piektdiena, 2011. gada 7. oktobris

Latvijas Banka "Gotiņas" atzīst par derīgu valūtu! :D Es to zināju, es to jutu!

Latvijas Banka: Mainīties var kaut ar konfekšu Gotiņa papīriņiem
Vēsma Lēvalde; Leta, 2011. gada 7. oktobris 14:41

Preču un pakalpojumu maiņas procesi Latvijā nav aizliegti un to laikā var mainīties ar «ventu» un kaut vai konfekšu Gotiņa papīriņiem, Ventspils mēra Aivara Lemberga (Latvijai un Ventspilij) ieceri Ventspilī ieviest savu norēķinu valūtu komentēja Latvijas Bankā.

utt.

trešdiena, 2011. gada 5. oktobris

Atskaite par Gotiņu plūsmu saulainajā vasarā

Kurš tad vasarā sērfo internetā, bez tam jūlija vidū man sākās pusgadu ilgi web programmēšanas kursi, dabūju caur bezdarbniekiem, bez maksas, turklāt ar stipendiju. Forši, man patīk mācīties! Varēšu pēc tam uztaisīt savām "Gotiņām" labu, pārskatāmu un sakarīgu mājas lapu! :)

Pa šo laiku kolekcijas lietas arī ir virzījušās uz priekšu, tik nav bijis lustes vai laika to visu aprakstīt. Piemēram, akurāt manā dzimšanas dienā 10.septembrī es satikos ar Silviju Keivu - kolekcionāri, kas, kā jau līdzīgos gadījumos ierasts, atrada mani internetā. Silvijai ir ap 8 tūkstoši konfekšu etiķešu, no tiem 540 - "Gotiņas". Šo to es dabūju arī savai kolekcijai, bet visinteresantākās etiķetes varēju tikai apbrīnot un nobildēt. Ehhh... Vai manā kolekcijā kādreiz ar tādas būs?

No Silvijas kolekcijas:







***

6. un 9.jūlijā pienāca vēstules no Edītes Husares. Edīte jau pirms tam ir krietni papildinājusi manu kolekciju, paldies viņai! :)

Vēstulēs bija manuprāt ļoti simpātiskās gotiņas "Rēzekne" un vēl dažas prezentācijas gotiņas. Īpašo Gotiņu sadaļa aug un vairojas!


***

30.jūlijā manos dzimtajos Viļānos bija kapusvētki, kur cilvēku jūklī satiku savu ilggadējo cīņu biedreni un draudzeni Ilzi Spergu, kas pastāstīja par "Saules Gotiņām" "Saules veikalā". Ilzei neesot bijis gana naudas līdzi, lai iepirktu tās priekš manis. Šo ziņu padzirdējusi, paķēru Valdi, lecām mašīnā iekšā un braucām no kapiem uz pilsētu. Bija sestdiena un veikalu slēdza agrāk, tomēr paspējām labi, un jā - bija gan "Saules Gotiņas"! Rūpīgi atlasīju tās tīrākās, ar mazāk pleķiem, un jutos varen apmierināta.



***

Bez tam jau kopš augusta man ir visas bērnu "Jautrās "Gotiņas"", kas bija redzamas attēlā Saldus pārtikas kombināta mājas lapā, un vēl dažas pavisam neredzētas! 

Minētais attēls un etiķetes no manas kolekcijas:



Šajā ziņā zelta bedre ir izrādījusies Imantas Maxima, kur es iegriežos vidēji reizi trīs nedēļas un cītīgi izcilāju, izgrozu un nopētu teju katru "Jautro"Gotiņu"" paciņu. No malas droši vien izskatās smieklīgi vai pat aizdomīgi, bet rezultāti neizpaliek! :)

***

Savukārt 14.augustā, uzreiz pēc A.A.&Būvkompānijas sporta spēlēm, iebraucām pie Valda kolēģes Zanes Šternbergas atdot galdu un beņķus, kas bija palienēti uz spēļu laiku. Apmaiņā pret minētajām mēbelēm dabūjām Talsu "Gotiņas" speciāli manai kolekcijai. Pie viena mēs aplūkojām arī Zanes trušus.



***
Un noslēgumā - mana vārdadienas (14.09.2011) dāvana no Lailas Jakovļevas - 15 jaunas Saldus pārtikas kombināta "Gotiņas", no kurām viena man iepatikās jo sevišķi. Lūk, "Suitu Gotiņa":


***

Paldies jums, arī mammai un māsai, un Bergam, un pārējiem, kas palīdz veidot manu kolekciju un vienkārši morāli atbalsta!

Un jā, oktobra beigās/novembra sākumā Rēzeknes Kultūrvēstures muzejā paredzama manas kolekcijas izstāde! Bet par to tuvāk tad, kad tas pienāks tuvāk! ;)

ceturtdiena, 2011. gada 30. jūnijs

Baneris Saldus gotiņas mājas lapā!

No šodienas banerītis ar saiti uz manu gotiņu blogu ir atrodams "Saldus pārtikas kombināta" mājaslapas sadaļā "Interesanti"! Urā!

Lūk:  


Pati taisīju! ;)

piektdiena, 2011. gada 17. jūnijs

Trejādi jaunumi.

Trejādi, bet savā būtībā vienādi jaunumi! Protams, protam - tās ir "Gotiņas"!

***

Laila Jakovļeva no Cēsīm atrada mani internetā.

Lūk, ko viņa raksta:

"Ar ļoti lielu interesi izskatīju Jūsu gotiņu konfekšu kolekciju - Govju ganāmpulku Jūsu blogos. Esmu sajūsmā - super! Pat nespēju iedomāties, ka ir tāda dažādība!

Patiesībā, šķirstot grāmatas uzdūros dažiem gotiņu papīrīšiem un vēlāk vēl piekrājās klāt.. daudzi ir tādi, kādi kolekcijā jau ir, bet tā kā dubults neplīst, tad ceru,ka noderēs. Ir arī tādi,ko neredzēju kolekcijā.
Labprāt Jums nosūtītu sakrātos papīrīšus un dažus iepakojumu papīrīšus !

Pati arī esmu no vācējiem, krājējiem, tādēļ labi Jūs saprotu! Kolekcionēju maizes etiķetes un visu, visu kas ar maizīti saistīts /dzejoļi, receptes, ticējumi.../ nu etiķešu kolekcija nav jau tik milzīga kā Zālīša kungam, bet ap 3000 būs.."

Sestdien, 11.jūnijā, Lailas vēstule bija klāt, taču es to dabūju vien pirmdien, jo sestdien man bija jābrauc ar riteni no Nagļiem uz Viļāniem lieliskā latgaliešu kompānijā!

Breineigū latgalīšu breineiguo kompaneja! ;)


Kā jau solījusi, Laila atsūtīja man gan gotiņu etiķetes, gan iepakojumu. Lielais vairums no atsūtītā jau bija manā kolekcijā, tomēr divas Saldus Ziemsvētku "Gotiņas" bija ar savādākiem pantiem, viens pavisam neredzēts, un trīs jaunas ārzemju (baltkrievu) "Gotiņas".

Lūk, 1. septembrim veltīta "Gotiņa", kādu es manīju arī Ļeva kolekcijā:


***

Otrs jaunums nāk taisnā ceļā no "Gotiņu" ražotnes Saldū. Agnese Patrašanu, kā jau bija solījusi, atsūtīja man "Saldus pārtikas kombināta" jaunumu - četras bezglutēna "Gotiņu" etiķetes (Viena no tām man jau bija, tiesa, drusku speķaina.). 



***

Un trešais jaunums - negaidītais! Ja par iepriekšējiem diviem papildinājumiem biju informēta un tos jau gaidīju, tad to, ka veikalā "Papīrs"(Vai kā nu tas tagad saucas...) sastaptā Ināra Ketlere mani ieraugot sāks priecīgi rakņāties pa somiņu un izcels no tās Bērnu un jauniešu centra "Bolderāja" etiķetes, to gan nevarēju paredzēt! Prieks, kur tu rodies!


***

Un kā allaž un vienmēr - paldies Lailai, Agnesei un Inārai un visiem pārējiem, kas kuplina manu govju ganāmpulku! Lai jums priecīgi Līgo svētki!

otrdiena, 2011. gada 7. jūnijs

Ceļojums uz "Gotiņu" Meku

Akurāt mēnesi atpakaļ, 6. maijā, mēs ar Spergu sēdām viņas sarkanajā mašīnā un braucām uz Saldu. Saldus ir tāda kā "Gotiņu" etiķešu kolekcionāru Meka. Nu, viena no, otra varētu būt Skrīveri - tikai tur es vēl neesmu bijusi. Tas ir, cauri Skrīveriem braukusi esmu simtiem reižu, bet "Gotiņu" ražotnē iegriezusies neesmu. Savā ziņā smieklīgi - Saldus ir daudz tālāk no Madonas, pāri visai Latvijai, tomēr tur es esmu bijusi divas reizes, kamēr daudz tuvākajos Skrīveros, nu, kā jau teicu.

Iemesls doties uz Saldu bija "Saldus pārtikas kombināta" mājas lapā (http://saldusgotina.lv/) noskatītā informācija par diviem jaunumiem - "Gotiņu" ar ruma garšu un ķiršiem un "Gotiņu" bez glutēna. 

 

Es, protams, varu būt bezgalīgi naiva, bet ne tik, lai cerētu, ka šie jaunumi sasniegs Madonu - vismaz ne tuvāko mēnešu laikā. Tāpēc skaidrs - jāveic svētceļojums uz Meku! :) Otrs iemesls šādai avantūrai bija vēlme satikt Spergu, un kas gan var būt labāk par tikšanos apvienojumā ar jēdzīgu nodarbi.

6.maijs bija piektdiena, es devos uz Rīgu ar autobusu 9:15, tālāk ar mašīnu uz Saldu, un ap pulksten četriem ieripojām kombināta pagalmā. Līdz "Saldus pārtikas kombināta" darba dienas beigām un veikala "Azaids" slēgšanai palika vairs tikai viena stunda. Sākām ar veikaliņu, kur es kārtīgi iepirkos. Drošs paliek drošs, nopirku arī tās "Gotiņas", kuras, kā man šķita, jau bija manā kolekcijā, piemēram, "Gotiņa ar zemesriekstiem" un "Gotiņa ar rozīnēm", un labi, ka tā, jo kā jau tas nereti gadās, dizainā bija ielavījušās pirmajā acu uzmetienā nepamanāmas izmaiņas - nomainījušies fonti, šis tas nozudis, šis tas uzradies no jauna. 

Piemēram. Senāk un tagad:

     

Tāpat iegādājos "Minhauzena" kastīti, jo manā kolekcijā trūka trīs krāsu "Minhauzena" "Gotiņas" - zilā, dzeltenā un brūnā. Veikalā bija arī "Gotiņa" ar ruma garšu un ķiršiem, bet nebija "Gotiņas" ar glutēnu. Ko lai dara? Veikaliņa pārdevēja, ieteica doties uz kombināta administrāciju un mēģināt trūkstošo dabūt tur.

Biroja koridorā satiku kādu jaunu sievieti, kam īsumā izklāstīju savu vajadzību. Šī dāma izrādījās tā pati Agnese Patrašanu, kombināta pārdošanas un mārketinga vadītāja, kas kādu laiciņu atpakaļ man sūtīja bērnu "Jautro" "Gotiņu" etiķetītes. Iegājām kādā kabinetā, kur kāda cita dāma man parādīja "Saldus pārtikas kombināta" kolekciju - uz A4 lapām salīmētas konfekšu etiķetes, dažas arī no citiem ražotājiem. Diemžēl šo mapi es dabūt nevarēju, toties atradās aploksnēs noglabātas rezerves, no kurām es krietni pasmēlos gan manā kolekcijā jaunus, gan jau esošus eksemplārus.

Tāpat Agnese iedeva man vienu paciņu ar bezglutēna "Gotiņām" un apsolīja atsūtīt vēl trīs etiķešu variantus, jo pavisam tie esot četri. 

Bez prieka un gandarījuma, ka mani jau sāk pazīt "Saldus pārtikas kombinātā", šai braucienā es ieguvu arī 39 jaunus "Gotiņu" eksemplārus, no tiem 11 - reklāmas "Gotiņas". Visvairāk, protams, bija SIA "Saldus pārtikas kombināta" etiķetes - 34, gan pavisam jaunas, gan senāku laiku, daudzas no CS "Turība" laikiem. Starp jaunumiem bija arī viena CS "Turība" Tukuma rūpkombināta etiķete - pavisam traka, ar gotiņu-klaunu, un divas SIA "Levik" etiķetes; kā arī  četras eksportam paredzētas "Saldus pārtikas kombināta" "Gotiņas".



 

Ko lai saka nobeigumā? Kā vienmēr - LIELS PALDIES visiem, kas palīdzēja paplašināt un veidot manu kolekciju! Gan vedējai, gan atsaucīgajām "Saldus pārtikas kombināta" darbiniecēm!

Uz tikšanos!

ceturtdiena, 2011. gada 5. maijs

28. aprīlis

28. aprīlī biju Rīgā un apciemoju savu interešu kolēģi Ļevu Tastevenu. Ļevs ir Rīgas Zooloģiskā dārza elektriķis, tur arī tikāmies. Diemžēl zvēriņus šoreiz apskatīt nesanāca, jo visas trīs viesošanās stundas izglītojošām nodarbēm paredzētā mācību klasē cītīgi pārrakstīju "Gotiņu" ražošanas gadus. Ļevs šos gada skaitļus ir pierakstījis papīriņiem otrā pusē, līdz ar to man nācās katru no tiem izņemt no kabatiņas, apskatīt, pierakstīt un ielikt atpakaļ. Ilgs un nogurdinošs process, jo "Gotiņas" taču ir simtiem.

Vēl es iemainīju lūk šādu 1972.gada Rīgas RARA kolhoza "Ropaži" "Gotiņu":


Jauki bija satikt gan Ļevu, gan laiku Čaru, kam ap kaklu apsieta paplatināta siksna ar uzrakstu "Rīgas ZOO" - kā saka Ļevs, tā ir kucītes darba uniforma. Kā jau agrākos tekstos minēju, Čaras darba pienākumos ietilpst uz ZOO putniem kāro lapsu un jenotsuņu izķeršana.

***

Pēc tam kopā ar Ivetu Bergu devāmies uz Mūkusalas Mākslas salonu Pārdaugavā uz izstādes "Mutanti" atklāšanu. Viens no mutantu autoriem ir mans dārgais brālēns Atis Jākobsons. Iet uz Ata izstādes atklāšanu kopā ar Ivetu pēc tam, kad ir nokārtotas "Gotiņu" lietas sāk kļūt par tradīciju!

Es un Atis , fotografē Bergs

No kurienes nāk "Gotiņas"?

Izplēsu no klades firmas "Centība" lakonisko "Gotiņu", un atklāju, ka otrā pusē tai ir uzraksts: "Bija Tev tāda, nebija, bet sūtu. Ilze". Tātad šī "Gotiņa" nāk no Spergas!


Pārcilāju vecās vēstules, un re ko es atradu 1996.gada 14.septembra "Speciāli par godu cimenei." (otrā pusē "Nu jau par godu vārda dienai. Cik es esmu laicīga!") vēstulē: "Šis papīrs tāds necils, taču pliku rozi takš nesūtīsi, var vēl sabir...t pīšļos! P.S. Papīrs atrasts Biķernieku mežā netālu no Bākas kalna, zem kādas priedes saknēm, kas nu velnot līdzīga Vilkaču priedei. He-he!" 

Skaidrības labad jāatzīmē, ka man dzimšanas diena un vārda diena ir akurāt septembrī ar dažu dienu starpību; un Spergai pieder viss pasaules laiks. 

Tā nu atļaujos uzskatīt, ka augstākminētais citāts ir par šo pašu "Centības" "Gotiņu". Bet es vēl pajautāšu Spergai, varbūt vecā vilkate kaut ko atceras!

Aizvien vēl pīšļos nesabir...usī roze!

Nabaga nabaga "Gotiņu" klade!

Tā stunda nu ir situsi, "Gotiņu" klade tiek izformēta!


Jau ilgāku laiku man kremta tas, ka ievērojama daļa manas kolekcijas ir cieši un ar momentu ielīmēta kladē. Arī mans gotiņu kolēģis Ļevs uzskatīja, ka tas ir nejēdzīgi, un kūdīja mani šķīdināt līmi "Moments" tīrā benzīnā. Tā nu vienu dienu nopirku "RIMI" pie kases šķiltavu benzīnu un iemērcu tajā testa "Gotiņu" - no klades izplēstu, tādu, kam ir rezerves eksemplārs. Nekas dižs no tā nesanāca. Nezinu, varbūt vajadzēja savādāk? Lielākā benzīna daudzumā, salā vai siltumā, gaismā vai tumsā, varbūt ilgāk paturēt? Droši zinu, ka tikt galā ar līmi palīdzētu uguns. Tomēr šoreiz to nevaru atļauties pielietot.

Bet izformēšanas process bija jau sācies un to nebūs apturēt. Rezultāts izskatās šādi:


Diemžēl līme paliek savā vietā... bet varbūt kādu dienu uzzināšu kādu drošu līdzekli, kā to dabūt nost? Turklāt bez "Momenta" ir arī papīriņi, kas ielīmēti ar "PVA" un kas to lai zin, ar kādām vēl līmēm. Uz beigām pat bija kādas trīs lapas, ielīmētas ar līmes zīmuli, kas šķīst ūdenī! Šīs "Gotiņas" pēc peldes izskatās tīras un glaunas, kā jaunas! Kā es nožēloju, ka neesmu visu kladi aizlīmējusi ar šo līmes zīmuli!

trešdiena, 2011. gada 13. aprīlis

Maizes etiķešu kolekcionārs no Jēkabpils

Ieliku sludinājumu "Latvijas Avīzē", un kā atbildi saņēmu tikai vienu zvanu. Pieredze rāda, ka nav svarīgi, cik daudzi atsaucas, galvenais, lai tie būtu īstie!

Cilvēkam, ar kuru runāju, bija ļoti neskaidra dikcija, tāpēc daudz ko nevarēju līdz galam saprast, neskatoties uz to veiksmīgi sarunājām tikšanos 2. aprīlī Jēkabpilī, 8:30 no rīta pie veikala, kā man šķita, "Mego". Jo runa it kā bija par Daugavas kreiso krastu, un Valdis zvērēja, ka kreisā esot Jēkabpils, bet labā - Krustpils puse. Valdim bija taisnība, tomēr drošs paliek drošs, braucot garām "Supernetto", nopētīju visus pagalmā esošos cilvēkus, un viens vīrietis pelēkā jakā ar mugursomu plecos man likās akurāt atbilstošs aprakstam. Tā kā šis bija labais krasts, tad mēs braucām vien garām un pāri upei, kur iepretim autoostai atrodas veikals "Mego". Tomēr te neviens mūs negaidīja. Pāris telefona zvani un mēs jau braucām atpakaļ, jo noskatītais pensionārs tik tiešām izrādījās īstais.

Pirms tam es bija veikusi nelielu izmeklēšanu internetā, un uz atslēgas vārdiem "Jēkabpils" un "kolekcionārs", biju atradusi tikai ziņas par kādu maizes etiķešu kolekcionāru Ausekli Jāni Zālīti no Jēkabpils. Un nekādu ziņu par konfekšu etiķešu kolekcionāriem.

Pa ceļam uz šī cilvēka, kura vārdu es vēl, kauns atzīties, nebiju spējusi pareizi saklausīt, mājām noskaidrojām, ka viņa kā kolekcionāra galvenā interese esot maizes etiķetes. Jā jā, tik tiešām mans noslēpumainais kolēģis izrādījās neviens cits, kā minētais Auseklis Jānis Zālītis.

Ausekļa māja atrodas pašā Daugavpils šosejas malā, Kūku pagastā. Te viņš dzīvo kopā ar sievu, kaķi un suni.


Auseklis jau laicīgi bija izkārtojis savas "Gotiņas" uz galda. Tie pārsvarā bija pēdējā laika "Saldus pārtikas kombināta" papīrīši. Bez liekām ceremonijām namatēvs man piešķīra krietnu kaudzīti no tā, kas viņam bija, es savukārt iedevu daļu savu rezervju pretī. Viss skaisti. Bet visskaistāk bija tas, ka es iemainīju Liepājas maizes kombināta "Gotiņu" pret kādu Skrīveru pārtikas kombināta papīrīti. Liepājas maizes kombināta papīrītis bija īpašs ar to, ka Ausekļa kolekcijā tas bija vienīgais no padomju laikiem.


Neskatoties uz to, ka Ausekļa "Gotiņu" kolekcija ir krietni vien mazāka par viņa maizes etiķešu kolekciju, es ieguvu 14 jaunus eksemplārus savai kolekcijai. Starp jaunumiem ir arī "Konfekte Gotiņa ar dabīgo medu", ražota pēc biškopja J.Vainovska pasūtījuma:


Pāris nedēļas atpakaļ es zvanīju šim biškopim un viņš solījās nesteidzīgā tempā nosūtīt man šo papīrīti, bet nu es to esmu dabūjusi no cita avota. 

Bet, kā jau minēju, Ausekļa Jāņa Zālīša galvenā interese ir maizes etiķetes. Auseklim pieder lielākā (vai viena no) šāda veida kolekcija Latvijā - desmit gadu laikā viņš ir sakrājis ap 22 000 maizes etiķešu un vairākus tūkstošus maizes iesaiņojumu. Viņam jau ir bijušas 19 izstādes dažādās Latvijas vietās. Pašlaik izstāde atrodas Saldū. Auseklis mums parādīja arī albumu ar avīžu izgriezumiem - par viņa kolekciju presē ir rakstīts diezgan daudz. 

Tagad es vairs nemetīšu miskastē maizes etiķetes, bet gan atlikšu tās malā, lai pēc tam nogādātu Auseklim!

otrdiena, 2011. gada 29. marts

Tinējas Forever

Šodien uzzināju, ka SIA "Skrīveru pārtikas kombināts" un SIA "Skrīveru saldumi" vieno tikai Skrīveri un vecie, labie darbinieki, piemēram, konfekšu tinējas, kas kā tinušas tā tin. Savādāk viss esot no jauna, pat konfekšu vārāmie katli.

pirmdiena, 2011. gada 28. marts

Saldās pakas no ārzemēm

Piektdien no Hamburgas atnāca trešais un noslēdzošais sūtījums manā un Zandas Ohff "Kuhbonbon" epopejā. Lai gan,  par noslēgumiem nav prātīgi runāt, jo gan būs vēl papildinājumi vai kādas dizaina izmaiņas, un viss var sākties no gala, tomēr dotajā mirklī lepni varu paziņot: man ir pilns vācu/poļu gotiņu "Kuhbonbon" papīrīšu komplekts! Vēl vairāk, visas no tām man ir bijusi iespēja arī nogaršot, jo Zanda, gods kam gods, atsūtīja man papīrīšus ar visu saturu!

Otrais, lielākais Zandas sūtījums

Tomēr šo jauko paradumu - sūtīt man papīrīšus ar visu to saturu, iesāka nevis Zanda, bet gan Ieva Leone, mana sena cīņubiedre un draudzene, kas marta sākumā atsūtīja man paciņu no UK, tas ir, no Anglijas. Madonas pastā, saņemot sūtījumu, pēc svara uzreiz sapratu, ka te būs kas ēdamāks par papīrīšiem iekšā. Un, ko domā, bija arī! ;)

Ievas paka

Daži vietējie domā, ka man vajadzētu aprakstīt šo gotiņu garšas īpašības. Hmm. Es mēģināšu, bet brīdinu, ka neesmu nekāda gotiņmīle un pieredzes šajā jautājumā man ir maz.

Pirmais, ko gribu atzīmēt, ir tas, ka gan Anglijā, gan Vācijā nopērkamās gotiņas ir ražotas pēc tradicionālās poļu receptes, bet valsts, kurā šis produkts ir tapis, nav īsti skaidra. "Kuhbonbon", piemēram, esot ražotas EU, bet citur ir norādīta tieši Polija. Iespējams EU šajā gadījumā = Polija. Bet citādi tās ir ta kā vācu gotiņas. Tas pats ar Nelly's "Cow Bons", kas atceļoja no Hamburgas kopā ar savām radiniecēm "Kuhbonbon" - tās ir vāciešiem paredzētas poļu gotiņas. Man gan nācās ar Google palīdzību tulkot uzrakstu čehu valodā: "Země původu: Polsko", lai pārliecinātos, ka tas tik tiešām nozīmē "Izcelsmes valsts: Polija". :D Laikam vācieši negrib to afišēt, tāpēc izvairās pieminēt. Jā, un "Krówka Mleczna", ko Ieva man atsūtīja no Anglijas, arī nākot "pa taisno no Polijas", vismaz tā ir rakstīts uz iepakojuma. Savelkot galus, visas šīs konfektes ir ražotas Polijā pēc poļu tradicionālās receptes priekš Anglijas un Vācijas tirgiem. 


Tā kā to recepte pēc idejas ir viena un tā pati, nav brīnums, ka es nespēju sagaršot būtisku atšķirību starp "Kuhbonbon", "Cow Bons" un "Krówka Mleczna" klasisko gotiņu. Bet, salīdzinot ar latviešu gotiņām, tās ir mazāk saldas un pēc garšas krēmīgākas, tā man šķiet. Jebkurā gadījumā šīs angļu/vācu/poļu krówkas es kaut cik varu ēst, kamēr Latvijas gotiņas manai gaumei jau ir par saldu. Šķiet, "Kuhbonbon" ātrāk sacietē. 

Un lai nesmejas trenēti nogaršotāji par manu gastranomisko neaptēstību gotiņu laukā! Es tikai mācos! ;)

Bez klasiskās gotiņas ir vēl desmit veidu "Kuhbonbon" konfektes: ar riekstiem, šokolādes, kafijas, medus, ar magonēm, olu liķiera, marcipāna, lakricas, lakricas-kējuma un lakricas-piparmētru. Visas konfektes, atskaitot trīs ar lakricu, visā visumā atbilst maniem priekšstatiem par to, kādai jābūt gotiņai, gan garšas, gan izskata, gan konsistences ziņā. Patīkami, ka gotiņa ar riekstiem tik tiešām ir ar riekstiem un tā arī garšo, tas pats sakāms par citām garšām, kas ir visai izteiktas un izteiksmīgas. Vislabāk man laikam patīk marcipāna gotiņa, kuras satāvā ir 12,2 procenti maltu mandeļu. Medus gotiņa savukārt ir vissaldākā konfekte šajā kompānijā, un tas ir tikai loģiski.

Atsevišķs stāsts ir lakricas gotiņas. No skata tās līdzinās plastilīna stienīšiem - melnas, melnas ar baltu un melnas ar zaļu, un tāda pati plastilīnīga sajūta ir tajās iekožoties. Garša? Nav tik traki! Lakricas cienītājiem patiks. Es pat pāris konfektes esmu apēdusi. Ēdot kādu brīdi pat likās krēmīgi gardas, bet pēc tam tā salkanā lakricas pēcgarša visu samaitāja. Bet es jau atradu cilvēkus, kam šīs konfektes likās labas, tā ka zudībā neies! :)

Arī šādas kvadrātainās gotiņas man tagad ir!

Prieks, ka bez pašiem gotiņu papīrīšiem manā kolekcijā tagad ir arī šo gotiņu iepakojumi. To es neesmu īpaši afišējusi, bet es pamazām krāju arī gotiņu kastītes, paciņas, bundžiņas. Tāpēc īpašs paldies Zandai par "Kuhbonbon" bundžiņu kanniņas formā!


Un vēlreiz, paldies, meitenes, par saldiem brīžiem! Neaizmirstiet mani un sūtiet tik vēl! 

otrdiena, 2011. gada 22. marts

Tikšanās ar Ļevu un citiem kolekcionāriem

8.martā es saņēmu e-pastu no Tima Kokoreviča; viņš aicināja mani piedalīties kolekcionāru saietā-izstādē Rīgā, Bruņinieku ielā 29/31 šī gada 20.martā. Šo pasākumu organizēja viņš pats, un ziņas par mani un manu kolekciju viņš bija atradis internetā, tas ir, šajā pašā blogā (Nu ja nu ja! Es atceros, ka manīju starp atslēgas vārdiem "kolekcionāru saieti" un tā.). 

Noskaņojums bija 50 uz 50, bet tad man Tims (ja vien tas bija Tims) piezvanīja, un noskaņojums nosliecās 55 uz 45. Sazvanīju Bergu un sarunāju, ka viņa sēdēs ar mani kopā aiz galdiņa un īsinās man laiku, līdz ar to nolēmu tomēr braukt. Neko dižu no šī saieta negaidīju, jo konfekšu papīrīši nav īpaši iecienīts objekts kolekcionēšanai (ja nerunājam par mazām meitenēm), pat sērkociņu un alus pudeļu etiķetes stingri tos pārsit, par filatēlistiem un numismātiem pat nerunāsim.

Tāpēc nolēmu šo braucienu padarīt saturīgāku un sarunāju tikšanos ar savu gotiņu kolēģi Ļevu Tastevenu, kas dzīvo Sarkandaugavā. Agrāk mums bija doma par tikšanos Zooloģiskajā dārzā, kur Ļevs ilgus gadus strādā par elektriķi, bet tā kā sestdiena ir brīvdiena, nolēmām tikties pie viņa mājās. Arī te Bergs mani pavadīja un fiksēja notiekošo. Fotografēšana pēdējā laikā Ivetai kļuvusi sirdij ļoti tuva.

Tātad plāns tāds - sestdien uz Rīgu un pa taisno no autobusa Madona-Rīga uz 5. tramvaju un pie Ļeva (Bergs ieleca tajā pašā tarmvajā dažas pieturas vēlāk), kur notiek iepazīšanās dzīvajā, kolekciju pētīšana un maiņa ar papīrīšiem un informāciju, tad vakara izklaides, un svētdien 9:00 - 13:00 kolekcionāru saiets, kur man jāsēž aiz galdiņa, kas nokrāmēts ar manām kladēm un mapēm un jākomunicē ar citiem kolekcionāriem, lielākoties vīriešiem labākajios gados.

***

Pie Ļeva sabijām vairākas stundas, jo tas ir nogurdinošs un piņķerīgs darbiņš - salīdzināt visus tos papīrīšus, kas ir un kas nav. Dažus, protams, es uzreiz redzu, ka man tādi nav, bet dažiem ir jāsalīdzina telefona numuri un fona krāsas nianses... Ļevs konstatēja, ka mūsu kolekcijas, lai gan apjoma ziņā diezgan līdzīgas, ir it kā tapušas dažādās Latvijās - tik daudz tajās ir atšķirību un neredzētu dizainu.

Tā kā es ne tuvu nevarēju iemainīt visu, kas man vajadzīgs - jo kā likums visinteresantākie papīrīši ir tikai vienā eksemplārā, es tos vismaz safotografēju. Zināšanai.

Te ir šis tas no Ļeva kolekcijas, kas man aizvien vēl nav. Es ceru kaut kad šos papīrīšus sameklēt un pievienot savai kolekcijai, bet redzēs, kā man veiksies. Protams, šī ir tikai maza daļa no tiem simtiem, kas man trūkst!




No šī krāšņuma man ir tikai tas gaiši zaļais. 
To man atsūtīja Valdis Lūsis.

Iepazināmies arī ar Ļeva sievu Ludmilu un viņu laiku Čaru, kurai Rīgas ZOO esot savs īpašs pienākums - izķert lapsas un jenotsuņus, kas nāk plēst jūras kraukļus un flamingo, un citus putnus. Uz Čaras rēķina jau esot krietns šo laupītāju saraksts. Tāpēc, ja kāda lapsa vai cits plēsējs lasa šo blogu, silti iesaku - neejiet uz ZOO putnus ēst, var beigties slikti!

Un te ir mūsu tikšanās Berga acīm:




***

Pēc ciemošanās pie Ļeva Iveta devās mierināt savu mazo dēlu, kas bija atstāts pie tantes un jau bija sailgojies pēc mammas, bet es devos uz RTU, kur notika XII Latvijas Studentu teātra dienas, kas veltītas tēmai "Prieks". Mani ne sevišķi interesēja šī pasākuma saturs, es turp devos satikt Raibo Suni, un tas man arī veiksmīgi izdevās. Pēc tam aizgāju uz jaunatklāto krodziņu "Klosteris", kas atrodas Konventa sētā, un satiku tur vēl dažus draugus, bet pašā vakarā apmeklējām "Ļeņingradas brīvdienas" - pasākumu, kas notika Spīķeros "Dirty Deal Cafe". Tur spēlēja grupas "PND" un "Oranžās brīvdienas", un citi. Man varen patika.

***

Pēc saturīga vakara sekoja rīts ar kavēšanos, jo iegriezos "Alfā" veikalā "RIMI", lai pārbaudītu, vai tur nav atrodamas bērnu "Jautrās" "Gotiņas". Šī ekspedīcija izrādījās veiksmīga, jo "Jautrās" gotiņas es atradu, izčamdīju visas tur esošās 400-gramīgās paciņas, viena no tām pat saplīsa un konfektes izbira pa grīdu, es tās fiksi savācu un nobāzu plauktā dziļāk, un beigās visa šī čammāšanās un ņemšanās vainagojās ar 2 jauniem bērnu gotiņu papīrīšiem.

Devos uz tramvaju un konstatēju, ka saieta sākumu nokavēšu. Piezvanīju, pabrīdināju. Tad satiku Bergu, kas ar manu smago mugursomu, ko sestdien biju atstājusi pie viņas māsas, mani jau gaidīja. Devāmies uz Latvijas arodbiedrību biroja ēku, un atkājām, ka neko neesam nokavējušas. Pasākums izrādījās ļoti vāji apmeklēts. Mums ierādīja vietu gandrīz tukšā zālē pie galdiņa, vēl daļa kolekcionāru bija izvietoti pa gaiteņiem. Konfekšu papīrīšu nevienam no viņiem nebija. Bija ordeņi, atklātnes, alus etiķetes, grāmatas, visādi sīki nieciņi, rotaļlietas, monētas, banknotes, markas... un nevienas "Gotiņas". Daži kolekcionāri pienāca mums klāt un pārmija pa vārdam, tā es no cilvēka vārdā Jānis dabūju kādas Ingrīdas telefona numuru. Vakar jau viņu sazvanīju. Izklausījās cerīgi, jo Ingrīda kolekcionē ļoti daudz ko, tai skaitā arī konfekšu papīrīšus un "Gotiņas", bet viņas prioritāte ir mazās cukura paciņas, ieteicams ar visu cukuru iekšā, tīras un nesaplēstas. Pagaidām neko konkrētu nesarunājām, bet es aizsūtīju linku uz savu blogu, lai viņa varētu iepazīties ar manu kolekciju. Šis telefona numurs iespējams arī bija visvērtīgākais, ko ieguvu šajā saietā. 

Un atkal mirkļi no Berga fotoaparāta:

 


Ap 11-tiem savācām savas mantiņas un tāpat kā daži citi kolekcionāri, devāmies prom. 

***

Visā visumā brauciens bija izdevies. Cik tieši jaunus papīrīšus es dabūju no Ļeva, vēl neesmu paspējusi saskaitīt, bet pati tikšanās bija vērtīga. Tāpat arī kolekcionāru saiets deva zināmu pieredzi un priekšstatu par to, kā tas notiek. Ir plāns apmeklēt kādu saietu 6.vidusskolā. Tāpat vēl jāskatās, ko varēs sarunāt ar Ingrīdu. Un kaut kad pavasarī jāieplāno Rīgas ZOO apciemojums - Ļevs solījās ievest bez maksas! ;)