Lielā Pienesuma diena

6. janvāris manai kolekcijai bija liela diena, ko, pēc Berga domām, varot droši pasludināt par svētku dienu. To varētu nodēvēt par "Lielā Pienesuma dienu" vai varbūt "Jestrās paplašināšanās svētkiem", vai kā tamlīdzīgi. Varētu arī piemērot gadījumam kādus rituālus, kaut ko negantu no aizlaikiem, piemēram jauna "Gotiņas" papīrīša upurēšanu, iemetot to krāsnī. (Hmm, bet man nav krāsns!) Vai arī dejošana ap manu kolekcijas reģistru kaudzi govs maskās ar liekajām astēm. Un, protams, piedzerties. :)

 Jo tāda brīnuma manas kolekcijas tapšanas vēsturē līdz šim nav bijis - 72 jauni Latvijas Gotiņu, 3 jauni Īpašo Gotiņu un 2 jauni Ārzemju Gotiņu papīrīši vienā dienā! Nu, tīri tehniski, tie ienācās Madonas pasta nodaļā ar dienas starpību - 5.janvārī no Edītes Husares, bet 6. - no Valda Lūša, tomēr abi tie tikuši izsūtīti 3.janvārī, un saņēmu es tos reizē trīs dienas vēlāk. Pavisam kopā ienācās 169 papīrīši, daudzi noderēja kā rezerves eksemplāri, tai skaitā ne mazums tādu, kas bija labākā stāvoklī nekā manā kolekcijā jau esošie, līdz ar to kolekcija visā visumā kļuva par kādu gramu kvalitatīvāka, tīrāka un daiļāka.

Tātad, abi sūtījumi ienācās no Rīgas, lai gan Edītes saknes ir Latgalē, un sirds noteikti arī, kā jau kārtīgai latgaliešu patriotei pienākas. Edīte ir "Latgolas Studentu centra" Rīgas biroja vadītāja. Kurā pusē ir Valda Lūša dzimtene, to gan nezinu, zinu tikai, ka viņš ap 1992.gadu ir dzīvojis Gulbenē, kur interesantā un romantiskā veidā ieguvis kādu papīrīti. Valdis par to stāsta tā: "skaidri zinu, ka (papīrītis) zilajā krāsā tik tiešām ir tipogrāfijas brāķis, jo pats personīgi ar šķērēm izgriezu no lielas papīra loksnes, kas tika izmantota par ietinamo papīru veikalā. Papīrā bija ietīti ziedi." 

Nu protams, ka šis papīrītis atrada savu vietu starp manas kolekcijas Īpašajām Gotiņām:

Nr 33IP

Edītes sūtījumā bija 94 papīrīši, daļa no tiem pielīmēti pie baltām A4 lapām - šo trūkumu es ātri laboju, pamiekšķējot papīrus siltā ūdenī un cik vien var rūpīgi nokasot līmi un papīra paliekas no "Gotiņu" aizmugures. Jāatzīst, vietām radās nelieli defekti, bet ko nu vairs. 

39 no 94 man bija jauni, tomēr ne visi bija neredzēti. Reizēm atšķirības ir salīdzinoši nelielas - mainīti telefona numuri vai adreses, mainīts teksta novietojums vai detaļu krāsa. Reizēm nav saprotams, kāpēc atsevišķas izmaiņas vispār ir veiktas. Tomēr, ja pasūtītājs, mākslinieks vai maketētājs kādu detaļu ir nolēmis mainīt, man tas nešaubīgi ir jauns eksemplārs.

Lai labāk izprastu, ar ko viens eksemplārs dažreiz atšķiras no otra, atrodi divas atšķirības!

Nr 683 un Nr 335.

   vs

Par sevi Edīte saka - viņai esot "krāšanas gēns". Hmm, man laikam ar tāds ir. Tā tie kolekcionāri rodas!

Tā Edīte:

"Par papeireišu kruošonu - maņ ir nazkaids kruošonys gens - lobs vai nalobs tū nazynu, bet vyslaik vāga koč kū kruot i iz lītom ari parosti verūs ar "varbyut nūderēs" prizmu. Pādejā laikā gon asu suokuse ceiņu pret itū i teiri veiksmeigi (par daudzi montu). 

Sovulaik bierneibā kruošonu suoku ar Laimys i Uzvarys kampatu papeireišim, tod sekuoja Gūtenis i maizis etiketis. Tāņ vaira speciali nikū nakruoju viņ, ka goduos, pa kaidam jaunam Laimys papeireišam vys tik nūgloboju. Intensivuok vysu kruoju pamatškolys i vydsškolys, bet leidz ar augstškolu nazkai aktivi beidžu tū dareit - kotrā ziņā vaira na cīši speciali (nazkur pyrma 5-6 godim), viņ ja pa kaidam papeireišam gadejuos ceļā, tod dalyku. 

Tai kai pādejā laikā suoku izvērtēt, kū i cik daudzi maņ vāga, i suokumā caur Spergu izzynuoju par Tovu kolekceju, tod saprotu, ka, tai kai tūmār žāļ izmest, tod Gūteņu kolekceju varbyut varātu atdūt cytuos pavysam lobuos rūkuos. Tai nu tei ir veiksmeigai pi Tevs!"

Jā gan, veiksmīgi manos nagos! Un man par to ir tikai prieks!

Te būs pārītis neredzēti (bet tas nav viss!):

Nr 658 un Nr 659.

 

Kamēr Edītes sūtījums man bija pilnīgs pārsteigums, jo nebiju par to brīdināta, Valda Lūša ierakstītās vēstules ar 75 papīrīšiem atnākšana bija man zināma un gaidīta. Valdis manu blogu bija atradis internetā, tāpēc uzrakstīja man vēstuli, kurai bija pievienoti 38 "Gotiņu" attēli. Šī bija pirmā reize, kad pie kāda cita kolekcionāra es redzēju "Gotiņu" papīrīšus tādos daudzumos un tādā daudzveidībā. Jāsaka, manā kolekcijā caurumu ir vairāk nekā Šveices sierā, un mani tas varen apmierina - savādāk ko gan es meklētu un krātu?

Pēc apmainīšanās ar dažām vēstulēm, Valda Lūša "Gotiņu" iekrājumi uzsāka savu ceļojumu uz Madonu. Jāsaka, viss notika tik punktuāli, bez liekas steigas vai laika vilkšanas. Sakārtoti attēli, vienošanās, ierakstīta vēstule, mana atbildes vēstule ar senām naudaszīmēm, viss skaisti un kā pa diedziņu. Prieks kur tu rodies!

Valdis "Gotiņas" sācis vākt ar 1975.gadu:

"Tas sanāca gluži nejauši - bērnībā vecāsmātes mājas bēniņos atradu kaut kāda iemesla dēļ grāmatā ieliktus 4 papīrīšus, tad noskrēju lejā istabā un pievienoju klāt vēl vienu (taisni ap to laiku mājā vecāmāte bija nopirkusi "Gotiņas"). Vēlāk es ik pa laikam kādu pievienoju klāt, bet tā aktīvi nemeklēju, jo man kā kolekcionāram ir citas prioritātes."

No Valda Lūša sūtījuma man ienācās 33 jauni "Gotiņu" eksemplāri - gan senāki, gan nedaudz jaunāki, bet liela daļa neredzēti un ļoti interesanti.

Piemēram:

Nr 631 un Nr 635.

  

Nr 642 un Nr 651.

 

Un nobeigumā cirka numurs: UZMANĪBU UZMANĪBU! GOVS KOKĀ! ;)

Nr 32IP