ceturtdiena, 2011. gada 5. maijs

28. aprīlis

28. aprīlī biju Rīgā un apciemoju savu interešu kolēģi Ļevu Tastevenu. Ļevs ir Rīgas Zooloģiskā dārza elektriķis, tur arī tikāmies. Diemžēl zvēriņus šoreiz apskatīt nesanāca, jo visas trīs viesošanās stundas izglītojošām nodarbēm paredzētā mācību klasē cītīgi pārrakstīju "Gotiņu" ražošanas gadus. Ļevs šos gada skaitļus ir pierakstījis papīriņiem otrā pusē, līdz ar to man nācās katru no tiem izņemt no kabatiņas, apskatīt, pierakstīt un ielikt atpakaļ. Ilgs un nogurdinošs process, jo "Gotiņas" taču ir simtiem.

Vēl es iemainīju lūk šādu 1972.gada Rīgas RARA kolhoza "Ropaži" "Gotiņu":


Jauki bija satikt gan Ļevu, gan laiku Čaru, kam ap kaklu apsieta paplatināta siksna ar uzrakstu "Rīgas ZOO" - kā saka Ļevs, tā ir kucītes darba uniforma. Kā jau agrākos tekstos minēju, Čaras darba pienākumos ietilpst uz ZOO putniem kāro lapsu un jenotsuņu izķeršana.

***

Pēc tam kopā ar Ivetu Bergu devāmies uz Mūkusalas Mākslas salonu Pārdaugavā uz izstādes "Mutanti" atklāšanu. Viens no mutantu autoriem ir mans dārgais brālēns Atis Jākobsons. Iet uz Ata izstādes atklāšanu kopā ar Ivetu pēc tam, kad ir nokārtotas "Gotiņu" lietas sāk kļūt par tradīciju!

Es un Atis , fotografē Bergs

No kurienes nāk "Gotiņas"?

Izplēsu no klades firmas "Centība" lakonisko "Gotiņu", un atklāju, ka otrā pusē tai ir uzraksts: "Bija Tev tāda, nebija, bet sūtu. Ilze". Tātad šī "Gotiņa" nāk no Spergas!


Pārcilāju vecās vēstules, un re ko es atradu 1996.gada 14.septembra "Speciāli par godu cimenei." (otrā pusē "Nu jau par godu vārda dienai. Cik es esmu laicīga!") vēstulē: "Šis papīrs tāds necils, taču pliku rozi takš nesūtīsi, var vēl sabir...t pīšļos! P.S. Papīrs atrasts Biķernieku mežā netālu no Bākas kalna, zem kādas priedes saknēm, kas nu velnot līdzīga Vilkaču priedei. He-he!" 

Skaidrības labad jāatzīmē, ka man dzimšanas diena un vārda diena ir akurāt septembrī ar dažu dienu starpību; un Spergai pieder viss pasaules laiks. 

Tā nu atļaujos uzskatīt, ka augstākminētais citāts ir par šo pašu "Centības" "Gotiņu". Bet es vēl pajautāšu Spergai, varbūt vecā vilkate kaut ko atceras!

Aizvien vēl pīšļos nesabir...usī roze!

Nabaga nabaga "Gotiņu" klade!

Tā stunda nu ir situsi, "Gotiņu" klade tiek izformēta!


Jau ilgāku laiku man kremta tas, ka ievērojama daļa manas kolekcijas ir cieši un ar momentu ielīmēta kladē. Arī mans gotiņu kolēģis Ļevs uzskatīja, ka tas ir nejēdzīgi, un kūdīja mani šķīdināt līmi "Moments" tīrā benzīnā. Tā nu vienu dienu nopirku "RIMI" pie kases šķiltavu benzīnu un iemērcu tajā testa "Gotiņu" - no klades izplēstu, tādu, kam ir rezerves eksemplārs. Nekas dižs no tā nesanāca. Nezinu, varbūt vajadzēja savādāk? Lielākā benzīna daudzumā, salā vai siltumā, gaismā vai tumsā, varbūt ilgāk paturēt? Droši zinu, ka tikt galā ar līmi palīdzētu uguns. Tomēr šoreiz to nevaru atļauties pielietot.

Bet izformēšanas process bija jau sācies un to nebūs apturēt. Rezultāts izskatās šādi:


Diemžēl līme paliek savā vietā... bet varbūt kādu dienu uzzināšu kādu drošu līdzekli, kā to dabūt nost? Turklāt bez "Momenta" ir arī papīriņi, kas ielīmēti ar "PVA" un kas to lai zin, ar kādām vēl līmēm. Uz beigām pat bija kādas trīs lapas, ielīmētas ar līmes zīmuli, kas šķīst ūdenī! Šīs "Gotiņas" pēc peldes izskatās tīras un glaunas, kā jaunas! Kā es nožēloju, ka neesmu visu kladi aizlīmējusi ar šo līmes zīmuli!