2010. gada 27. novembrī portālā draugiem.lv es saņēmu vēstuli no divpadsmitgadīgā Marikas Lobovas, kas jautāja, vai mani interesē Vaiņodes rūpkombināta 1997.gada gotiņu papīrīši. Šī bija pirmā vēstule saistībā ar manu kolekciju, ko saņēmu no nepazīstama cilvēka.
Pagāja daži mēneši, un šī gada 23. februārī beidzot pienāca vēstule no Marikas, kurā bija trīs veidu Vaiņodes gotiņas - ar sarkanu, dzeltenu un zilu liesmu fonā.
Salīdzinot atsūtītos ar esošajiem, secināju, ka divi - sarkanais un dzeltenais, lai gan ļoti līdzīgi esošajiem, tomēr ir ar atšķirīgiem krāsu toņiem, zilais bija tieši tāds pats. Tātad divi jauni. Un bonuss - Marikas sūtītie papīrīši nav lietoti. Šis apstāklis, kā arī tas, ka zināms precīzs papīrīšu ražošanas gads -1997, uzvedināja mani uz domām, ka kāds no meitenes vecākiem ir strādājis Vaiņodes rūpkombinātā, un man bija taisnība. Savā laikā tur esot strādājusi Marikas mamma, bet jau kopš apmērām 1999.gada rūpkombināts savu darbību ir pārtraucis.
***
Dažas dienas pirms Marikas vēstules - 19.februārī man pienāca trešais sūtījums no Valda Lūša ar strīpainajām "Dimdiņu" gotiņām. Un vecais joks - lai gan pirmajā mirklī šķita, ka man visas tādas ir, tad salīdzinot secināju, ka uz tekstu un logo izvietojuma maiņas rēķina man ir trīs jauni eksemplāri. "Dimdiņu" gotiņas vispār ir slavenas ar savām neskaitāmajām sīkajām atšķirībiņām, gandrīz vai kaitina. Bet kopskaits aug.
Valdim kā atbildi nosūtīju mazu jociņu - banknotes, kas visā visumā atgādina Amerikas dolārus, bet amerikāņu mirušo prezidentu vietā tos rotā esošie un visnotaļ dzīvie PS "A.A. & Būvkompānijas" un brālīgo kompāniju vadītāju ģīmetnes. Šīs banknotes tika sagatavotas un izprintētas speciāli "A.A. & Būvkompāniju" Ziemassvētku pasākumam Dikļu pilī, ar tām varēja norēķinātie kazino spēlēs no 2010.gada 17.decembra pulksten 20:30 līdz 18.decembra 1:30, bet pēc tam tie, kas bija vinnējuši visvairāk šīs naudiņas, varēja to apmainīt pret balvām, piemēram, galda spēli "Monopols". Vēlāk "A.A. & Būvkompānijas" darbinieku vidū paklīda joki par Ziemassvētku prēmiju izmaksu "mālnieciņos".
Valdis Lūsis kolekcionē no apgrozības izņemtas banknotes. Tas arī bija iemesls šādam sūtījumam - "arvīdiņi", "vitāliji" un '"mālnieciņi" pilnīgi noteikti ir jau izņemti no apgrozības!
***
Un trešā vēstule, par ko gribēju uzrakstīt, atnāca šodien no pašas tālās Vāczemes. Tā bija iepakota celofāna "ādiņā" un uz tās rēgojās zīmogs "Sūtījums saņemts bojātā veidā". Nopētīju no skata nevainojamo vēstuli - vienīgais bojājums bija ieplīsis stūris celofānam, bet drīz attapos, ka zīmogs taču ir uzspiests uz aploksnes, un to nekādi nevarētu izdarīt cauri celofānam - tātad ne jau tur ir tā vaina. Vēl markai bija aplocījies stūrītis, bet neticu, ka tas varētu skaitīties "bojājums". Hmm, varbūt vēstule bija izmirkusi? Vai arī runa ir nevis par atsevišķu vēstuli, bet gan par to paku, kurā uz Latviju kopā ar citām vēstulēm ceļoja arī manējā?
Lai vai kā, lai atnāktu no Hamburgas uz Madonu, vēstulei vajadzēja piecas dienas.
Sūtītāja ir Zanda Ohff, vietājā ražojuma zeltene, ko dzīves ceļi aizveduši uz Vāciju. Mūsu ceļi ir krustojušies jau senāk - 2002.gadā tā saucamajā "Valdemāra ielas bordelī" (Tiem, kas nav lietas kursā - "Valdemāra ielas bordelis" nebija nekāds bordelis, bet gan daudzistabu dzīvoklis, ko apdzīvoja vairākas meitenes un tante Margarita - baiss PSRS dāvinājums Latvijai. Viņa labākajās "komunalkas" tradīcijās visvisādi sunīja un apmeloja mūs, darīja riebeklības un saukāja mūsu dzīvokli par "bordeli". Nez kā šai klājas? Vai vēl dzīva?)
Zanda man sūta atklātnīti un četru veidu "Kuhbonbon" papīrīšus - Classic, Noisette, Cafe, Choco un divus SIA "Iecavnieks" konfekšu papīrīšus - ar linsēklām un kaņepju sēklām.
Zanda pastāstīja man par "Kuhbonbon" ar lakricu, ko pati gan laikam neēstu, bet solīja varbūt man atsūtīt ar visu saturu. Lakciras gotiņas ir melnā krāsā! Es redzēju attēlu www.kuhbonbon.de mājaslapā! Lūk:
Bet "Kuhbonbon" ar lakcicu un piparmētrām - traks var palikt:
"Kuhbonbon" esot ģimenes uzņēmums un ražojot savas gotiņas pēc tradicionālās poļu receptes: cukurs, glikozes sīrups, piens, sviests un krējums.
Tā nu es pirms brīža šiem uzrakstīju vēstuli ar lūgumu atsūtīt man "Kuhbonbon" asortus uz Latviju. Pagaidām nav atbildējuši. Jāgaida.
***
Paldies Marikai, Valdim un Zandai! Paldies visiem, kas sūta, lasa un jūt līdzi! Lai jums laba diena!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru