Laikos, kad es vēl lasīju "Zīlīti", papildinājums manā "Gotiņu" kolekcijā bija retums. Reizi no reizes šur un tur uzradās pa kādam jaunam papīrītim, un atkal klusums uz ilgu laiku; tāpēc attēls, ko reiz ieraudzīju publicētu augstākminētajā bērnu žurnālā, man teju salauza sirdi. Neatceros, kas tas bija par rakstu, varbūt par zobu veselību un saldumu iedarbību uz tiem , varbūt kāds cits; un varbūt pat žurnāls nebija tas, bet tolaik jau liela izvēle nebija, tāpēc domāju, ka "Zīlīte" vien bij.
Attēlā bija redzams samazināts konfektes "Gotiņa" papīrītis. Man tas likās tik skaists un tik iekārojams, un skaudrā apziņa, ka visticamāk es to nekad neiegūšu, plosīja manu jaunās kolekcionāres dvēseli. Godīgi sakot, es pat nebiju pārliecināta, vai šāds papīrītis reāli eksistē. Varbūt žurnāla štata mākslinieks to bija uzzīmējis speciāli šim rakstam?
Skaidrs, žurnālā nodrukāta "Gotiņa" nevar būt kolekcijas eksemplārs, tomēr man tā šķita tik jauka, ka es to tomēr izgriezu un ielīmēju zem eksemplāra Nr 8, kam otrā pusē ir tautasdziesma, tāpēc tas ielīmēts kladē tikai pie augšmalas - lai var pacelt un izlasīt. Līdz ar to zem tā paliek tukšs laukums, te nu mana "sapņu papīrīša" attēls atrada sev pieticīgu vietiņu, kur tas īpaši nekrita acīs, bet nebija arī pilnībā aizmirsts.
Un tad, 2010.gada 27.decembrī man atnāca vēstule no kāda kolekcionāra vārdā Valdis Lūsis. Viņš man rakstīja:
"Labdien! Man gadījās sastapties ar Jūsu tīmekļa blogu, un biju patīkami pārsteigts, ka kāds krāj konfekšu "Gotiņa" papīrīšus. Es pats arī nedaudz krāju, tas sanāca gluži nejauši - bērnībā vecāsmātes mājas bēniņos atradu kaut kāda iemesla dēļ grāmatā ieliktus 4 papīrīšus, tad noskrēju lejā istabā un pievienoju klāt vēl vienu (taisni ap to laiku mājā vecāmāte bija nopirkusi "Gotiņas"). Vēlāk es ik pa laikam kādu pievienoju klāt, bet tā aktīvi nemeklēju, jo man kā kolekcionāram ir citas prioritātes. Ja Jums kāds no maniem papīrīšiem interesē -atrakstiet, visus īsti negribētos atdot. Es safotografēju tos vecākos, jo domāju, ka jaunlaiku papīrīši Jums ir visi."
Pie vēstules bija pievienoti 38 "Gotiņu" attēli, un man acis palika raibas uz tiem skatoties - tāds ķēriens! Jāatzīmē, ka pēc manas atbildes Valdis saprata, ka man vajag vairāk, nekā viņam sākumā šķitis, tāpēc viņš pieņēma prātīgu lēmumu sūtīt man visu, kas ir, ieskaitot pēdējā laikā ražotās "Gotiņas". Lai viss būtu jo smukāk, es nākamnedēļ nosūtīšu pretī dažas apgrozībā vairs neesošas naudaszīmes, kas man te atvilknē mētājas un uzsūc blakusesošo Indijas smaržkociņu aromātu.
Bet atgriezīsimies pie bērnības sapņiem.
Starp 38 atsūtītajiem attēliem bija arī viens, kas lika man liegi pasmaidīt. Senu notikumu izjūtas atausa man atmiņā, un redzētais patīkami sildīja manu sirdi. Uzminiet nu, kāpēc? Nu ja, nu ja - te nu tas bija, mans bērnības dienu skumju objekts. Kā dzīvs!
6.janvārī atnāca sūtījums ierakstītā vēstulē un beidzot mazā attēla materializācija varēs cienīgi ieņemt savu vietu manā kolekcijā un iegūt savu unikālo numuru ...tad, kad es tikšu galā ar savu grāmatvedību...
Jā ... un tā nu viņi dzīvoja ilgi un laimīgi ... ;)
aš asaras acīs sariesās...
AtbildētDzēst