Tad lūk, Suņuks (tā ir tāda iesauka, ja kas, bet vārds ir Jānis Miezājs) tādā vai citā veidā savulaik esot bijis saistīts ar Liezēres Gotiņu ražošanu. Liezēre ir samērā netālu no Madonas, uz Cēsu pusi. Tobrīd manā kolekcijā jau bija četri Liezēres Gotiņu papīrīši - visi vienādi no virspuses, bet ar dažādām tautasdziesmām iekšpusē.
Atsevišķas Liezēres Gotiņu tautasdziesmas bija diezgan nerātnas un ar to it īpaši gāja man pie sirds un izcēlās starp citām Gotiņām. Piemēram:
Dodat man alu dzert,
Es ieš' miežus izravēšu;
Ja nedosi alu dzert,
Ieš' ar puisi izvārtīšu
vai
Nu, nu, nu, pa, pa, pa!
Pasacīšu māmiņai;
Ko tie puiši meklēdami
Rokas bāza azotē?
kā arī
Maķenīt palaidos
Vienu gadu slinkumā;
Trīs gadiņi nevarēju
Maizītē atgūties.
Viens eksemplārs bija dramatiski cietis - no papīrīša centra bija izplēsts ovāls ar tautasdziesmu. Es katru reizi, uzlūkojot šo mazo drisku, nevarēju izlemt - vai atstāt to kolekcijā, vai tomēr izmest..., bet tik jauka tautasdziesma!
Un šī gada 6. oktobrī lieta atrisinājās - es ieguvu veselu čupu ar vēl nelietotiem, bet jau vairākus gadus noliktavā nostāvējušiem Liezēres Gotiņas papīrīšiem. Tos man nelielā kastītē no Liezēres atveda konkrētās noliktavas atslēgu turētājs Vilnis Lejnieks. Pāršķirojot papīrīšus, saskaitīju 9 dažādas tautasdziesmas, 2 tādas, kādas man jau bija kolekcijā, un par laimi varēju savu ovālo drisku nomainīt pret jaunu, nelietotu eksemplāru. No Viļņa uzzināju, ka esot vēl otra tāda kastīte, es lūdzu arī to atvest, jo manī mājo pārliecība, ka tur atrastos vēl savādāki pantiņi, bet pagaidām tā pie manis vēl nav atceļojusi. Man ir neēti vēlreiz uzprasīties!
Daži Liezēres Gotiņas eksemplāri man tagad ir simtiem, bet interesanti, ka pa visu kastīti atradās tikai viena Ziemsvētku Gotiņa - ar riekstiem un sudrabotām sniegpārsliņām! Šī laikam ir pagaidām vissenākā Ziemsvētku Gotiņa, kāda man ir, lai gan tā ir tikai kādus desmit gadus veca:
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru