Ziemassvētki pēc Ziemassvētkiem

Vispirms gribu pateikt paldies Kasparam Poriņam no Talsiem, kas bija pietiekoši atsaucīgs un čakls, lai atsūtītu man dažus papīrīšus. Tiesa, tikai viens man bija jaunums, toties tas pats - īpašs: Talsu novada Bērnu un jauniešu centra "Gotiņa"! Lūk:

Nr 34IP

Raiņa vārdiem sakot: "Ikkatram ir roka jāpieliek, lai lielais darbs uz priekšu tiek"!

Kaspara vēstuli es saņēmu 11.janvārī, kad apmeklēju manu pēdējā laikā iecienītāko iestādi Madonā jebšu pastu, bet 22. janvārī es saņēmu otru vēstuli no Valda Lūša, kas bija mazāk apjomīga nekā pirmā un tajā bija pavisam neseni "Gotiņu" papīrīši, tomēr arī te man atradās divi jaunumi - Ziemsvētku gotiņas ar redzētu dizainu, bet neredzētiem pantiem, starp tiem viens, kas man šķita jo sevišķi interesants, jo tas ir pagaidām vienīgais pantiņš manā Latvijas Gotiņu kolekcijā, kas nav tautasdziesma:

Balts sniedziņš snieg uz skujiņām

Un, maigi dziedot, pulkstens skan...

Mirdz šur tur ciemos ugunis,

Un sirds pukst aplaimota man.

***

Bet tas nebūt nav viss par Ziemassvētkiem janvārī! 

Kādu skaistu dienu man piezvanīja Bergs, pazīstams arī kā Iveta Berga-Muižniece, un pastāstīja man par "Saldus pārtikas kombināta" visjaunākajām Ziemassvētku gotiņām, ko viņa esot iepirkusi un grasās sūtīt man (bez satura, protams). Jocīgi! Ziemassvētki taču jau garām! Svētku laikā es biju cītīgi pārbaudījusi konfekšu plauktus visos iespējamajos veikalos, un atradusi tur šo to jaunu, bet neko tādu, par ko man stāstīja Bergs. 

Skaidra lieta - jābrauc skatīties! Madonas divu iksu Maksimā nekā jauna nebija, toties SuperNetto - tadamm! Kā dzīvas. Izpētīju piedāvājumu, un ar divām 200 gramu paciņām devos uz kasi. Mammai atkal būs viņas iecienītie saldumi - Santas speciālās atģērbtās "Gotiņas", jo pie mums ne es ne Valdis uz tām pārāk kāri neesam.

19.janvārī es devos uz Rīgu, kur apmeklēju sava dārgā brālēna Ata Jākobsona gleznu izstādi "Insomnia". 

Te mēs ar Bergu sadzeram ar jauno mākslinieku
Foto: Gints Ivuškāns; Avots: F64

Un te mēs abas niekojamies ar kanoniem.
Foto: Gints Ivuškāns; Avots: F64

Uz šo izstādi mēs devāmies kopā ar Bergu, bet pirms tam viņa man izsniedza paciņu, kas bija jau sagatavota sūtīšanai, tomēr saprotamu iemeslu dēļ pasts šoreiz varēja atpūsties. Nu tā drusciņ: tieši tik daudz (maz), cik ir viena paciņa! 

Tātad gotiņas no SuperNetto plus Berga piegādātās gotiņas, kopā saskaitīju 22 jaunus "Saldus pārtikas kombināta" Ziemassvētku papīrīšus! Pēc šī papildinājuma mana kolekcija izauga līdz 729 eksemplāriem. Smalki!

Te būs šis tas no jaunumiem, Nr 713 un Nr 717:

 

Beigās viens akmens "Saldus pārtikas kombināta" dārziņā! Var jau būt, ka es esmu vienīgā, kas lasa tautasdziesmas papīrīšu otrā pusē, bet man jau ir apnikusi nemitīgā atkārtošanās - dizains jauns, panti vecie! Dodiet kaut ko svaigu, Dainu skapis taču vēl nav iztukšots! :)

***

Un vēl, šodien man ienācās sīkpaka no Ļeva Tastevena Rīgā, kas sevi raksturo kā "kreizi" pensionāru, kas kolekcionē "Gotiņas" jau 30 gadus. Viņš esot atradis manu blogu internetā. Man par sajūsmu un dzīvām šausmām atklājās, ka Ļevam ir pāri tūkstotim dažādu "Gotiņu", no tām ap 130 - ārzemju. :) Bet tas nekas - man ir kur tiekties! It sevišķi, ja ņem vērā to, ka no viņa atsūtītajām gotiņām man jaunas ir ap 120 (tātad tagad man jau ir bez maza 850, tikai vēl neiegrāmatotas...)! Un tā esot tikai daļa no viņa "apmaiņas fonda"! Oho. Te ir paredzama turpmāka komunikācija, jo arī man ir šis tas iekrāts apmaiņai. Vēlāk par to visu uzrakstīšu vairāk un smalkāk!

***

Un vēlreiz - paldies visiem, kas sūta un kas vienkārši lasa! Lai lieli sūtījumi nenobaida tos, kam ir varbūt tikai viens papīrītis priekš manis! Visi sūtījumi ir gaidīti! Lai jums priecīgi, kaut Ziemassvētki jau garām!

Govju reģistri

Savu "Gotiņu" kolekciju es glabāju reģistros. Latvijas Gotiņām ir divas mapes oranžos vākos, kamēr Īpašās un Ārzemju Gotiņas dala vienu zaļu mapi. Nekādas politikas,visu izšķir skaits! ;)

Katrai "Gotiņai" ir sava caurspīdīga kabatiņa, kas ļauj to apskatīt no abām pusēm. Sevišķi svarīgi tas ir gadījumos, kad otrā pusē ir atrodama tautasdziesma vai kāds cits teksts. Šīs "Gotiņu" kabatiņas piegriežu es pati. Veikalā var nopirkt īpaši fotogrāfijām paredzētas kabatiņas, četras vienā lapā. Šo lapu ar rotējošo papīra nazi es griežu uz pusēm, tad izlīdzinu izmērus, ar caurumotāju izsitu caurumus vajadzīgajās vietās - un gatavs. Ir jau piņķerēšanās, bet dažs sēž uz ledus un bļitko, dažs kārto savu kolekciju, vēl cits pa to laiku mierīgi guļ.

Lielā Pienesuma diena

6. janvāris manai kolekcijai bija liela diena, ko, pēc Berga domām, varot droši pasludināt par svētku dienu. To varētu nodēvēt par "Lielā Pienesuma dienu" vai varbūt "Jestrās paplašināšanās svētkiem", vai kā tamlīdzīgi. Varētu arī piemērot gadījumam kādus rituālus, kaut ko negantu no aizlaikiem, piemēram jauna "Gotiņas" papīrīša upurēšanu, iemetot to krāsnī. (Hmm, bet man nav krāsns!) Vai arī dejošana ap manu kolekcijas reģistru kaudzi govs maskās ar liekajām astēm. Un, protams, piedzerties. :)

 Jo tāda brīnuma manas kolekcijas tapšanas vēsturē līdz šim nav bijis - 72 jauni Latvijas Gotiņu, 3 jauni Īpašo Gotiņu un 2 jauni Ārzemju Gotiņu papīrīši vienā dienā! Nu, tīri tehniski, tie ienācās Madonas pasta nodaļā ar dienas starpību - 5.janvārī no Edītes Husares, bet 6. - no Valda Lūša, tomēr abi tie tikuši izsūtīti 3.janvārī, un saņēmu es tos reizē trīs dienas vēlāk. Pavisam kopā ienācās 169 papīrīši, daudzi noderēja kā rezerves eksemplāri, tai skaitā ne mazums tādu, kas bija labākā stāvoklī nekā manā kolekcijā jau esošie, līdz ar to kolekcija visā visumā kļuva par kādu gramu kvalitatīvāka, tīrāka un daiļāka.

Tātad, abi sūtījumi ienācās no Rīgas, lai gan Edītes saknes ir Latgalē, un sirds noteikti arī, kā jau kārtīgai latgaliešu patriotei pienākas. Edīte ir "Latgolas Studentu centra" Rīgas biroja vadītāja. Kurā pusē ir Valda Lūša dzimtene, to gan nezinu, zinu tikai, ka viņš ap 1992.gadu ir dzīvojis Gulbenē, kur interesantā un romantiskā veidā ieguvis kādu papīrīti. Valdis par to stāsta tā: "skaidri zinu, ka (papīrītis) zilajā krāsā tik tiešām ir tipogrāfijas brāķis, jo pats personīgi ar šķērēm izgriezu no lielas papīra loksnes, kas tika izmantota par ietinamo papīru veikalā. Papīrā bija ietīti ziedi." 

Nu protams, ka šis papīrītis atrada savu vietu starp manas kolekcijas Īpašajām Gotiņām:

Nr 33IP

Edītes sūtījumā bija 94 papīrīši, daļa no tiem pielīmēti pie baltām A4 lapām - šo trūkumu es ātri laboju, pamiekšķējot papīrus siltā ūdenī un cik vien var rūpīgi nokasot līmi un papīra paliekas no "Gotiņu" aizmugures. Jāatzīst, vietām radās nelieli defekti, bet ko nu vairs. 

39 no 94 man bija jauni, tomēr ne visi bija neredzēti. Reizēm atšķirības ir salīdzinoši nelielas - mainīti telefona numuri vai adreses, mainīts teksta novietojums vai detaļu krāsa. Reizēm nav saprotams, kāpēc atsevišķas izmaiņas vispār ir veiktas. Tomēr, ja pasūtītājs, mākslinieks vai maketētājs kādu detaļu ir nolēmis mainīt, man tas nešaubīgi ir jauns eksemplārs.

Lai labāk izprastu, ar ko viens eksemplārs dažreiz atšķiras no otra, atrodi divas atšķirības!

Nr 683 un Nr 335.

   vs

Par sevi Edīte saka - viņai esot "krāšanas gēns". Hmm, man laikam ar tāds ir. Tā tie kolekcionāri rodas!

Tā Edīte:

"Par papeireišu kruošonu - maņ ir nazkaids kruošonys gens - lobs vai nalobs tū nazynu, bet vyslaik vāga koč kū kruot i iz lītom ari parosti verūs ar "varbyut nūderēs" prizmu. Pādejā laikā gon asu suokuse ceiņu pret itū i teiri veiksmeigi (par daudzi montu). 

Sovulaik bierneibā kruošonu suoku ar Laimys i Uzvarys kampatu papeireišim, tod sekuoja Gūtenis i maizis etiketis. Tāņ vaira speciali nikū nakruoju viņ, ka goduos, pa kaidam jaunam Laimys papeireišam vys tik nūgloboju. Intensivuok vysu kruoju pamatškolys i vydsškolys, bet leidz ar augstškolu nazkai aktivi beidžu tū dareit - kotrā ziņā vaira na cīši speciali (nazkur pyrma 5-6 godim), viņ ja pa kaidam papeireišam gadejuos ceļā, tod dalyku. 

Tai kai pādejā laikā suoku izvērtēt, kū i cik daudzi maņ vāga, i suokumā caur Spergu izzynuoju par Tovu kolekceju, tod saprotu, ka, tai kai tūmār žāļ izmest, tod Gūteņu kolekceju varbyut varātu atdūt cytuos pavysam lobuos rūkuos. Tai nu tei ir veiksmeigai pi Tevs!"

Jā gan, veiksmīgi manos nagos! Un man par to ir tikai prieks!

Te būs pārītis neredzēti (bet tas nav viss!):

Nr 658 un Nr 659.

 

Kamēr Edītes sūtījums man bija pilnīgs pārsteigums, jo nebiju par to brīdināta, Valda Lūša ierakstītās vēstules ar 75 papīrīšiem atnākšana bija man zināma un gaidīta. Valdis manu blogu bija atradis internetā, tāpēc uzrakstīja man vēstuli, kurai bija pievienoti 38 "Gotiņu" attēli. Šī bija pirmā reize, kad pie kāda cita kolekcionāra es redzēju "Gotiņu" papīrīšus tādos daudzumos un tādā daudzveidībā. Jāsaka, manā kolekcijā caurumu ir vairāk nekā Šveices sierā, un mani tas varen apmierina - savādāk ko gan es meklētu un krātu?

Pēc apmainīšanās ar dažām vēstulēm, Valda Lūša "Gotiņu" iekrājumi uzsāka savu ceļojumu uz Madonu. Jāsaka, viss notika tik punktuāli, bez liekas steigas vai laika vilkšanas. Sakārtoti attēli, vienošanās, ierakstīta vēstule, mana atbildes vēstule ar senām naudaszīmēm, viss skaisti un kā pa diedziņu. Prieks kur tu rodies!

Valdis "Gotiņas" sācis vākt ar 1975.gadu:

"Tas sanāca gluži nejauši - bērnībā vecāsmātes mājas bēniņos atradu kaut kāda iemesla dēļ grāmatā ieliktus 4 papīrīšus, tad noskrēju lejā istabā un pievienoju klāt vēl vienu (taisni ap to laiku mājā vecāmāte bija nopirkusi "Gotiņas"). Vēlāk es ik pa laikam kādu pievienoju klāt, bet tā aktīvi nemeklēju, jo man kā kolekcionāram ir citas prioritātes."

No Valda Lūša sūtījuma man ienācās 33 jauni "Gotiņu" eksemplāri - gan senāki, gan nedaudz jaunāki, bet liela daļa neredzēti un ļoti interesanti.

Piemēram:

Nr 631 un Nr 635.

  

Nr 642 un Nr 651.

 

Un nobeigumā cirka numurs: UZMANĪBU UZMANĪBU! GOVS KOKĀ! ;)

Nr 32IP

Kas var būt patriotiskāks par vispatriotiskāko Gotiņu?

Vēl patriotiskāka Gotiņa!

Nr 688

Paldies Edītei Husarei, kas janvāra sākumā šo jauko "Gotiņu" man atsūtīja pa pastu kopā ar vēl citiem 93 papīrīšiem!

Cik Latvijā "Gotiņu"

Te nu tas ir: raksts par manu kolekciju reģionālās avīzes "Rēzeknes Vēstis" 2011.gada 8.janvāra numurā!

Atvainojos par faktu neprecizitātēm: pirmās "Gotiņas" tomēr esot tapušas "Skrīveru pārtikas kombinātā" 1957. gadā nevis "Saldus pārtikas kombinātā" 1960.gadā. Ļoti atvainojos, ja kāds tika maldināts vai sāpināts, vai kā citādi aizskarts!

Cik Latvijā "Gotiņu"

Ar kolekcionēšanu padomju gados aizrāvās vai ikviens skolas bērns - kalendārīši, aplokšņu bildītes, markas, nozīmītes, aktieru foto, konfekšu papīrīši, kas tik vien netika krāts. Un cik liela sajūsma bija, papildinot kolekciju ar jaunu eksponātu. Tagad šo interesanto bērnu aizraušanos lielākoties nomainījušas citas lietas - datorspēles, mobilie telefoni un internets.

Eduarda UTĀNA foto

 Arī Santa Ulnicāne pirms apmēram 25 gadiem, sekojot vecāko māsu piemēram, sāka veidot savu kolekciju - vākt konfekšu papīrīšus. Iesākumā derējis ikviens krāsains saldumu ietinamais papīrītis, bet tad meitene pamanīja, cik daudz ir konfekšu "Gotiņa" šķirņu. Gadi gāja, bet aizraušanās neizplēnēja: Santa kolekcionē līdz šai dienai.  Tieši šī iemesla dēļ Santa mēroja ceļu uz "Rēzeknes Vēstu" redakciju. Santa dzimusi Jaunviļānos, bet tagad viņa dzīvo Madonā. Tur viņa strādāja kādā projektēšanas firmā, tagad diemžēl nācies papildināt bezdarbnieku rindas. 

Santa atveda kolekcijas albumu ar sakrātajiem 617 "Gotiņu" papīrīšiem.

Pētot kolekciju, saproti - tie nav vienkārši papīrīši, bet gan ieskats vēsturē. Padomju gados  Latvijā "Gotiņas" ražoja apmēram 30 rūpnīcas, arī brīvās Latvijas laikos līdz 2000. gadam daudzās pienotavās tapa šis saldums, taču tagad... palikušas tikai trīs ražotnes - Skrīveros, Saldū un Daugavpilī.

 ""Gotiņas" pirmoreiz sāka ražot 1960.gadā Saldū. Nav izslēgts, ka tās bija jau agrāk, varbūt ar citu nosaukumu. Tāpēc gribu izpētīt "Gotiņu" ražošanas vēsturi," stāsta Santa. "Laika gaitā mainījies ne tikai dizains, arī pats ietinamais materiāls kļuvis citāds. Ja agrāko laiku "Gotiņu" papīriņus pēc to atmiekšķēšanas no konfektes paliekām un nomazgāšanas varēja droši izgludināt ar gludekli, tad tagadējās pēc gludināšanas krokojas. Tāpēc papīrīši jāžāvē citādāk: starp grāmatas lapām. Pamanīju arī tādu būtisku sīkumu kā adrešu nomaiņu: kur agrāk bija rajons, tagad - novads."

Lai papildinātu kolekciju, Santa lūdz atsaukties tos cilvēkus, kuri saglabājuši savas vai bērnu kolekcijas un kuriem nebūtu žēl viņai tos atsūtīt. 

Santas adrese: Santa Ulnicāne, a/k 62, Madona, LV-4801, e-pasts: santa_u@yahoo.com.

Kolekcionāre internetā izveidojusi arī blogu, kurā izvietojusi informāciju par savu kolekciju: konfektegotina.blogspot.com.

Aija Zuja

Kā piepildās bērnības sapņi

Laikos, kad es vēl lasīju "Zīlīti", papildinājums manā "Gotiņu" kolekcijā bija retums. Reizi no reizes šur un tur uzradās pa kādam jaunam papīrītim, un atkal klusums uz ilgu laiku; tāpēc attēls, ko reiz ieraudzīju publicētu augstākminētajā bērnu žurnālā, man teju salauza sirdi. Neatceros, kas tas bija par rakstu, varbūt par zobu veselību un saldumu iedarbību uz tiem , varbūt kāds cits; un varbūt pat žurnāls nebija tas, bet tolaik jau liela izvēle nebija, tāpēc domāju, ka "Zīlīte" vien bij.

Attēlā bija redzams samazināts konfektes "Gotiņa" papīrītis. Man tas likās tik skaists un tik iekārojams, un skaudrā apziņa, ka visticamāk es to nekad neiegūšu, plosīja manu jaunās kolekcionāres dvēseli. Godīgi sakot, es pat nebiju pārliecināta, vai šāds papīrītis reāli eksistē. Varbūt žurnāla štata mākslinieks to bija uzzīmējis speciāli šim rakstam?

Skaidrs, žurnālā nodrukāta "Gotiņa" nevar būt kolekcijas eksemplārs, tomēr man tā šķita tik jauka, ka es to tomēr izgriezu un ielīmēju zem eksemplāra Nr 8, kam otrā pusē ir tautasdziesma, tāpēc tas ielīmēts kladē tikai pie augšmalas - lai var pacelt un izlasīt. Līdz ar to zem tā paliek tukšs laukums, te nu mana "sapņu papīrīša" attēls atrada sev pieticīgu vietiņu, kur tas īpaši nekrita acīs, bet nebija arī pilnībā aizmirsts.

Un tad, 2010.gada 27.decembrī man atnāca vēstule no kāda kolekcionāra vārdā Valdis Lūsis. Viņš man rakstīja:

"Labdien! Man gadījās sastapties ar Jūsu tīmekļa blogu, un biju patīkami pārsteigts, ka kāds krāj konfekšu "Gotiņa" papīrīšus. Es pats arī nedaudz krāju, tas sanāca gluži nejauši - bērnībā vecāsmātes mājas bēniņos atradu kaut kāda iemesla dēļ grāmatā ieliktus 4 papīrīšus, tad noskrēju lejā istabā un pievienoju klāt vēl vienu (taisni ap to laiku mājā vecāmāte bija nopirkusi "Gotiņas"). Vēlāk es ik pa laikam kādu pievienoju klāt, bet tā aktīvi nemeklēju, jo man kā kolekcionāram ir citas prioritātes. Ja Jums kāds no maniem papīrīšiem interesē -atrakstiet, visus īsti negribētos atdot. Es safotografēju tos vecākos, jo domāju, ka jaunlaiku papīrīši Jums ir visi."

Pie vēstules bija pievienoti 38 "Gotiņu" attēli, un man acis palika raibas uz tiem skatoties - tāds ķēriens! Jāatzīmē, ka pēc manas atbildes Valdis saprata, ka man vajag vairāk, nekā viņam sākumā šķitis, tāpēc viņš pieņēma prātīgu lēmumu sūtīt man visu, kas ir, ieskaitot pēdējā laikā ražotās "Gotiņas". Lai viss būtu jo smukāk, es nākamnedēļ nosūtīšu pretī dažas apgrozībā vairs neesošas naudaszīmes, kas man te atvilknē mētājas un uzsūc blakusesošo Indijas smaržkociņu aromātu.

Bet atgriezīsimies pie bērnības sapņiem.

Starp 38 atsūtītajiem attēliem bija arī viens, kas lika man liegi pasmaidīt. Senu notikumu izjūtas atausa man atmiņā, un redzētais patīkami sildīja manu sirdi. Uzminiet nu, kāpēc? Nu ja, nu ja - te nu tas bija, mans bērnības dienu skumju objekts. Kā dzīvs!

6.janvārī atnāca sūtījums ierakstītā vēstulē un beidzot mazā attēla materializācija varēs cienīgi ieņemt savu vietu manā kolekcijā un iegūt savu unikālo numuru ...tad, kad es tikšu galā ar savu grāmatvedību...

Jā ... un tā nu viņi dzīvoja ilgi un laimīgi ... ;)

Copy-paste: "Skrīveru saldumu" vēsture

Avots: http://www.skriverusaldumi.lv/lat/vesture/

Skrīveri – vieta, kur jau vairāk kā 50 gadus ražo saldumus !

Konfektes "Gotiņa" tehnoloģijas un receptūras izstrāde aizsākās 1956.gadā, kad tehnologi no Rīgas kopā ar vietējiem darbiniekiem, eksperimentu ceļā izstrādāja savu konfektes "Gotiņa" receptūru un tehnoloģiju.

Nākošā gada rudenī (1957.g.) skrīverieši kā pirmie republikā uzsāk ražot konfektes- "Gotiņa".

Skrīveros savulaik ražoja daudz dažādus saldumus : šerberts , riekstu griljāžs, krējuma pagale, karamele - zīmulis, Gotiņa ar sezamu, Gotiņa ar piparmētru garšu, Gotiņa – Purenīte, Gotiņa ar cigoriņiem, Kafijas Gotiņa, Gotiņa ar aprikozēm, Klasiskā Gotiņa, Gotiņa ar lazdu riekstiem, Gotiņa ar saulespuķu sēkliņām, Gotiņa ar rozīnēm, Gotiņa ar zemesriekstiem, Karameļu Gotiņa.

Arī Lizuma konfekšu ražotne ir viena no senākajām, kur arī tika izstrādāta sava Gotiņas tehnoloģija un tīšanas maniere. Lizumā darbs pie Gotiņas sākās 1959.gadā.

Gotiņas ražošanas tehnoloģijas savā starpā atšķīrās galvenokārt ar to, no kāda piena tika vārītas konfektes, vai svaiga piena, vai iebiezinātā piena, vai sausā pilnpiena. Prasmīgi apgūstot "Gotiņas" tehnoloģiju, no jebkura piena var izvārīt ļoti garšīgas konfektes "Gotiņa". Vislielākā māksla slēpjas tieši vārīšanas procesā!

Mūsu konfektes "Gotiņa" ceļš sākas Lātvijas laukos un tīrumos, kur ganās un ēd zāli bioloģiski sertificētas saimniecības ganāmpulki. Jau kopš seniem laikiem konfektes "Gotiņa" sagatavošanā tiek izmantots tikai Latvijā ražots piens.

Ar 1960.gadu konfekšu "Gotiņa"pieprasījums auga no Krievijas puses, līdz ar to Latvijā izveidojās ļoti daudz ražotņu, ap 30, no kurām lielākā daļa ražoja tikai Krievijas tirgum un citām kaimiņvaltīm.

Jau kopš 1958.gadā Skrīveros tika saražotas 120 t konfekšu "Gotiņa", kas vēlāk pieauga līdz 500 t gadā. Vasaras sezonā strādāja 200 darbinieku, pārējā laikā 120-140. Konfektes "Gotiņa" popularitāte šajā laikā bija ļoti augsta un tika sasniegti rekordlieli cipari, ko Latvija eksportēja uz kaimiņvalstīm ap 6000 t gadā.

Vēl joprojām kaimiņvalstīs ir saglabājies uzskats, ka tieši Latvijā ražotās Gotiņas ir visgaršīgākās un labākās. Daudzas no šīm Latvijas ražošanām bija orientētas uz eksportu uz kaimiņu valstīm, īpaši Krieviju. Kad 80-to gadu beigās Krievijā bija krīze un radās problēmas ar eksportu un cenām, tad lielākā daļa ražotnes Latvijā pakāpeniski aizvērās. Palika tās ražotnes, kas vairāk bija izplatījušās pa Latvijas tirgu. Skrīveru Gotiņai šajā ziņā bija vislielākās iestrādes. Šobrīd Latvijā ir trīs konfekšu "Gotiņa" ražošanas uzņēmumu.

2005.gadā, Skrīveros uz brīdi pārtrauca ražošanu.

Kopš 2005. gada janvāra Skrīveros, bijušajā pienotavas ēkā, uzsāk darbu jaunās, izremontētās telpās saldumu ražotne. Īpašumu iegādājās SIA “Dimdiņi” īpašnieki Iveta un Normunds Audziši. Šajā laikā atjaunots “Skrīveru saldumu” zīmols, papildināts konfekšu “Gotiņa” sortiments un izveidoti vairāki jauni iesaiņojumi, kādos saldumi nonāk veikalu plauktos. “Skrīveru saldumu” ražotnes ir Skrīveros un Lizumā, (kas arī ir viena no senākajām vietām - 1960 g). Uzņēmums paplašina abas ražošanas vietas, radot 40 jaunu darbavietu.

Copy-paste: „Saldus pārtikas kombināta” vēsture

Avots: http://www.saldusgotina.lv/lv/par-mums/veesture-7813

Mūsdienās neviens tā īsti nevar pateikt, kur meklējami leģendārās „Gotiņas” receptes pirmssākumi. Daudzi rakstītie vēstures avoti vēstī, ka pirmā šo konfekšu ražotne izveidota „Skrīveru pārtikas kombinātā” 1957. gadā – pēc tam, kad pārtikas ražošanas speciālisti no Rīgas sadarbībā ar vietējiem darbiniekiem eksperimentu ceļā bija izstrādājuši savu „Gotiņas” receptūru un tehnoloģiju. Tomēr jau Latvijas pirmās brīvvalsts laikā ne viena vien saimniece slavenajā Kaucmindes mājturības skolā bija apguvusi prasmi vārīt piena konfektes pēc līdzīgas receptes. Pirmskara Latvijā „Gotiņām” līdzīgas konfektes esot ražojusi arī Ķuzes fabrika un Latvijas Piensaimnieku savienība.

 

Konfekšu cehs 1960-tajā gadā

1960. gadā ar Latvijas PSR Patērētāju biedrību savienības svētību „Gotiņas” uzsāka ražot arī „Saldus pārtikas kombināts”, tieši mūsu uzņēmums tiek uzskatīts par visvecāko „Gotiņu” ražotni Latvijā, jo spējis pastāvēt cauri visādiem laikiem, turklāt piena konfektes šeit joprojām top vecajās telpās, ievērojot galvenos principus, kas ir senās, labās „Gotiņu” receptes pamatā – svaigs piens un citas dabīgas izcelsmes izejvielas, kā arī roku darbs. Ne velti vairākus gadus pēc kārtas tieši Saldū ražotās piena konfektes ieguvušas godalgotas vietas mazo un vidējo uzņēmumu grupā konkursā „Made in Latvia” par eksportspējīgāko produktu.

„Pirmajos gados „Gotiņas” ražojām pavisam nelielos daudzumos – tikai Latvijas vajadzībām, jo tolaik uzņēmumam bija arī citas nozares: limonādes cehs, desu cehs, maizes ceptuve, dārzeņu un augļu – ogu cehs. „Gotiņas” vārīja divi cilvēki – parastajā katlā uz malkas apkures plīts. Lai konfekšu masa nepiedegtu pie katla apakšas, tā bija jāapmaisa ar mentnēm,” atceras Austra Nordena, uzņēmuma ilggadējā darbiniece.

Vēlākos gados citas nozares pa vienai izbeidza savu darbību, un „Gotiņu” ražošana kļuva par galveno uzņēmuma darbības lauku.

„Agrāk bija tā – vienā dienā sagatavoja „Gotiņu” masu, otrā dienā grieza un tina konfektes. Tagad tas viss notiek vienas dienas laikā. „Gotiņu” gatavošana ritēja daudz lēnāk, jo toreiz nebija tik moderna tehniskā aprīkojuma – katlu un dzesēšanas galdu, kā tagad. Toreiz „Gotiņu” ražošanā tika izmantots invertsīrups, ko gatavojām uz vietas – no cukura, pienskābes un ūdens.”

Latvijā ražotās „Gotiņas” ātri vien iekarojušas popularitāti Krievijā un citās brālīgajās republikās, tāpēc to ražotņu skaits Latvijā tika palielināts, ierīkojot piena konfekšu ražošanas cehus arī citos pārtikas kombinātos.

Lielākā daļa no Saldū saražotās produkcijas nonāca... dzelzceļa vagonos – katru mēnesi uz PSRS plašumiem aizceļoja vairāki desmiti tonnu šajā uzņēmumā saražoto „Gotiņu”.

„Toreiz jau mēs paši nevarējām izvēlēties, kam ražot, kam ne. Arī „Gotiņu” recepte bija stingri jāievēro – paši uz savu galvu nedrīkstējām neko mainīt,” stāsta Austra Nordena. Tomēr arī tajos laikos „Gotiņu” no „Gotiņas” esot bijis iespējams atšķirt, jo, kā jau izsenis zināms, ēdiens, kas pagatavots pēc vienas un tās pašas receptes, divu saimnieču izpildījumā var garšot pavisam atšķirīgi, jo katrai no viņām laika gaitā izveidojušies pašai savi ēdiena pagatavošanas „knifiņi”, kas jūtami ietekmē ēdiena kvalitāti un garšas nianses. Piemēram, „Gotiņu” receptē ir noteikts, kādi produkti, cik daudz un kādā secībā jāsavieno, taču nav pieminēts, ka konfektes nesacukurosies pirms laika, ja atdzesētā masa netiks pārāk daudz cilāta un staipīta. Turklāt, „Gotiņu” garšas nianses ietekmējot daudz un dažādi faktori, tai skaitā – ražošanā izmantotā kurināmā veids.

Latvijas valsts neatkarības atjaunošana un tai sekojošās izmaiņas saimnieciskajā jomā „Gotiņu” ražošanu Saldū īpaši neietekmēja. Arī 90. gados, gluži kā padomju laikā, šajā uzņēmumā strādāja 120 darbinieki vairākās maiņās (šobrīd – 80 darbinieki, no kuriem 50 nodarbināti konfekšu ražošanas cehā), mēnesī saražojot līdz pat 150 tonnām konfekšu, ko realizēja Krievijas tirgos.

Grūtus laikus uzņēmums piedzīvoja 90. gadu beigās, kad Krievijā sākās finanšu krīze. Sadarbība ar šo lielvalsti izbeidzās, un sāka strauji kristies ražošanas apjoms. Toreiz tika ražoti pavisam nelieli konfekšu apjomi tikai vietējā tirgus vajadzībām.

2000. gadā, paveroties jaunām eksporta iespējām, ražošanas apjomi tika palielināti, pakāpeniski paplašinot uzņēmuma sortimentu.

Kā pagatavot "Gotiņu"?

Man personīgi interese pa "Gotiņām" beidzas pie to ārējā izskata. Manai gaumei šis izstrādājums ir stipri par saldu, un es tur neko nevaru darīt - nelien iekšā un viss. Nu, vienu vēl varu. Varbūt divas. Tad, kad neesmu ēdusi un kad vajadzīgas kalorijas. :)

Bet tas nebūt nav akmens "Gotiņu" dārziņā, kā saka, vienam patīk meita, otram kleita. Nu man patīk tā kleita.

Bet zināms, ka latvieši "Gotiņas" ēd, ēd cītīgi un turklāt ved uz ārzemēm kā ciemakukuli vai kā tādu gabaliņu no dzimtenes. Lai svešumā silda, tā teikt.

Māte Google manu blogu atrod pēc dažādiem atslēgas vārdiem, tomēr uzminiet, kāds vārds man figurē visbiežāk? Nevarat iedomāties? Tā ir "gotiņa"! :D Cita starpā cilvēki jau vairākkārt manā blogā ir cerējuši atrast atbildi uz jautājumiem "ka veido gotinu", "gotiņu masas pagatavošana" un "pastaisita gotiņ konfekte". Līdz šim viņiem tas nav izdevies, bet nu es labošos un publicēšu dažas receptes, kuras, starp citu, jūs varat atrast internetā - jo tieši no turienes es grasos tās vienkārši un brutāli pārkopēt. Gribu piebilst, ka pati neko no tā taisījusi neesmu, tāpēc visas pretenzijas autoriem!

***

Recepte Nr 1: Gotiņas
(avots: http://www.receptes.lv/receptes/gotinas/)

Sastāvdaļas:

- 1 glāze piena
- 1 glāze cukura
- vanilīna cukurs
- 1 ēdamkarote sviesta

Pagatavošana:

Pienam pievieno cukuru un vanilīna cukuru un, nepārtraukti maisot, vāra, līdz masa sabiezē. Tai jābūt gaiši brūnai. Šķīvi ieziež ar sviestu, izlej masu plānā kārtā un atdzisušu sagriež gabalos. Masai var pievienot arī riekstus, rozīnes, žāvētu aprikožu gabaliņus.

***

Recepte Nr 2: Piena konfektes (gotiņas) 
(avots: http://www.receptes.lv/receptes/piena-konfektes-gotinas/)

Sastāvdaļas
- Piens – 1 (litrs)
- Cukurs – 1 kg

Pagatavošana: 120 min.
Pienu un cukuru vāra grāpītī, kamēr rodas stingra masa. Masai brīvi jānokrīt no karotes, tad ir gatavas.

***

Recepte Nr 3: Mājas "Gotiņas"

(avots: http://www.receptes.lv/receptes/majas-gotinas/)

Sastāvdaļas
1 glāze krējuma,
1 glāze cukura,
nedaudz vanilīna,
daži pilieni eļļas
brūni sagrauzdēts sviests.

Pagatavošana:

Visu saliek katliņā un vāra uz lēnas uguns līdz masa iebrūnē un sāk ļoti jauki smaržot.
Masu izņem no katliņa, pārliek lēzenākā traukā, ļauj sacietēt un tad sagriež nelielās galodiņās.

***

Recepte Nr 4: Gardās gotiņas

(avots: http://www.pareizs-uzturs.com/receptes/recepte/konfektes/gardas-gotinas/311/index.html)

Nepieciešamās izejvielas:
- 2 glāzes piena
- 2 glāzes cukura
- mazliet sviests, ja vēlas lai gotiņa trauslāka

Pagatavošanas Instrukcijas:
Mājas piens un cukurs vienādās daļās, piemēram 2 glāzes piena un 2 glāzes cukura. Visu kopā vāra, kamēr masa kļūst brūngana, tikai visu laiku jāmaisa ar koka karoti. Apmēram stundu. Beigās var pielikt sviesta piku, tad gotiņa būs trauslāka, ja nē - tad staipīgāka. Vēl 3 gadus atpakaļ pēc šīs receptes varēja uzvārīt lielisku gotiņu, tagad, kad ir Eiropas cukurs,var pamēģināt ar poļu vai lietuviešu cukuru, tur nav tik daudz ķimikāliju un ir salds.

***

Recepte Nr 5: Mājas gotiņas

(avots: http://virtuve.calis.lv/dazadas-receptes/draugu-receptes/rimi-milestibas-receptes/majas-gotinas/)

Sastāvdaļas:
- 500 g piena vai saldā krējuma
- 500 g cukura
- 20 g vaniļas cukura
- 30 g sviesta

- Piedevas garšas variācijai:
   rieksti
   rozīnes
   žāvēti augļi
   sezama vai saulespuķu sēkliņas
   grauzdētas auzu pārslas

Gatavošana:

Pienam (saldajam krējumam) pievieno cukuru, vaniļas cukuru un, nepārtraukti maisot, vāra, līdz masa sabiezē un kļūst gaiši brūna. Pēc vēlēšanās masai var pievienot riekstus, rozīnes, žāvētus augļus, sezama vai saulespuķu sēkliņas, grauzdētas auzu pārslas vai citas piedevas. Šķīvi vai citu lēzenu trauku ieziež ar sviestu un plānā kārtā lej masu. Atdzisušu masu sagriež gabaliņos un ar rokām veido vēlamo konfekšu formu. Var apkaisīt vai apviļāt smalcinātos riekstos.

***

Recepte Nr 6: Piena konfektes (Gotiņas)

(avots: http://www.mammamuntetiem.lv/articles/11688/piena-konfektes-gotinas/)

Sastāvdaļas
1. Piens vai salds krējums - 1 glāze
2. Cukurs - 1 glāze
3. Sviests - 1 ēd.k.
4. Vanilīns
5. Sviests pergamenta papīra pārziešanai

Vāra pienu (krējumu) ar cukuru un vanilīnu, maisot pievieno sviestu, karsē, līdz sīrups sabiezē. Masai jābūt biezai, gaiši brūnai. Šķīvi vai pergamentu pārziež ar sviestu, izlej masu 1 cm biezumā, atdzesē, sagriež vēlamos gabaliņos.
Sīrupam var pievienot 100g apgrauzdētu sasmalcinātu riekstu.

Recepte no grāmatas: Latviešu nacionālie ēdieni/Ņ. Masiļūne.- Rīga: Jumava, 2004

***

utt.