pirmdiena, 2010. gada 15. novembris

Sākums

Manas kolekcijas sākumpunkts laikā vairs nav precīzi nosakāms - tas varētu būt bijis pirms 20-25 gadiem, kad es vēl sīka būdama, pašpikojot no vecākajām māsām, sāku vākt konfekšu papīrīšus. Galu galā, vai ir daudz tādu, kas bērnībā nav kaut ko krājis - konfekšu un šokolādes papīrīšus, košļājamās gumijas papīrīšus, sērkociņu kastīšu un pudeļu etiķetes, aplokšņu attēlus, nozīmītes, kastītes, markas, kukaiņus, krāsainus stikliņus, pudelītes utt. Toties sākumpunkts telpā ir visai labi zināms - tā ir manu vecāku māja Jaunviļānos.

Man patika pārcilāt un pārgrupēt savus konfekšu papīrīšus, līdz kādā brīdī es konstatēju, ka citu konfekšu vidū "Gotiņas" izceļas ar savu daudzveidību. Tas tad arī bija īstais kolekcijas sākums.

Bija trīs galvenie veidi, kā iegūt "Gotiņu" papīrīšus - pacelt no zemes, kur to kāds ir nometis, nopirkt veikalā vai iemainīt. Pacelt no zemes - tas bija ļoti populārs variants. Man acs bija lieliski pietrenēta atpazīt saburzītu "Gotiņas" papīrīti, jo tiem bija tāda īpaša, tikai "Gotiņām" raksturīga papīra faktūra. Tomēr man bija ļoti neērti ņemt ielas malā nomesto, saņurcīto papīriņu, ja uz ielas tai brīdī bija citi cilvēki. Tāpēc reizēm es gāju garām, bet pēc mirkļa atgriezos, lai bez lieciniekiem fiksi pievāktu savu dārgumu.

Piemēram, eksemplārs Nr 16  reiz mētājās uz ielas un gaidīja, kad es to pacelšu:



Ar kabatas naudu man bija tā kā bija - kad bija, tad labi, kad nebija, tad arī labi, tāpēc "Gotiņas" pirku pēc iespējas mazākos daudzumos, īpaši jau tāpēc, ka man šīs konfektes nekad nav sevišķi garšojušas. Reizēm pārdevējas bija dusmīgas, kad palūdzu atlasīt pa vienai "Gotiņai" no katra veida, bija arī gadījumi, kad pārdevējai nācās nosvērt 3 "Gotiņas", un tad svaru dalīt uz 3, jo uz vienu konfekti masīvie padomju laika svari nemaz nereaģēja. Toreiz par rezerves eksemplāriem pat i nedomāju, viens ir - un labi!

"Gotiņu" Nr 18 es nopirku dzelzceļnieku veikalā. Iespējams, tieši ar šīs konfektes svēršanu pārdevējai radās problēmas, kuras viņa gan veiksmīgi atrisināja:


Tā, mierīgā garā ļaujot papīrīšiem pašiem nonākt manā ceļā, sāka veidoties un plesties plašumā mana "Gotiņu" kolekcija, kas nupat jau ir bez diviem eksemplāriem 600.

3 komentāri:

  1. Jā, jā, Putra, tieši DZELZCEĻNIEKU! :) Žēl, tu tur nepaspēji pabūt, tagad jau kur tie gadi, kopš nav tāda veikala. Varu aizvest parādīt ēku, ja vien arī tā jau nav nojaukta! :D

    AtbildētDzēst