Simti un centimetri

Aiz tīras intereses ņēmu lineālu un nomērīju Liezēres Gotiņu kaudzes. Sarēķināju 40,5 cm klasiskās un 71,05 cm Ziemsvētku Gotiņas: kopā nedaudz virs metra!

Tad saskaitīju 100 Liezēres Gotiņu papīrīšus, nomērīju; saskaitīju 200, atkal nomērīju, izdalīju ar 2; saskaitīju 300 un vēlreiz nomērīju, un izdalīju ar 3. Secināju, ka 100 = 1,12 cm

Izdalot sanāk apmēram 3600 klasiskās Liezēres Gotiņas, un 6300 Ziemsvētku Gotiņas.

Kas bij' laba saimeniece,
Saņem labi ķekatiņas;
Kas bij' tāda skopulīte,
Tā iebēga aizkrāsnē.

Papīrīši ar šo tautasdziesmu man ir visvairāk: 9,7 cm, tas ir apmēram 860 gabali.

Savu korekciju šajos ciparos ieviesa arī zināms kaķis: bez viņa tie būtu pavisam citi un krietni iespaidīgāki :)

Berga pūles

Lai Ukraiņu Gotiņām būtu patīkamāk ceļot un man - patīkamāk saņemt, Bergs ir papūlējies par aplokšņu noformējumu. Lūk:

Un otras puses arī:

Viss kas vēl no Berga ir atrodams te:

 http://rasasprincesite.blogspot.com/

Pārsteigumu kaste

Labs nāk ar gaidīšanu un aizvakar Vilnis Lejnieks padeva ziņu, ka arī otra Liezēres Gotiņu papīrīšu kaste no Liezēres noliktavas ir ieradusies Madonā.

Toreiz, kad Vilnis man atveda pirmo kasti, viņš ieminējās, ka esot vēl otra - tāda pati kaste, un es attiecīgi arī gaidīju ko līdzīgu, un tas bija pirmais pārsteigums, jo otra kaste izrādījās daudz lielāka un papīrīšu - daudz reiz vairāk.

Otrs pārsteigums nāca caur nāsīm - no kastes vēdīja nepārprotama kaķa čuru smaka - kāds zvērulis negantnieks pavisam svaigi (jo bija vēl slapjš) bija iezīmējis šo kasti kā savējo, vai, kas mazāk cēli, vienkārši izmantojis to kā ateju. Neko darīt - sākās varonīga papīrīšu šķirošana - pirmais kritērijs - apčurāts vai nē. Te, liekot roku uz sirds, varu apgalvot, ka viss tika kontrolēts, un neviens unikāls eksemplārs zudībā negāja! Jā jā, ja būtu gadījusies kāda tautasdziesma bez dubultnieces, es mazgātu un skalotu šo papīrīti līdz pilnīgai "atkaķošanai". Bet par laimi tādas vajadzības nebija - lai gan cietušo papīrīšu procents izrādījās ievērojams, un tie visi aizceļoja uz miskasti, visiem pantiem bija vēl desmiti un simti dubultnieku!

Un jā, tautasdziesmas - pavisam saskaitīju trīs jaunas klasiskajām Liezēres Gotiņām:

Sveši ļaudis manu māsu
Ar puķīti smīdināja;
Nesmejies, mana māsa,
Vai tu puķes neredzēj'se.

Es piedzimu māmiņai,
Kad dziedāja lakstīgala;
Netrūkst dziesmu, man dziedot,
Ne valodu runājot.

Ej gulēt, vēja māte,
Sausas egles galiņā!
Vai tev galva nesāpēja,
Dien' un nakti aurodam'?

un deviņas jaunas Ziemassvētku Gotiņām:

Ziemassvētki sabraukuši
Rakstītām kamanām;
Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Man kājiņas nenoautas.

Nebaidies, saiminiece,
Mēs nenācām ēst un dzert;
Mēs tik nācām padziedāt
Un ar tevi parunāt.

Čigānos laizdamās
Iesabāzu teļa galvu;
Kur nedeva ēsti, dzerti,
Grauzu savu teļa galvu.

u.c.

Kolekcijā pavisam 12 jauni Liezēres Gotiņu eksemplāri! Nav slikti! Turklāt pirmajā kastē bija viens vienīgs Ziemassvētku Gotiņas papīrītis, bet otrā kastē - tūkstoši... Interesanti, ka zem Ziemassvētku Gotiņu pakas bija paklāta 2001.gada 10.decembra Bērzaunes pagasta avīze "Bērzaunes rīts", kas varētu būt īstais punkts laikā.

Un tad nāca bonuss - apskatot kārtīgi kasti, pirms tā aizceļoja uz miskasti, kaut kur starp Ziemassvētku Gotiņu iepakojuma papīru un "Bērzaunes Rītu", kastes stūrī viegli saņurcīts bija iesprausts pavisam citāds Gotiņas papīrītis - arī ražots Liezērē, IK "EKSO M". Daudzus gadus atpakaļ kāds bija apēdis šo konfekti, bet papīrīti ietūcījis kastes stūrī. Super! Gluži negaidīts, drusku iepelējis, bet brīnišķīgs 13-tais eksemplārs:

Es biju ļoti priecīga par šādu lietu iznākumu.

Pēc šķirošanas tūdaļ iznesām miskasti, jo dzīvoklis bija riktīgi piesmakojis, un, atgriežoties no āra, pat aiz durvīm vēl varēja just kaķi :)) Bet drīz jau pa vaļējiem logiem istabā sanāca svaigais gaiss un viss nostājās savās vietās.


***

Šobrīd mans dzīvoklis izskatās pēc Gotiņu papīrīšu kaltes - visi šie tūkstoši izklāti pa dīvāniem, grīdu un pat gludināmo dēli - lai izvējo un izžūst noliktavas mitrums un kaķa smakas atblāzmas. Tie, kas jau izvēdinājušies, kā tādas naudas pakas tiek sasieti kopā ar papīra strēmelēm un līmlenti un krāmēti kaudzēs speciāli tam domātā veikalā "Ezis" iegūtā kartona kastē. Riktīga Gotiņu noliktava!

a.k. 62

Šodien man urba zobu un piešķīra bezdarbnieka statusu. Vēl es aizgāju uz pastu pārbaudīt savu abonenta kastīti Nr 62 un atradu tur tikai vienu vēstuli - no Ivetas Bergas-Muižnieces, tobiš Berga. Paldies Bergam par šo sūtījumu (vēl tik jānoskaidro, kas ir Austrīši, pirms pievienot tos Īpašajām Gotiņām).

Jā, neraujas latviešu tauta mani aplaimot ar saviem sūtījumiem.:) Un Bergs - Bergs ir aizmirsis sūtījumam pievienot sen solīto ukraiņu Korivku! Bet varbūt viņa to ir pazaudējusi? Ko, Bergs, kā nu ir? :)

Re, attēls no Berga albuma iekš tiem draugiem.lv. Taustāmā formā šis papīrītis pie manis vēl nav atceļojis!

Bet nav ko skumt, kazi, varbūt tomēr uzradīsies vēl kāds sūtījums?

Gotiņu dilemmas

Jā, manā kolekcijā nu jau ir 603 eksemplāri, bet tas ir nevis tāpēc, ka es vēl ko jaunu būtu ieguvusi, bet gan tāpēc, ka iepriekšējais skaitlis bija steigā aplēsts, un šis tas bija palicis malā. Piemēram, "Jautrās Gotiņas" bērniem beigu galā saskaitīju 23, nevis 22, tāpat izšķīros iekļaut kolekcijā arī eksportam uz Azerbaidžānu paredzēto "Saldus pārtikas kombinātā" ražoto "Ромашка", kas citādi tiek saukta par  "Конфета молочная "Коровка" с орехами (семечками; фруктами)", un, ļoti mīļi - "Изготовлено в Прибалтике (ražots Baltijā)".

"Коровка" tulkojumā no krievu valodas ir "Gotiņa", un pats izstrādājums bez šaubu ēnas tā pati gotiņa vien ir, bet šī papīrīša iekļaušana vai neiekļaušana pamatkolekcijā man bija kārtīga dilemma, un arī tagad, kad esmu nolēmusi par labu "Romaškai", turpinu šaubīties. Vai to var saukt par Latvijas Gotiņu? Un kāpēc gan ne, ja tā ražota Latvijā. Un tomēr. 

Svarīgs moments ir tās jestrās govs attēls, kas pēdējā laikā figurē uz daudzām Saldus Gotiņām. Piemēram, Nr 445:

Šī govs ir kā motīvs, kas sasaista papīrīšus, uz kuriem nav uzraksta "Gotiņa". Piemēram, Nr 444: "Piena konfekte", Nr 567: leišiem paredzētais "Mū" un Nr 568: krievu "Korovka".

Un vai man bija iekļaut vai neiekļaut šīs Gotiņas savā Latvijas Gotiņu kolekcijā - jo nepārprotama uzraksta "Gotiņa" uz tām nav? Šobrīd visām ir dota zaļā gaisma, un tās visas, būdamas Saldus ražojums, atrodas pamatkolekcijas sastāvā. 

Saldus mani samulsināja arī savādākā veidā - viena dulla "Gotiņa" ir nodēvēta par "Gosniņu". Es savā naivumā sāku apcerēt, vai nez tas nav igauniski vai lietuviski vai kā tā, līdz Igaunis (tas, kurš nav igaunis, bet ir Kuzmins), lēja gaismu manā apmulsušā prātā - "gosniņa" ir latviešu vārds! Un tik tiešām, tas ir sastopams, piemēram, tautasdziesmās, un gan jau kaut kur to lieto arī sarunvalodā, tik man nav sanācis tā īsti dzirdēt. Tā lūk.

1 no 2 000 000

Vai nav vareni? Esmu 1 no 2 000 000. Lai gan, tai pašā laikā esmu arī 1 no 6 882 134 451.. 6 882 134 452.. 6 882 134 453.. Un kurš gan nav?

Bet jaunumi ir tādi, ka par mani un manu "Gotiņu" kolekciju var lasīt šodienas žurnāla "Ir" rubrikā "1 no 2 miljoniem"! Te ir pārkopēts raksts no "Ir" mājas lapas - es pat abonēju žurnāla elektronisko versiju uz vienu nedēļu, lai varētu mierīgi tikt šim tekstam klāt! (Man ne pārāk patīk pārrakstīt drukātu tekstu.)

Tātad, raksts:

Santa Ulnicāne, kolekcionāre

Staipīgās vai cietās, kuras jau sacukurojušās?

Izrādās - ne vienas, ne otras, jo Santu interesē tikai Gotiņu iepakojums, pati konfekte visbiežāk tiek mammai. Kolekcionāre ir saskaitījusi 27 veidu Gotiņu konfektes, taču to iepakojumu daudzveidība ir teju bezgalīga. «Ražotāji cenšas, lai man būtu ko kolekcionēt,» smaidot stāsta Santa.

Ja vajadzējis nopirkt tikai vienu konfekti, tad gan bijušas problēmas. «Pārdevējas bija izmisumā, jo vienu konfekti svari nespēja nosvērt, tad viņas tikām lika klāt konfektes, līdz parādījās svars, un izdalīja to ar konfekšu skaitu.» Tomēr pirmos papīrīšus Santa visbiežāk atrada mētājamies uz ielas, jo bērnībā šo kārumu veikalā varēja nopirkt reti.

Pirms pievienot papīrīti kolekcijai, tas jāsagatavo - siltā ūdenī jāizmērcē, līdz izšķīst visas konfekšu paliekas, tad jāliek starp papīra lapām zem grāmatu sloga. Ar gludekli gan nedrīkst gludināt, jo tad papīrīši, it īpaši jaunākie, kļūst grubuļaini. Kolekcija tiek glabāta cietos vākos, kur caurspīdīgās plastmasas kabatiņās sakārtoti Gotiņu papīrīši, kā arī iespaidīgā Excel tabulā. Tur katram papīrītim piešķirts numurs, norādīts nosaukums, ražotājs, iegūšanas veids, kā arī pievienots digitāls tā attēls. Kāds atrasts ceļa malā, citi iemainīti pret šokolādes papīrīšiem ar kolekcionāri Elīnu. Vēl citu Santa reiz atrada uz biroja galda kopā ar apkopējas atstātu zīmīti, ka šo gan viņa nav uzdrošinājusies izmest.

«Visu apzinīgo darba mūžu strādāju grafiskā dizaina jomā, iespējams, tādēļ ar interesi vērtēju katra papīrīša dizainu.» Santai vislabāk patīk vecās retrostila Gotiņas, no jaunajām - tās, kuras izskatās jancīgākas. Šķirstot prāvo papīrīšu albumu, ik pa brīdim uzduros neierasta dizaina Gotiņām, piemēram, kur govs lido uz paklāja vai uz papīrīša uzrakstīts Milky Way, vai ierastās govs vietā attēlota Minhauzena galva.

Nākotnē apjomīgo kolekciju Santa plāno papētīt no cita skatpunkta, aprakstot savu kolekciju no vēstures viedokļa. Katrs papīrītis ir maza pagātnes liecība no laika, kurā dzīvojam: rajonus nomainījuši novadi, likvidētas piena ražotnes un attīstījušās tehnoloģijas. Santa ļoti cer, ka ikviens, kuram mājās ir saglabājies kāds Gotiņas papīrītis, it īpaši no senākiem laikiem, būtu gatavs piedalīties kolekcijas veidošanā. Šim mērķim Santai ir pasta kastīte Madonā: a.k.62, Madona, LV-4801.

Pēc mūsu tikšanās kolekcionāre dodas uz Saldus gotiņkonfekšu veikalu: «Šogad kolekcijā jābūt 600 eksemplāriem.»

Ieva Leinerte

Liezēres Gotiņa

Kādā septembra dienā Valdis man jautā: Tu atceries Suņuku? Es tā pa druskai atcerējos gan, lai gan Valdis man pārmet, ka neesot šo uz ielas pazinusi un sveicinājusi. Viss var būt.

Tad lūk, Suņuks (tā ir tāda iesauka, ja kas, bet vārds ir Jānis Miezājs) tādā vai citā veidā savulaik esot bijis saistīts ar Liezēres Gotiņu ražošanu. Liezēre ir samērā netālu no Madonas, uz Cēsu pusi. Tobrīd manā kolekcijā jau bija četri Liezēres Gotiņu papīrīši - visi vienādi no virspuses, bet ar dažādām tautasdziesmām iekšpusē.

Atsevišķas Liezēres Gotiņu tautasdziesmas bija diezgan nerātnas un ar to it īpaši gāja man pie sirds un izcēlās starp citām Gotiņām. Piemēram:


Dodat man alu dzert,
Es ieš' miežus izravēšu;
Ja nedosi alu dzert,
Ieš' ar puisi izvārtīšu

vai


Nu, nu, nu, pa, pa, pa!
Pasacīšu māmiņai;
Ko tie puiši meklēdami
Rokas bāza azotē?

kā arī


Maķenīt palaidos
Vienu gadu slinkumā;
Trīs gadiņi nevarēju
Maizītē atgūties.

Viens eksemplārs bija dramatiski cietis - no papīrīša centra bija izplēsts ovāls ar tautasdziesmu. Es katru reizi, uzlūkojot šo mazo drisku, nevarēju izlemt - vai atstāt to kolekcijā, vai tomēr izmest..., bet tik jauka tautasdziesma!

Un šī gada 6. oktobrī lieta atrisinājās - es ieguvu veselu čupu ar vēl nelietotiem, bet jau vairākus gadus noliktavā nostāvējušiem Liezēres Gotiņas papīrīšiem. Tos man nelielā kastītē no Liezēres atveda konkrētās noliktavas atslēgu turētājs Vilnis Lejnieks. Pāršķirojot papīrīšus, saskaitīju 9 dažādas tautasdziesmas, 2 tādas, kādas man jau bija kolekcijā, un par laimi varēju savu ovālo drisku nomainīt pret jaunu, nelietotu eksemplāru. No Viļņa uzzināju, ka esot vēl otra tāda kastīte, es lūdzu arī to atvest, jo manī mājo pārliecība, ka tur atrastos vēl savādāki pantiņi, bet pagaidām tā pie manis vēl nav atceļojusi. Man ir neēti vēlreiz uzprasīties!

Daži Liezēres Gotiņas eksemplāri man tagad ir simtiem, bet interesanti, ka pa visu kastīti atradās tikai viena Ziemsvētku Gotiņa - ar riekstiem un sudrabotām sniegpārsliņām! Šī laikam ir pagaidām vissenākā Ziemsvētku Gotiņa, kāda man ir, lai gan tā ir tikai kādus desmit gadus veca:

Vispatriotiskākā Gotiņa

Ak, romantiskie atmodas gadi...

Nr 11

Un agrīnās fantāzijas par eksporta tēmu.

Nr 219

Vislakoniskākā Gotiņa

Kaut kas šarmants ir šajā nesarežģītībā.

Nr 120

Izmēģinājuma Gotiņas

Nr 51 un Nr 52 ap deviņdesmito gadu vidu no "Rēzeknes piena konservu kombināta" mājās atveda tētis. Toreiz viņš bija Viļānu pienotavas priekšnieks. Šie papīrīši man ir īpaši, jo tie nekad nav nonākuši veikalu plauktos - tie bija nodrukāti izmēģinājumam, tāpēc uz tiem ir ne-latviešu fonti un izsmērēta krāsa - palikuši pat pirkstu nospiedumi! Diemžēl "Rēzeknes piena konservu kombināts" jau vairākus gadus ir likvidēts. 

Latvijas, Īpašās un Ārzemju Gotiņas

Savu pamatkolekciju es dēvēju par Latvijas Gotiņām, jo tās visas ir ražotas Latvijā. Pamatkolekcijā man šobrīd ir 598 eksemplāri, visi dažādi, protams.

Piemēram, pirms pāris nedēļām 1.novembrī kopā ar draudzenēm paciemojos "Saldus pārtikas kombinātā", kur speciālā veikaliņā iepirku Saldus pēdējo hītu - Gotiņas ar bērnu zīmējumiem. Šīs konfektes pat izmēra ziņā ir krietni mazākas. Riktīgas bērnu Gotiņas. Pavisam saskaitīju 22 dažādus papīrīšus, bet, spriežot pēc fotogrāfijas Saldus Gotiņas mājas lapā, man trūkst vēl vismaz 3. :)

Bez Latvijas Gotiņām man ir arī Īpašās Gotiņas un Ārzemju Gotiņas. Tām ir sava atsevišķa numerācija - piemēram, man ir 23 Īpašās Gotiņas.

Starp īpašajām Gotiņām ir papīrītis, ko māsasdēls pašrocīgi aprakstījis, ietinis tajā konfekti, un uzdāvinājis mammai. Šādu iespēju ekskursijas ietvaros piedāvā SIA "Skrīveru saldumi":

Tāpat pie īpašajām Gotiņām atrodas šāds jauks papīrītis, kas ražots īpaši z/s "Veckūkuri" reklāmas vajadzībām. To varēja iegādāties tikai kopā ar 1L piena, kur katram iepakojumam līdzi nāca brošūriņa un šāda piena konfekte.

Ārzemju Gotiņas vēl neesmu sakārtojusi, bet kaut kad tuvākajā laikā to droši vien izdarīšu. Šobrīd man galvenokārt ir poļu Krowkas un leišu Karvutes.

Nr 602 un Nr 603

Vakar aizbraucām uz Viļāniem un uzrāvāmies uz slaveno Viļānu tirgu. Vēl no vasaras man atmiņā bija palikusi "Skrīveru Gotiņas" sarkanā telts stadiona aplī, ieejot pa galvenajiem vārtiem kādu gabalu pa kreisi. Turp arī devos, telts tur tik tiešām bija, un bija arī eksemplāri 597 un 598 - Ziemsvētku Gotiņa ar kanēli un Gotiņa ar rumu un rozīnēm.  Mamma bija riktīgi priecīga - lielā Gotiņu mīļotāja, jo gandrīz visas konfektes, tikai "izģērbtas", tika viņai. Es arī biju priecīga, jo Skrīveri bija parūpējušies, lai arī man tiek kas jauns. Un tīri gardas bija tās konfektes, es par divas vai trīs apēdu!

Sākums

Manas kolekcijas sākumpunkts laikā vairs nav precīzi nosakāms - tas varētu būt bijis pirms 20-25 gadiem, kad es vēl sīka būdama, pašpikojot no vecākajām māsām, sāku vākt konfekšu papīrīšus. Galu galā, vai ir daudz tādu, kas bērnībā nav kaut ko krājis - konfekšu un šokolādes papīrīšus, košļājamās gumijas papīrīšus, sērkociņu kastīšu un pudeļu etiķetes, aplokšņu attēlus, nozīmītes, kastītes, markas, kukaiņus, krāsainus stikliņus, pudelītes utt. Toties sākumpunkts telpā ir visai labi zināms - tā ir manu vecāku māja Jaunviļānos.

Man patika pārcilāt un pārgrupēt savus konfekšu papīrīšus, līdz kādā brīdī es konstatēju, ka citu konfekšu vidū "Gotiņas" izceļas ar savu daudzveidību. Tas tad arī bija īstais kolekcijas sākums.

Bija trīs galvenie veidi, kā iegūt "Gotiņu" papīrīšus - pacelt no zemes, kur to kāds ir nometis, nopirkt veikalā vai iemainīt. Pacelt no zemes - tas bija ļoti populārs variants. Man acs bija lieliski pietrenēta atpazīt saburzītu "Gotiņas" papīrīti, jo tiem bija tāda īpaša, tikai "Gotiņām" raksturīga papīra faktūra. Tomēr man bija ļoti neērti ņemt ielas malā nomesto, saņurcīto papīriņu, ja uz ielas tai brīdī bija citi cilvēki. Tāpēc reizēm es gāju garām, bet pēc mirkļa atgriezos, lai bez lieciniekiem fiksi pievāktu savu dārgumu.

Piemēram, eksemplārs Nr 16  reiz mētājās uz ielas un gaidīja, kad es to pacelšu:

Ar kabatas naudu man bija tā kā bija - kad bija, tad labi, kad nebija, tad arī labi, tāpēc "Gotiņas" pirku pēc iespējas mazākos daudzumos, īpaši jau tāpēc, ka man šīs konfektes nekad nav sevišķi garšojušas. Reizēm pārdevējas bija dusmīgas, kad palūdzu atlasīt pa vienai "Gotiņai" no katra veida, bija arī gadījumi, kad pārdevējai nācās nosvērt 3 "Gotiņas", un tad svaru dalīt uz 3, jo uz vienu konfekti masīvie padomju laika svari nemaz nereaģēja. Toreiz par rezerves eksemplāriem pat i nedomāju, viens ir - un labi!

"Gotiņu" Nr 18 es nopirku dzelzceļnieku veikalā. Iespējams, tieši ar šīs konfektes svēršanu pārdevējai radās problēmas, kuras viņa gan veiksmīgi atrisināja:

Tā, mierīgā garā ļaujot papīrīšiem pašiem nonākt manā ceļā, sāka veidoties un plesties plašumā mana "Gotiņu" kolekcija, kas nupat jau ir bez diviem eksemplāriem 600.

Klade

Es esmu Santa Ulnicāne un šī ir mana "Gotiņu" klade. Pirms pāris gadu desmitiem ar to sākās mana "Gotiņu" papīrīšu kolekcija. Toreiz salīmēt visu kladē man likās ļoti laba doma. Tagad man tā vairs nešķiet, bet diemžēl es biju ļoti uzcītīga līmētāja un līme "Moments" man bija cieņā. Tāpēc to, kas ir ticis ielīmēts, vairs nebūs izplēst.

Kladē pavisam satilpuši 218 "Gotiņu" eksemplāri.