policiju vai vienalga ko, bet mēs nelaidīsim". Tomēr par laimi pēc nedēļas strādnieku sirdis bija atmaigušas: "Sarunāju ar strādniekiem, pat ekskursiju uztaisīja, 2 maisus salasīju, bet tajā ēkā nebija nevienas gotiņas etiķetes... Bet vēl ir cerība, jo izrādās, ka pagraba noliktavā ir daudz neatvērtu iepakojumu ar dažādām etiķetēm! Tur vajag jau ar mašīnu braukt, jo viena paka sver 3-4 kg."

1.augustā stāsts turpinās: "Vakar biju kombināta citā korpusā un iepazinos ar tā saimnieku. Cerību bija daudz... bet ne gotiņu, ne saldējuma, ne jogurta ne pat krējuma etiķešu, tikai no konserviem 3 tonnas. Visas telpas tika attīrītas, pat puteklītis nepalika, bet visa makulatūra tika sasviesta lielā konteinerā, kurā būs jārakņājas. Tur būs firma, kura pārstrādā papīru, plastmasu u.c. Es domāju, ka būtu jāpakrata bijušie darbinieki, varbūt viņi kaut ko zin, varbūt viņiem kaut kas ir.

Starp citu, ap septembri mūsu muzejā būs izstāde veltīta RPKK."

Likās jau, ka gotiņu etiķetes izslīdēs no mūsu kārajiem nagiem, līdz oktobra sākumā šī lietā izkustējās no vietas. Noskaidrojās, ka Gotiņu etiķetes nav zudušas! Tās lielā daudzumā un visai labā stāvoklī atradās turpat RPKK teritorijā vienā no ēkām.

Foto: Gotiņu etiķetes - pakas pa 15 000, kā arī mazākas paciņas pa kādam tūkstotim:

***

10.oktobrī Latgales Kultūrvēstures muzejā tika atklāta Rēzeknes Piena konservu kombinātam veltītā izstāde "Piena ceļš", kurā skatāmi Artūra un viņa drauga Edvīna savāktie materiāli, kā arī 11 "Gotiņas" no manas kolekcijas - brīdī, kad izstāde tika noformēta, Artūrs vēl nebija sadzinis pēdas gotiņu etiķetēm, tāpēc es piedāvāju izstādīt savējās, bez tam 5 no tām ir drusku senākas un tādas diemžēl kombināta telpās netika atrastas. Izstāde vēl apskatāma tikai dažas dienas - līdz 31.oktobrim. 

Vairāk: http://lv.rv.lv/index.php?newsid=5451

Izstādes atklāšana Latgales Kultūrvēstures muzejā

Foto no http://lv.rv.lv

Manas Gotiņas

Informācija par mani, Artūru un Edvīnu

izstāžu zālē

***

Sarunājām ar Artūru beidzot satikties sestdien, 20.oktobrī Latgales Kultūrvēstures muzejā Rēzeknē. Tā kā manas kolekcijas vienības ir izstādītas "Piena ceļā", muzejā mūs ar Valdi ielaida bez maksas. Te mēs apskatījām ekspozīciju, pabildējām, pabildējāmies, un sagaidījām sākumā Edvīnu, un pēc tam arī Artūru. Artūram līdzi bija draugi un radi, un visi devās aplūkot izstādi.

Foto: Valdis pēta RPKK bundžiņas un es pozēju pie savām gotiņām:

Foto: Artūrs atnesa man čupiņu ar "Latgales Gotiņu" etiķetēm un gotiņu kasti:

 

***

Nedaudz vēlāk trijatā devāmies ekskursijā uz A/S "Rēzeknes piena konservu kombināta" teritoriju. Staigājot pa teritoriju kļūst skumji - daļa ēku netiek izmantotas un iet bojā. Lai gan, varbūt tieši tāpēc tur aizvien var atrast paliekas no kombināta ziedu laikiem. Kādreiz mans tēvs Jāzeps Ulnicāns bija RPKK valdes loceklis,  viņam un līdz ar to mūsu ģimenei piederēja kāda daļa kombināta akciju, šis apstāklis kombināta bankrotu pirms vairāk nekā 10 gadiem padara vēl skumjāku.

Foto: Valdis un Artūrs uz iebiezinātā piena ceha fona; Pilna iebiezinātā piena bundžiņa vēl no 1979.gada; Aiz manis slejas ēka, kurā savulaik ražotas gotiņas; Brūkošās ēkas un gotiņu tinamais galds; Artūrs un es - priecīgie kolekcionāri.

 

***

Un lūk rezultāts - pilns komplekts "Latgales Gotiņu" etiķešu no RPKK! Urrā!

Paldies Artūram, tas bija aizraujoši!