Jā, manā kolekcijā nu jau ir 603 eksemplāri, bet tas ir nevis tāpēc, ka es vēl ko jaunu būtu ieguvusi, bet gan tāpēc, ka iepriekšējais skaitlis bija steigā aplēsts, un šis tas bija palicis malā. Piemēram, "Jautrās Gotiņas" bērniem beigu galā saskaitīju 23, nevis 22, tāpat izšķīros iekļaut kolekcijā arī eksportam uz Azerbaidžānu paredzēto "Saldus pārtikas kombinātā" ražoto "Ромашка", kas citādi tiek saukta par "Конфета молочная "Коровка" с орехами (семечками; фруктами)", un, ļoti mīļi - "Изготовлено в Прибалтике (ražots Baltijā)".
"Коровка" tulkojumā no krievu valodas ir "Gotiņa", un pats izstrādājums bez šaubu ēnas tā pati gotiņa vien ir, bet šī papīrīša iekļaušana vai neiekļaušana pamatkolekcijā man bija kārtīga dilemma, un arī tagad, kad esmu nolēmusi par labu "Romaškai", turpinu šaubīties. Vai to var saukt par Latvijas Gotiņu? Un kāpēc gan ne, ja tā ražota Latvijā. Un tomēr.
Svarīgs moments ir tās jestrās govs attēls, kas pēdējā laikā figurē uz daudzām Saldus Gotiņām. Piemēram, Nr 445:
Šī govs ir kā motīvs, kas sasaista papīrīšus, uz kuriem nav uzraksta "Gotiņa". Piemēram, Nr 444: "Piena konfekte", Nr 567: leišiem paredzētais "Mū" un Nr 568: krievu "Korovka".
Un vai man bija iekļaut vai neiekļaut šīs Gotiņas savā Latvijas Gotiņu kolekcijā - jo nepārprotama uzraksta "Gotiņa" uz tām nav? Šobrīd visām ir dota zaļā gaisma, un tās visas, būdamas Saldus ražojums, atrodas pamatkolekcijas sastāvā.
Saldus mani samulsināja arī savādākā veidā - viena dulla "Gotiņa" ir nodēvēta par "Gosniņu". Es savā naivumā sāku apcerēt, vai nez tas nav igauniski vai lietuviski vai kā tā, līdz Igaunis (tas, kurš nav igaunis, bet ir Kuzmins), lēja gaismu manā apmulsušā prātā - "gosniņa" ir latviešu vārds! Un tik tiešām, tas ir sastopams, piemēram, tautasdziesmās, un gan jau kaut kur to lieto arī sarunvalodā, tik man nav sanācis tā īsti dzirdēt. Tā lūk.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru