trešdiena, 2010. gada 17. novembris

1 no 2 000 000


Vai nav vareni? Esmu 1 no 2 000 000. Lai gan, tai pašā laikā esmu arī 1 no 6 882 134 451.. 6 882 134 452.. 6 882 134 453.. Un kurš gan nav?

Bet jaunumi ir tādi, ka par mani un manu "Gotiņu" kolekciju var lasīt šodienas žurnāla "Ir" rubrikā "1 no 2 miljoniem"! Te ir pārkopēts raksts no "Ir" mājas lapas - es pat abonēju žurnāla elektronisko versiju uz vienu nedēļu, lai varētu mierīgi tikt šim tekstam klāt! (Man ne pārāk patīk pārrakstīt drukātu tekstu.)

Tātad, raksts:

Santa Ulnicāne, kolekcionāre

Staipīgās vai cietās, kuras jau sacukurojušās?



Izrādās - ne vienas, ne otras, jo Santu interesē tikai Gotiņu iepakojums, pati konfekte visbiežāk tiek mammai. Kolekcionāre ir saskaitījusi 27 veidu Gotiņu konfektes, taču to iepakojumu daudzveidība ir teju bezgalīga. «Ražotāji cenšas, lai man būtu ko kolekcionēt,» smaidot stāsta Santa.

Ja vajadzējis nopirkt tikai vienu konfekti, tad gan bijušas problēmas. «Pārdevējas bija izmisumā, jo vienu konfekti svari nespēja nosvērt, tad viņas tikām lika klāt konfektes, līdz parādījās svars, un izdalīja to ar konfekšu skaitu.» Tomēr pirmos papīrīšus Santa visbiežāk atrada mētājamies uz ielas, jo bērnībā šo kārumu veikalā varēja nopirkt reti.

Pirms pievienot papīrīti kolekcijai, tas jāsagatavo - siltā ūdenī jāizmērcē, līdz izšķīst visas konfekšu paliekas, tad jāliek starp papīra lapām zem grāmatu sloga. Ar gludekli gan nedrīkst gludināt, jo tad papīrīši, it īpaši jaunākie, kļūst grubuļaini. Kolekcija tiek glabāta cietos vākos, kur caurspīdīgās plastmasas kabatiņās sakārtoti Gotiņu papīrīši, kā arī iespaidīgā Excel tabulā. Tur katram papīrītim piešķirts numurs, norādīts nosaukums, ražotājs, iegūšanas veids, kā arī pievienots digitāls tā attēls. Kāds atrasts ceļa malā, citi iemainīti pret šokolādes papīrīšiem ar kolekcionāri Elīnu. Vēl citu Santa reiz atrada uz biroja galda kopā ar apkopējas atstātu zīmīti, ka šo gan viņa nav uzdrošinājusies izmest.

«Visu apzinīgo darba mūžu strādāju grafiskā dizaina jomā, iespējams, tādēļ ar interesi vērtēju katra papīrīša dizainu.» Santai vislabāk patīk vecās retrostila Gotiņas, no jaunajām - tās, kuras izskatās jancīgākas. Šķirstot prāvo papīrīšu albumu, ik pa brīdim uzduros neierasta dizaina Gotiņām, piemēram, kur govs lido uz paklāja vai uz papīrīša uzrakstīts Milky Way, vai ierastās govs vietā attēlota Minhauzena galva.

Nākotnē apjomīgo kolekciju Santa plāno papētīt no cita skatpunkta, aprakstot savu kolekciju no vēstures viedokļa. Katrs papīrītis ir maza pagātnes liecība no laika, kurā dzīvojam: rajonus nomainījuši novadi, likvidētas piena ražotnes un attīstījušās tehnoloģijas. Santa ļoti cer, ka ikviens, kuram mājās ir saglabājies kāds Gotiņas papīrītis, it īpaši no senākiem laikiem, būtu gatavs piedalīties kolekcijas veidošanā. Šim mērķim Santai ir pasta kastīte Madonā: a.k.62, Madona, LV-4801.

Pēc mūsu tikšanās kolekcionāre dodas uz Saldus gotiņkonfekšu veikalu: «Šogad kolekcijā jābūt 600 eksemplāriem.»

Ieva Leinerte

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru