Pārsteigumu kaste

Labs nāk ar gaidīšanu un aizvakar Vilnis Lejnieks padeva ziņu, ka arī otra Liezēres Gotiņu papīrīšu kaste no Liezēres noliktavas ir ieradusies Madonā.

Toreiz, kad Vilnis man atveda pirmo kasti, viņš ieminējās, ka esot vēl otra - tāda pati kaste, un es attiecīgi arī gaidīju ko līdzīgu, un tas bija pirmais pārsteigums, jo otra kaste izrādījās daudz lielāka un papīrīšu - daudz reiz vairāk.

Otrs pārsteigums nāca caur nāsīm - no kastes vēdīja nepārprotama kaķa čuru smaka - kāds zvērulis negantnieks pavisam svaigi (jo bija vēl slapjš) bija iezīmējis šo kasti kā savējo, vai, kas mazāk cēli, vienkārši izmantojis to kā ateju. Neko darīt - sākās varonīga papīrīšu šķirošana - pirmais kritērijs - apčurāts vai nē. Te, liekot roku uz sirds, varu apgalvot, ka viss tika kontrolēts, un neviens unikāls eksemplārs zudībā negāja! Jā jā, ja būtu gadījusies kāda tautasdziesma bez dubultnieces, es mazgātu un skalotu šo papīrīti līdz pilnīgai "atkaķošanai". Bet par laimi tādas vajadzības nebija - lai gan cietušo papīrīšu procents izrādījās ievērojams, un tie visi aizceļoja uz miskasti, visiem pantiem bija vēl desmiti un simti dubultnieku!

Un jā, tautasdziesmas - pavisam saskaitīju trīs jaunas klasiskajām Liezēres Gotiņām:

Sveši ļaudis manu māsu
Ar puķīti smīdināja;
Nesmejies, mana māsa,
Vai tu puķes neredzēj'se.

Es piedzimu māmiņai,
Kad dziedāja lakstīgala;
Netrūkst dziesmu, man dziedot,
Ne valodu runājot.

Ej gulēt, vēja māte,
Sausas egles galiņā!
Vai tev galva nesāpēja,
Dien' un nakti aurodam'?

un deviņas jaunas Ziemassvētku Gotiņām:

Ziemassvētki sabraukuši
Rakstītām kamanām;
Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Man kājiņas nenoautas.

Nebaidies, saiminiece,
Mēs nenācām ēst un dzert;
Mēs tik nācām padziedāt
Un ar tevi parunāt.

Čigānos laizdamās
Iesabāzu teļa galvu;
Kur nedeva ēsti, dzerti,
Grauzu savu teļa galvu.

u.c.

Kolekcijā pavisam 12 jauni Liezēres Gotiņu eksemplāri! Nav slikti! Turklāt pirmajā kastē bija viens vienīgs Ziemassvētku Gotiņas papīrītis, bet otrā kastē - tūkstoši... Interesanti, ka zem Ziemassvētku Gotiņu pakas bija paklāta 2001.gada 10.decembra Bērzaunes pagasta avīze "Bērzaunes rīts", kas varētu būt īstais punkts laikā.

Un tad nāca bonuss - apskatot kārtīgi kasti, pirms tā aizceļoja uz miskasti, kaut kur starp Ziemassvētku Gotiņu iepakojuma papīru un "Bērzaunes Rītu", kastes stūrī viegli saņurcīts bija iesprausts pavisam citāds Gotiņas papīrītis - arī ražots Liezērē, IK "EKSO M". Daudzus gadus atpakaļ kāds bija apēdis šo konfekti, bet papīrīti ietūcījis kastes stūrī. Super! Gluži negaidīts, drusku iepelējis, bet brīnišķīgs 13-tais eksemplārs:

Es biju ļoti priecīga par šādu lietu iznākumu.

Pēc šķirošanas tūdaļ iznesām miskasti, jo dzīvoklis bija riktīgi piesmakojis, un, atgriežoties no āra, pat aiz durvīm vēl varēja just kaķi :)) Bet drīz jau pa vaļējiem logiem istabā sanāca svaigais gaiss un viss nostājās savās vietās.


***

Šobrīd mans dzīvoklis izskatās pēc Gotiņu papīrīšu kaltes - visi šie tūkstoši izklāti pa dīvāniem, grīdu un pat gludināmo dēli - lai izvējo un izžūst noliktavas mitrums un kaķa smakas atblāzmas. Tie, kas jau izvēdinājušies, kā tādas naudas pakas tiek sasieti kopā ar papīra strēmelēm un līmlenti un krāmēti kaudzēs speciāli tam domātā veikalā "Ezis" iegūtā kartona kastē. Riktīga Gotiņu noliktava!