Atbilde uz sludinājumu

Vakar "Latvijas Avīzē" bija mans sludinājums "Meklēju konfekšu "Gotiņa" papīrīšus kolekcijas papildināšanai....". Tas man izmaksāja piecus latus deviņpadsmit santīmus.

Vakarā man piezvanīja kāds vīrs no Jēkabpils, diemžēl viņa dikcija bija ļoti neskaidra, bet caur telefonu vārdus izšķirt bija vēl grūtāk, bet es sapratu, ka viņš tagad ir slimnīcā, kur sabūs kā minimums vēl divas nedēļas, bet pēc tam mēs varētu satikties - viņš varētu atbraukt arī pats, jo viņam kā invalīdam esot ceļš pa velti. Un galvenais - papīrīšu šim esot tūkstoši, diemžēl tā arī nesapratu, cik. Izklausījās, ka divdesmit divi. Ja tā, tad runa visticamāk bija par konfekšu papīrīšiem vispār, ne tikai par "Gotiņām". Un, ja pareizi sakpratu, viņam ir bijušas vairākas izstādes.

Nu ko, man ir viņa telefons un solījums zvanīt, kad būs ārā no slimnīcas. Tad jau redzēs, ko es saklausīju pareizi un ko pārpratu!

Nedēļas korespondence

2010. gada 27. novembrī portālā draugiem.lv es saņēmu vēstuli no divpadsmitgadīgā Marikas Lobovas, kas jautāja, vai mani interesē Vaiņodes rūpkombināta 1997.gada gotiņu papīrīši. Šī bija pirmā vēstule saistībā ar manu kolekciju, ko saņēmu no nepazīstama cilvēka. 

Pagāja daži mēneši, un šī gada 23. februārī beidzot pienāca vēstule no Marikas, kurā bija trīs veidu Vaiņodes gotiņas - ar sarkanu, dzeltenu un zilu liesmu fonā. 

Salīdzinot atsūtītos ar esošajiem, secināju, ka divi - sarkanais un dzeltenais, lai gan ļoti līdzīgi esošajiem, tomēr ir ar atšķirīgiem krāsu toņiem, zilais bija tieši tāds pats. Tātad divi jauni. Un bonuss - Marikas sūtītie papīrīši nav lietoti. Šis apstāklis, kā arī tas, ka zināms precīzs papīrīšu ražošanas gads -1997, uzvedināja mani uz domām, ka kāds no meitenes vecākiem ir strādājis Vaiņodes rūpkombinātā, un man bija taisnība. Savā laikā tur esot strādājusi Marikas mamma, bet jau kopš apmērām 1999.gada rūpkombināts savu darbību ir pārtraucis. 

***

Dažas dienas pirms Marikas vēstules - 19.februārī man pienāca trešais sūtījums no Valda Lūša ar strīpainajām "Dimdiņu" gotiņām. Un vecais joks - lai gan pirmajā mirklī šķita, ka man visas tādas ir, tad salīdzinot secināju, ka uz tekstu un logo izvietojuma maiņas rēķina man ir trīs jauni eksemplāri. "Dimdiņu" gotiņas vispār ir slavenas ar savām neskaitāmajām sīkajām atšķirībiņām, gandrīz vai kaitina. Bet kopskaits aug. 

Valdim kā atbildi nosūtīju mazu jociņu - banknotes, kas visā visumā atgādina Amerikas dolārus, bet amerikāņu mirušo prezidentu vietā tos rotā esošie un visnotaļ dzīvie PS "A.A. & Būvkompānijas" un brālīgo kompāniju vadītāju ģīmetnes. Šīs banknotes tika sagatavotas un izprintētas speciāli "A.A. & Būvkompāniju" Ziemassvētku pasākumam Dikļu pilī, ar tām varēja norēķinātie kazino spēlēs no 2010.gada 17.decembra pulksten 20:30 līdz 18.decembra 1:30, bet pēc tam tie, kas bija vinnējuši visvairāk šīs naudiņas, varēja to apmainīt pret balvām, piemēram, galda spēli "Monopols". Vēlāk "A.A. & Būvkompānijas" darbinieku vidū paklīda joki par Ziemassvētku prēmiju izmaksu "mālnieciņos".

Valdis Lūsis kolekcionē no apgrozības izņemtas banknotes. Tas arī bija iemesls šādam sūtījumam - "arvīdiņi", "vitāliji" un '"mālnieciņi" pilnīgi noteikti ir jau izņemti no apgrozības!

***

Un trešā vēstule, par ko gribēju uzrakstīt, atnāca šodien no pašas tālās Vāczemes. Tā bija iepakota celofāna "ādiņā" un uz tās rēgojās zīmogs "Sūtījums saņemts bojātā veidā". Nopētīju no skata nevainojamo vēstuli - vienīgais bojājums bija ieplīsis stūris celofānam, bet drīz attapos, ka zīmogs taču ir uzspiests uz aploksnes, un to nekādi nevarētu izdarīt cauri celofānam - tātad ne jau tur ir tā vaina.  Vēl markai bija aplocījies stūrītis, bet neticu, ka tas varētu skaitīties "bojājums". Hmm, varbūt vēstule bija izmirkusi? Vai arī runa ir nevis par atsevišķu vēstuli, bet gan par to paku, kurā uz Latviju kopā ar citām vēstulēm ceļoja arī manējā?

Lai vai kā, lai atnāktu no Hamburgas uz Madonu, vēstulei vajadzēja piecas dienas.

Sūtītāja ir Zanda Ohff, vietājā ražojuma zeltene, ko dzīves ceļi aizveduši uz Vāciju. Mūsu ceļi ir krustojušies jau senāk - 2002.gadā tā saucamajā "Valdemāra ielas bordelī" (Tiem, kas nav lietas kursā - "Valdemāra ielas bordelis" nebija nekāds bordelis, bet gan daudzistabu dzīvoklis, ko apdzīvoja vairākas meitenes un tante Margarita - baiss PSRS dāvinājums Latvijai. Viņa labākajās "komunalkas" tradīcijās visvisādi sunīja un apmeloja mūs, darīja riebeklības un saukāja mūsu dzīvokli par "bordeli". Nez kā šai klājas? Vai vēl dzīva?)

Zanda man sūta atklātnīti un četru veidu "Kuhbonbon" papīrīšus - Classic, Noisette, Cafe, Choco un divus SIA "Iecavnieks" konfekšu papīrīšus - ar linsēklām un kaņepju sēklām. 

Zanda pastāstīja man par "Kuhbonbon" ar lakricu, ko pati gan laikam neēstu, bet solīja varbūt man atsūtīt ar visu saturu. Lakciras gotiņas ir melnā krāsā! Es redzēju attēlu www.kuhbonbon.de mājaslapā! Lūk:

Bet "Kuhbonbon" ar lakcicu un piparmētrām - traks var palikt:

"Kuhbonbon" esot ģimenes uzņēmums un ražojot savas gotiņas pēc tradicionālās poļu receptes: cukurs, glikozes sīrups, piens, sviests un krējums.

Tā nu es pirms brīža šiem uzrakstīju vēstuli ar lūgumu atsūtīt man "Kuhbonbon" asortus uz Latviju. Pagaidām nav atbildējuši. Jāgaida.

***

Paldies Marikai, Valdim un Zandai! Paldies visiem, kas sūta, lasa un jūt līdzi! Lai jums laba diena!

SIA "UNDE" un IK "EKSO M"

Citi Valentīndienā saņem rozes un māla rūķus (pa divi), citi konfekšu "Gotiņa" papīrīšus. 

14.februārī pastā pret parakstu dabūju otru vēstuli no sava jauniegūtā interešu biedra Ļeva Tastevena. Rezultāts - jauna informācija un 11 jaunas Latvijas un 2 jaunas Īpašās Gotiņas.

Ļevs man atsūtīja paša sastādītu gotiņu ražotāju sarakstu, un vaicāja, vai es nevaru to papildināt vai pie vajadzības pakoriģēt. Lai darītu kaut ko lietas labā, nolēmu noskaidrot, kādās attiecībās savulaik bijuši divi uzņēmumu Liezērē - IK "EKSO M" un SIA "UNDE". 

Pa priekšu zvanīju Jānim Miezājam, kas pastāstīja, ka "EKSO M" esot bijis viņa uzņēmums, kas ticis radīts uz kāda cita uzņēmuma bāzes, bet kāda tieši, to Jānis nevarēja atcerēties, toties viņš bija pilnīgi drošs, ka pēc tam vairs nekas tai vietā nav noticis - vēl tagad uz durvīm esot lapiņa ar viņa tālruņa numuru, bet aiz durvīm - miers un klusums. Noskaidroju arī, ka "EKSO M" esot ražojuši tikai viena veida gotiņas ar viena veida papīrīšiem, lūk šādiem:

Jānis Miezājs atzīmēja, ka viņa uztverē tikai klasiskā piena konfekte bez piedevām ir tiesīga saukties "Gotiņa". Un vēl šim esot bijusi doma atsākt visu, jo esot ļoti garšīgs tāds bizness. Kas zin, kas zin.

www.lursoft.lv noskaidroju, ka IK "EKSO M" reģistrēts 2002.gada 25.februārī. Likvidācijas datums gan tur nefigurē, bet Jānis stāstīja, ka gotiņu ražošana esot turpinājusies kādu gadu, tātad augstāk redzamais papīrītis ir datējams ar 2002/2003 gadu.

Jānis man ieteica meklēt tālāku informāciju pie Pētera Krūgaļauža, kas savā laikā esot tā vai savādāk palīdzējis attīstīt un realizēt ideju par gotiņu ražotni. Pēteris Krūgaļaužs tagad ir SEB bankas Madonas filiāles pārvaldnieks. Sameklēju Krūgaļauža numuru un zvanīju. Par abām Liezēres gotiņu ražotnēm viņš neko nezināja teikt, bet atzīmēja, ka allaž cenšoties palīdzēt liezēriešiem. Vēl viņš man pastāstīja, ka gotiņu ražošanas tehnoloģijas izstrādē piedalījusies Ineta Stučka, kas tagad strādājot "Cesvaines pienā".

Labi, zvanu uz "Cesvaines pienu". Tur mani savieno ar Inetu Stučku, kas beidzot lej gaismu SIA "UNDE" un IK "EKSO M" attiecībās. Savā laikā Ineta esot strādājusi SIA "UNDE", un gotiņu ražošanas tehnoloģija viņai esot bijusi zināma no iepriekšējas darba pieredzes kolhozā "Sarkanais stars" Sarkaņos, kur arī tikušas ražotas gotiņas.

Pirms "UNDES" Liezērē nav bijusi gotiņu ražotne, uzņēmums radīts pilnīgi no jauna, bet pēc pāris gadiem "UNDES" iestrādnes pārņēmis "EKSO M". www.lursoft.lv stāsta, ka SIA "UNDE" ir reģistrēta 2000.gada 22.augustā, bet likvidēta - 2004.gada 12.decembrī. Gotiņu ražošana, protams, pārtraukta agrāk. Patiesībā, jau 2002.gada februārī sevi ir pieteicis "EKSO M". Tāpēc "UNDES" gotiņu papīrīši visticamāk ir datējami ar 2000/2001 gadu:

    

Ineta Stučka izklausījās gana atsaucīga un ieinteresēta, tāpēc es viņai pajautātu par iespējamām darba gaitu trofejām - tas ir, gotiņu papīrīšiem. "UNDE" varbūt mani interesētu mazāk par "Sarkanā stara" gotiņām, jo man jau tagad ir klasiskās gotiņas ar 13 un Ziemassvēktu gotiņas ar 10 dažādām tautasdziesmām, tomēr tas nenozīmē, ka nevar atrasties kaut kas jauns - piemēram, kāda "UNDES" tautasdziesma manā kolekcijā ir tikai vienā eksemplārā, un tā pati ar noplēstiem stūriem, kamēr citi eksemplāri man ir simtiem un stāv kaudzēs kartona kastē. Ineta solījās paskatīties, nu tad jau redzēs, varbūt neaizmirsīs. :)

Tā lūk.

***

Un vēl es savam prieciņam nedaudz paspiegojot tīklā, kur atradu Teklas Šaiteres 2009.gada 9.marta rakstu "Dienā" par Rīgas Zooloģiskā dārza elektriķi Ļevu Tastevenu un viņa laiku Čaru. Ļevs apstiprināja, ka šis raksts tik tiešām ir par viņu un viņa suni, un uzaicināja mani kādreiz satikties ZOO, kur varētu apskatīt ne tikai zvērus, bet arī viens otra kolekcijas un pamainīties ar papīrīšiem. Jē! Izkalausās labi.

Vēl no raksta "Dienā" uzzināju, ka Ļevs sevi ne velti sauc par 'kreizi' pensionāru, jo uz darbu Rīgas ZOO viņš dodoties ar velosipēdu vai slēpēm Čaras pavadībā, tāpāt viņš ejot tūrisma pārgājienos, braucot ar laivām, sēņojot, fotografējot. Hmm, es arī eju pārgājienos, braucu ar riteni, laivoju un fotografēju. Un kolekcionēju gotiņas. Izskatās, ka mums ir varen daudz kopīgu interešu! :)

Iztrūkums! Bērnu Jautrās "Gotiņas"

Pagājušā gada novembrī es, divas Putras un viena maza Cīrule bijām Saldū, apmeklējām "Saldus pārtikas kombināta" gotiņu ražotni un veikaliņu, sapirkāmies čupām konfektes, tai skaitā veselas četras pakas bērnu gotiņu. Tās pavisam nesen bija parādījušās ražošanā un bija radītas par godu "Saldus pārtikas kombināta" piecdesmitgadei, un šo speciāli bērniem paredzēto mazizmēra Jautro "Gotiņu" noformējumā bija izmantoti Saldus bērnu zīmējumi. Lieki piebilst, ka es tādas vēl nebiju redzējusi, un mana kolekcionāres būtība bija stāvā sajūsmā. Toreiz mana kolekcija papildinājās ar 23 Jautro "Gotiņu" eksemplāriem.

Tomēr pēc kāda laiciņa "Saldus pārtikas kombināta" mājas lapā es ieraudzīju attēlu ar šīm gotiņām, rūpīgi to izpētīju un sazīmēju tur trīs papīrīšus, kādu manā kolekcijā aizvien vēl nebija. Arī "Saldus gotiņas" veikaliņa apmeklējums Mildas tirdziņā Rīgā neko nedeva - pārdevējas ne pārāk laipnā un nedaudz aizdomīgā skatiena ēnā es cītīgi izpētīju visas tobrīd veiklā esošās paciņas, un neatradu tur meklēto.

Kādu mēnesi atpakaļ es nolēmu kaut ko darīt lietas labā un piezvanīju Agnesei Patrašanu, kas ir pārdošanas un mārketinga vadītāja "Saldus pārtikas kombinātā". Mēs sarunājām, ka viņa atsūtīs man trūkstošos Jautro "Gotiņu" papīrīšus. Es apsolīju nokopēt viņu mājas lapā esošo attēlu ar bērnu gotiņām un atzīmēt tajā, kurus tieši papīrīšus man vajag, bet sev par lielu vilšanos atklāju, ka minētais attēls, ko agrāk varēja atvērt pienācīgā izmērā, ir nomainīts uz daudz mazāku, un atsevišķu papīrīšu dizains vairs nav lāgā sazīmējams.

Lūk tā: 

Ar bultiņām atzīmēti tie papīrīši, kādu man aizvien vēl nav.

Agnese par mani aizmirsa, bet es atgādināju, un šodien ienācās vēsulīte. Izšķirstot atsūtītos papīrīšus, es konstatēju, ka no tiem, ko es redzēju attēlā, te nebija neviens, toties bija trīs jauni, neredzēti zīmējumi:

Un vēl plus pieci eksemplāri uz citādu fona krāsu un citādu mīklu (otrā pusē) rēķina. Tātad kopā astoņi jaunumi. Nav slikti! Paldies Agnesei Patrašanu par sadarbību! 

Un tomēr! Kur lai es rauju tos trūkstošos papīrīšus? Vai kāds no jums neapgrozās Saldū? :) Piesakās! Tēriņus apmaksāšu!

Kreizi kolekcionārs no Rīgas

"Labdien, cienijamā Santas kundze!

Apsveicu Jūs ar Jauno gadu un novēlu paplašināt savu Gotiņu kolekciju.

Raksta Jums viens "kreizi" pensionārs no Rīgas. Man sauc Ļevs, esmu krievs, tāpēc atvainojos par iespējamām kļūdām manā vēstulē.

Es arī kolekcionēju Gotiņas, apmēram 30 gadus. Kolekciju iesākusi mana māsa, bet pēc viņas nāves un vel pēc pāris gadiem tā nonākusi pie manis. Diemžēl, māsas bērni daudz ko kolekcijā izpostīja. Pašlaik manā kolekcija pāri par tūkstoti Gotiņas, no tām ārzemju ~ 130. Kolekcionēju tās, ko varēju atrast veikalos, jo korespondentu man nav un nav arī sakaru ar Gotiņu ražotājiem.

Ilgu laiku domāju, ka es viens tāds nenormālais kas krāj Gotiņas, bet tomēr meklēju hobija biedrus. Ne kolekcionāru saietos, kuri notiek Rīgā katru ziemu, ne Internetā nevarēju tādus atrast, bet cerēju, tāpēc krāju arī apmaiņas fondu, jo mana kolekcija nav pilna.

Un vakar pēkšni atradu Jūsu mājas lapu Internetā.

Sūtu Jums daļu no sava fonda, varbūt kaut kas Jūs iepriecinās. Ceru uz tālāko sadarbību kā kolekcionēšana, ta arī informācijas apmaiņā. Rakstat kas Jūs interesē.

Ar cieņu, Ļevs.

20.01.2011"

***

Man ļoti patika šī vēstule, tāpēc publicēju to pilnā garumā. Vēstule nāca līdzi sīkpakai, ko saņēmu pastā 2011.gada 28.janvārī. 

Sīkpakā bija jauka kopsaimniecības "Ropaži" ražojuma "Gotiņu" kastīte ar daļu no Ļeva Tastevena apmaiņas fonda - kopā 273 papīrīši, no tiem 117 manā kolekcijā jaunums - 112 Latvijas, un 5 Ārzemju Gotiņas. 

Lūk, daži jaunumi:

Šīs Gotiņas gan nav sevišķi senas, toties daudz! :) Jaunas tatutasdziesmas otrpus citādi redzētiem papīrīšiem vien ir veselas 32! 

Ej, Laimiņa, tu pa priekšu,

Es tavās pēdiņās;

Nelaid mani to celiņu,

Kur aizgāja ļauna diena.

Gribēj' ļaudis man' locīt,

Kā vējiņš smilgu loka;

Es nebiju tā auguse

Kā smildziņa vecainē.

Maziņš mans augumiņš, 

Prāva mana valodiņa;

Valodiņa palīdzēja

Mazajam augumam.

Un "Jaungada konfekte" SIA "Jūrmalas SKB" izpildījumā ir vienkārši burvīga - gan ar savu murgaini psihodēlisko dizainu, gan savu "Jaungada" padarīšanu:

***

Iespējams, ka šis sūtījums aizpilda daļu no tā tukšuma, kas manā kolekcijā radās studiju gados. Man kā jau kārtīgam Latvijas Universitātes studentam bija švaki ar naudu, un tā kā gotiņas man negaršo, es izvēlējos pirkt citus produktus, neskatoties uz to, ka, iedomājoties par kolekciju, sirds man drusku asiņoja. :) 

Tagad cik var jālāpa ciet tie robi! Es jau uzrakstīju Ļevam atbildi - ar pildspalvu uz papīra, kā senos labos laikos! Liels paldies viņam, un ceru, ka manas kolekcijas rezervēs atradīsies ne viens vien papīrītis, ar ko papildināt viņa tūkstoti! Un kas zina, varbūt kādu dienu es viņu apsteigšu? ;)

Lai vai kā, skatīsimies, kas notiks tālāk. Domāju, būs interesanti.

Prieciņš

Jautrā magones saēdusies govs uz lidojošā paklāja ilgāku laiku varēja pretendēt uz nosaukumu "Vissaburzītākā Gotiņa Santas kolekcijā". Man tas diezgan kremta, jo nu varen jestra bija tā govs un man ļoti patika. Es pat kaldināju plānus meklēt galus "Tukuma rūpkombinātam" - un pa lielam šī konkrētā papīrīša dēļ. Bet tad atnāca bagātīgā sīkpaka no Ļeva Tastevena, un visa cita jauka un interesanta starpā arī šī papīrīša jautājums atrisinājās! Urā!

Nr 232:

 =

Tas gan nenozīmē, ka mani vairs neinteresē "Tukuma rūpkombināts"! Ļoti interesē! Tāpēc, ja kādam tur ir gali, atzīstieties!