"Labdien, cienijamā Santas kundze!
Apsveicu Jūs ar Jauno gadu un novēlu paplašināt savu Gotiņu kolekciju.
Raksta Jums viens "kreizi" pensionārs no Rīgas. Man sauc Ļevs, esmu krievs, tāpēc atvainojos par iespējamām kļūdām manā vēstulē.
Es arī kolekcionēju Gotiņas, apmēram 30 gadus. Kolekciju iesākusi mana māsa, bet pēc viņas nāves un vel pēc pāris gadiem tā nonākusi pie manis. Diemžēl, māsas bērni daudz ko kolekcijā izpostīja. Pašlaik manā kolekcija pāri par tūkstoti Gotiņas, no tām ārzemju ~ 130. Kolekcionēju tās, ko varēju atrast veikalos, jo korespondentu man nav un nav arī sakaru ar Gotiņu ražotājiem.
Ilgu laiku domāju, ka es viens tāds nenormālais kas krāj Gotiņas, bet tomēr meklēju hobija biedrus. Ne kolekcionāru saietos, kuri notiek Rīgā katru ziemu, ne Internetā nevarēju tādus atrast, bet cerēju, tāpēc krāju arī apmaiņas fondu, jo mana kolekcija nav pilna.
Un vakar pēkšni atradu Jūsu mājas lapu Internetā.
Sūtu Jums daļu no sava fonda, varbūt kaut kas Jūs iepriecinās. Ceru uz tālāko sadarbību kā kolekcionēšana, ta arī informācijas apmaiņā. Rakstat kas Jūs interesē.
Ar cieņu, Ļevs.
20.01.2011"
***
Man ļoti patika šī vēstule, tāpēc publicēju to pilnā garumā. Vēstule nāca līdzi sīkpakai, ko saņēmu pastā 2011.gada 28.janvārī.
Sīkpakā bija jauka kopsaimniecības "Ropaži" ražojuma "Gotiņu" kastīte ar daļu no Ļeva Tastevena apmaiņas fonda - kopā 273 papīrīši, no tiem 117 manā kolekcijā jaunums - 112 Latvijas, un 5 Ārzemju Gotiņas.
Lūk, daži jaunumi:
Šīs Gotiņas gan nav sevišķi senas, toties daudz! :) Jaunas tatutasdziesmas otrpus citādi redzētiem papīrīšiem vien ir veselas 32!
Ej, Laimiņa, tu pa priekšu,
Es tavās pēdiņās;
Nelaid mani to celiņu,
Kur aizgāja ļauna diena.
Gribēj' ļaudis man' locīt,
Kā vējiņš smilgu loka;
Es nebiju tā auguse
Kā smildziņa vecainē.
Maziņš mans augumiņš,
Prāva mana valodiņa;
Valodiņa palīdzēja
Mazajam augumam.
Un "Jaungada konfekte" SIA "Jūrmalas SKB" izpildījumā ir vienkārši burvīga - gan ar savu murgaini psihodēlisko dizainu, gan savu "Jaungada" padarīšanu:
***
Iespējams, ka šis sūtījums aizpilda daļu no tā tukšuma, kas manā kolekcijā radās studiju gados. Man kā jau kārtīgam Latvijas Universitātes studentam bija švaki ar naudu, un tā kā gotiņas man negaršo, es izvēlējos pirkt citus produktus, neskatoties uz to, ka, iedomājoties par kolekciju, sirds man drusku asiņoja. :)
Tagad cik var jālāpa ciet tie robi! Es jau uzrakstīju Ļevam atbildi - ar pildspalvu uz papīra, kā senos labos laikos! Liels paldies viņam, un ceru, ka manas kolekcijas rezervēs atradīsies ne viens vien papīrītis, ar ko papildināt viņa tūkstoti! Un kas zina, varbūt kādu dienu es viņu apsteigšu? ;)
Lai vai kā, skatīsimies, kas notiks tālāk. Domāju, būs interesanti.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru