Mūsdienās neviens tā īsti nevar pateikt, kur meklējami leģendārās „Gotiņas” receptes pirmssākumi. Daudzi rakstītie vēstures avoti vēstī, ka pirmā šo konfekšu ražotne izveidota „Skrīveru pārtikas kombinātā” 1957. gadā – pēc tam, kad pārtikas ražošanas speciālisti no Rīgas sadarbībā ar vietējiem darbiniekiem eksperimentu ceļā bija izstrādājuši savu „Gotiņas” receptūru un tehnoloģiju. Tomēr jau Latvijas pirmās brīvvalsts laikā ne viena vien saimniece slavenajā Kaucmindes mājturības skolā bija apguvusi prasmi vārīt piena konfektes pēc līdzīgas receptes. Pirmskara Latvijā „Gotiņām” līdzīgas konfektes esot ražojusi arī Ķuzes fabrika un Latvijas Piensaimnieku savienība.
 |
Konfekšu cehs 1960-tajā gadā |
1960. gadā ar Latvijas PSR Patērētāju biedrību savienības svētību „Gotiņas” uzsāka ražot arī „Saldus pārtikas kombināts”, tieši mūsu uzņēmums tiek uzskatīts par visvecāko „Gotiņu” ražotni Latvijā, jo spējis pastāvēt cauri visādiem laikiem, turklāt piena konfektes šeit joprojām top vecajās telpās, ievērojot galvenos principus, kas ir senās, labās „Gotiņu” receptes pamatā – svaigs piens un citas dabīgas izcelsmes izejvielas, kā arī roku darbs. Ne velti vairākus gadus pēc kārtas tieši Saldū ražotās piena konfektes ieguvušas godalgotas vietas mazo un vidējo uzņēmumu grupā konkursā „Made in Latvia” par eksportspējīgāko produktu.
„Pirmajos gados „Gotiņas” ražojām pavisam nelielos daudzumos – tikai Latvijas vajadzībām, jo tolaik uzņēmumam bija arī citas nozares: limonādes cehs, desu cehs, maizes ceptuve, dārzeņu un augļu – ogu cehs. „Gotiņas” vārīja divi cilvēki – parastajā katlā uz malkas apkures plīts. Lai konfekšu masa nepiedegtu pie katla apakšas, tā bija jāapmaisa ar mentnēm,” atceras Austra Nordena, uzņēmuma ilggadējā darbiniece.
Vēlākos gados citas nozares pa vienai izbeidza savu darbību, un „Gotiņu” ražošana kļuva par galveno uzņēmuma darbības lauku.
„Agrāk bija tā – vienā dienā sagatavoja „Gotiņu” masu, otrā dienā grieza un tina konfektes. Tagad tas viss notiek vienas dienas laikā. „Gotiņu” gatavošana ritēja daudz lēnāk, jo toreiz nebija tik moderna tehniskā aprīkojuma – katlu un dzesēšanas galdu, kā tagad. Toreiz „Gotiņu” ražošanā tika izmantots invertsīrups, ko gatavojām uz vietas – no cukura, pienskābes un ūdens.”
Latvijā ražotās „Gotiņas” ātri vien iekarojušas popularitāti Krievijā un citās brālīgajās republikās, tāpēc to ražotņu skaits Latvijā tika palielināts, ierīkojot piena konfekšu ražošanas cehus arī citos pārtikas kombinātos.
Lielākā daļa no Saldū saražotās produkcijas nonāca... dzelzceļa vagonos – katru mēnesi uz PSRS plašumiem aizceļoja vairāki desmiti tonnu šajā uzņēmumā saražoto „Gotiņu”.
„Toreiz jau mēs paši nevarējām izvēlēties, kam ražot, kam ne. Arī „Gotiņu” recepte bija stingri jāievēro – paši uz savu galvu nedrīkstējām neko mainīt,” stāsta Austra Nordena. Tomēr arī tajos laikos „Gotiņu” no „Gotiņas” esot bijis iespējams atšķirt, jo, kā jau izsenis zināms, ēdiens, kas pagatavots pēc vienas un tās pašas receptes, divu saimnieču izpildījumā var garšot pavisam atšķirīgi, jo katrai no viņām laika gaitā izveidojušies pašai savi ēdiena pagatavošanas „knifiņi”, kas jūtami ietekmē ēdiena kvalitāti un garšas nianses. Piemēram, „Gotiņu” receptē ir noteikts, kādi produkti, cik daudz un kādā secībā jāsavieno, taču nav pieminēts, ka konfektes nesacukurosies pirms laika, ja atdzesētā masa netiks pārāk daudz cilāta un staipīta. Turklāt, „Gotiņu” garšas nianses ietekmējot daudz un dažādi faktori, tai skaitā – ražošanā izmantotā kurināmā veids.
Latvijas valsts neatkarības atjaunošana un tai sekojošās izmaiņas saimnieciskajā jomā „Gotiņu” ražošanu Saldū īpaši neietekmēja. Arī 90. gados, gluži kā padomju laikā, šajā uzņēmumā strādāja 120 darbinieki vairākās maiņās (šobrīd – 80 darbinieki, no kuriem 50 nodarbināti konfekšu ražošanas cehā), mēnesī saražojot līdz pat 150 tonnām konfekšu, ko realizēja Krievijas tirgos.
Grūtus laikus uzņēmums piedzīvoja 90. gadu beigās, kad Krievijā sākās finanšu krīze. Sadarbība ar šo lielvalsti izbeidzās, un sāka strauji kristies ražošanas apjoms. Toreiz tika ražoti pavisam nelieli konfekšu apjomi tikai vietējā tirgus vajadzībām.
2000. gadā, paveroties jaunām eksporta iespējām, ražošanas apjomi tika palielināti, pakāpeniski paplašinot uzņēmuma sortimentu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru