Pāris kadri TV

Pāris kadri Latgales Reģionālajā TV:

Un vēlreiz par izstādi

Šodien internetā atradu vēl vienu bildīti no izstādes "Latgales Kultūrvēstures muzejā".

Nodarbībā „Viss par pienu” bērni pēta Santas Ulnicānes 

konfektes „Gotiņa” papīrīšu kolekciju. 

I.Jansona foto

Citāts no  http://i-rezekne.lv :

"Gada nogalē (no 1.novembra līdz 10.decembrim) muzejpedagoģiskās programmas „Viss par pienu” ietvaros, izdevās veiksmīga sadarbība ar kolekcionāri Santu Ulnicāni (Rīga) un konditorijas fabriku „Mōra” (Daugavpils). Pateicamies par atsaucību un atbalstu programmas norisē Santai Ulnicānei un konditorijas fabrikai „Mōra”, personīgi mārketinga direktoram Sergejam Fominam, par interesi un uzņēmību skolotājiem, par aktivitāti brīnišķīgajiem skolēniem!

Nodarbību apmeklēja 540 pirmsskolas un pamatskolas audzēkņi, skolotāji un vecāki no Rēzeknes pilsētas un novada, Maltas, Krāslavas, Balvu un Ludzas novadiem, iepazina piena iegūšanas un pārstrādes gaitu, etnogrāfiskos saimniecības traukus, apskatīja unikālo Santas Ulnicānes konfektes „Gotiņa” papīrīšu kolekcijas izstādi, kā arī priecājās par iespēju nogaršot fabrikas „Mōra” ražoto konfekti „Brūnaļa”."

***

Citas I.Jansona bildes, ko man laipni atsūtīja Inese Ločmele. Rugāju vidusskolas 2. klase:

Varbūtības teorija darbībā

Kāda ir varbūtība, ka pēc mēnešiem ilga klusuma trīs dienas pēc kārtas kāds man uzrakstīs vēstuli par "Gotiņām"?

Es teiktu, ka šāda varbūtība ir 100%. :D

Viens (22.1.2012):
"Sveiki!
Ļoti iepatikās jūsu kolekcija, jo ieraudzīju daudz veco gotiņu, kuras ēdu bērnībā (pieņemsim Rēzeknes piena kombināts). Mani uzreiz pārņēma nostaļgija par tiem laikiem, tāpēc, domāju veidot Latvijas 90to gadu produktu kolekciju.
Atceroties mūsu kādreiz ļoti slaveno kombinātu, gribās saglabāt par viņu vismaz kaut kādas liecības (etiķetes no produktiem).
Ir doma veikt nelielu ekspedīciju pa kombināta telpām (kuras ir pamestas, bet apsargājamas) un atrast pēc iespējas vairāk dažādu produktu etiķetes, tajā skaitā arī gotiņas.
Ja tiks atrastas ģotiņas etiķetes, tad ar lielāko prieku padalīšos ar jums.
Visu labu.
Artūrs Āboliņš"


Divi (23.1.2012):
"Atvainojos par traucējumu.Vecā krājkasīte bēņiņos atradu 50. gadu monētas un 2 konfekšu papīrīsus. Vienu neatpazinu, bet otrs no gotiņas.
Draugi ieteca, tāpēc uzrakstīju. Ēriks Začs"

Trīs (24.1.2012): 
"Vasala!
Īraudzeju ziņu:
Aicinām pieteikties visu veidu kolekcionārus 18.feb. tirdziņam (markas, monētas,vimpeļi,pūcītes utt.) kalnciematirgus@inbox.lv, t. 26255148
http://www.facebook.com/photo.php?pid=1443820&l=0eff109e97&id=109059259120968
http://www.kalnciemaiela.lv/
Ilze (Sperga)"

Tagad tik jāskatās, kādus augļus nesīs šīs vēstules. Uz Kalnciema tirdziņu es jau pieteicos, tas izrādījās bez dalības maksas, Ēriks solījās savu "Gotiņas" etiķeti ienest Latgales Kultūrvēstures muzejā, no kurienes man to atsūtīšot pa pastu, bet ekspedīcija uz bijušajām Rēzeknes piena konservu kombināta telpām plānojas vasarā - tur es uzprasījos līdzi. Daudzsološi. Bet cāļus skaita rudenī. ;)

Atskaņas

Speciāli manai kolekcijai veidotā "Latgales Kultūrvēstures muzeja" īpašā "Gotiņa"! 

Zīmējuma autore ir Elīna Kruste, bet apkārt gotiņai lasāmi bērnu izdomātie govju vārdi. Es tā padomāju - manā govju ganāmpulkā ir pāri par tūkstoti galvu, bet nevienai no manām gotiņām nav sava vārda! Varbūt šie govju vārdi varētu nedaudz līdzēt? :)

Paldies jums!

Foto no Gotiņu izstādes Latgales Kultūrvēstures muzejā

Mana brāļa Eināra fotoliecības no "Gotiņu" izstādes Latgales Kultūrvēstures muzejā:

       

Foto, ko man atsūtīja Latgales Kultūrvēstures muzeja muzejpedagoģe un izstādes organizatore Inese Ločmele:

3. novembris. Atklāšanas programmā "Viss par pienu" piedalās Rēzeknes Valsts poļu ģimnāzijas 1.a klase.

Konditorijas fabrikas "Mōra" komercdirektors Sergejs Fomins, TV, preses pārstāvji.

uzrunu saka LKM direktores vietniece zinātniskajā darbā Ineta Atpile-Jugane. Nodarbību vada LKM muzejpedagoģe Inese Ločmele. Foto- Aleksandrs Bondarenko.

Un te manas "Gotiņas" izkārtotas aiz stikla:

Pirmā izstāde!

No 1.novembra līdz 10.decembrim Latgales Kultūrvēstures muzejā notika pirmā manas kolekcijas izstāde. 

Tai laikā man bija pa pilnam darba beidzot  "Web-tehnoloģiju skolu" Rīgā. Īsā laikā bija jāiziet prakse, jāuzraksta kvalifikācijas darbs apmēram 30 lpp. garumā, jādabū gatavs arī pats projekts - es izvēlējos tēmu "Interneta projekts kolekciju izvietošanai un pārvaldīšanai tīmeklī". (Ja vien tas nav jau izdzēsts, mans darbs ir atrodams te: http://santa.webskola.lv/ ).

Te es saņemu programmēšanas tehniķa apliecību no 

'Web-tehnoloģiju skolas' direktoriņa Ņikitas Seļecka rokām

Viss beidzās veiksmīgi, mans darbs tika atzīts par vislabāko no visām trim grupām kopā ņemot, bet uz savu pirmo kolekcijas izstādi ne reizi tā arī netiku, jo Rīga un Rēzekne tomēr nav gluži blakus, un brīva laika man bija tik, cik necik. 

***

Visu šo izstādes būšanu organizēja un koordinēja Latgales Kultūrvēstures muzeja muzejpedagoģe Inese Ločmele, kas mani atrada internetā portālā draugiem.lv, un piedāvāja izstādīt manas "Gotiņas" muzejpedagoģiskās programmas „Viss par pienu” ietvaros. Es, protams, piekritu.

Pēc Ineses lūguma sagatavoju faktus par savu kolekciju un atlasīju arī dažas fotogrāfijas no speciālās "Gotiņu" fotosesijas, kur fotogrāfes lomu uzticēju savai uzticamai cīņu biedrenei un kolekcijas līdzjutējai Ivetai Bergai. 

Pēc tam sekoja reklāma, piemēram, http://www.kasjauns.lv , http://www.rezekne.lv , http://www.rezica.lv , http://www.apollo.lv , http://www.publika.lv un virknē citu interneta vietņu un arī avīzēs, nu, vismaz "Rēzeknes vēstīs" jau nu noteikti.

 http://www.kasjauns.lv 

***

Kā jau minēju, pašai man nebija iespējas piedalīties ne izstādes atklāšanā, ne arī apmeklēt to vēlāk, tāpēc bija jāiztiek ar fotoliecībām un citu cilvēku, piemēram, pašas organizatores Ineses un mana brāļa Eināra stāstīto.

Liels paldies Inesei un visiem citiem iesaistītajiem cilvēkiem, kas padarīja iespējamu šo izstādi! Lai tā ir pirmā izstāde daudzu vēl nenotikušu izstāžu virknē!

Zolīdas un arī nedaudz nerātnas bildes no fotosesijas izstādei Latgales Kultūrvēstures muzejā

Fotogrāfijas no speciālās "Gotiņu" fotosesijas, kur fotogrāfes lomu uzticēju savai uzticamai cīņu biedrenei un kolekcijas līdzjutējai Ivetai Bergai. Lūk, šis tas no Ivetas veikuma:

13 fakti par manu kolekciju

Gatavojoties izstādei Latgales Kultūrvēstures muzejā Rēzeknē, Inese Ločmele man palūdza sagatavot šādus tādus faktus par manu kolekciju. Lūk, te tie ir! Daži fakti būs jau agrāk dzirdēti, bet šis tas varētu būt jauns:

13 fakti par manu kolekciju:

1.      Ironiskā kārtā ir sanācis tā, ka man pašai gotiņas negaršo – priekš manis tās ir par saldu, un es tās tik pat kā neēdu. Galvenais iepirkto gotiņu noēdājs man ir mamma, kas ir liela saldummīle – viņai es regulāri piegādāju „Santas speciālās gotiņas”, kuru galvenā atšķirība no ierindas gotiņām ir fakts, ka tās ir jau iztītas!

2.      Kolekcijā šobrīd ir 1262 etiķetes, no tām 1074 – Latvijā ražotas veikalam un tirgum paredzētas gotiņas, 88 – Latvijā ražotas reklāmas un prezentācijas vajadzībām paredzētas un speciāli noformētas gotiņas un 100 ārzemēs ražotas gotiņas.

3.      Salikta kaudzītē, mana kolekcija ir 16,6 cm augsta un kopā sver 767 gramus.

4.      Kolekcijas aizsākuma datums nav zināms, tomēr, ja jāmin kāds cipars, es saku, ka tas viss sākās pirms kādiem 20-25 gadiem, kad māžojoties pakaļ vecākajām māsām, sāku veidot savu konfekšu papīrīšu kolekciju. Pēc kāda laika ievēroju, ka konfektes „Gotiņa” etiķetes, salīdzinot, piemēram, ar „Lācīšiem” un „Vāverītēm, patīkami atšķiras ar savu daudzveidību. Te laikam arī ir meklējama atbilde uz jautājumu, kāpēc tieši „Gotiņas” – visdažādākie dizaina risinājumi zem viena nosaukuma, tas ir tik interesanti! Cik veidos ir iespējams uzzīmēt govi?

5.      Ja var ticēt internetā pieejamajai informācijai, Latvijā konfektes ar nosaukumu „Gotiņa” pirmo reizi sāka ražot „Skrīveru pārtikas kombinātā” 1957.gadā. Diemžēl daudzām etiķetēm manā kolekcijā nav zināms precīzs gads, kad tajā tikusi ietīta un pēc tam arī iztīta konfekte. Man ir Ogres rajona patērētāju biedrības savienības rūpkombināta „Gotiņa” no 1961.gada (man teica, ka _61, kas norādīts uz etiķetes, nozīmējot tieši drukāšanas gadu), un, spriežot pēc dizaina, vēl vairākas apmēram tā paša laika gotiņas. S.c., varbūt jūsu muzeja speciālisti var man palīdzēt noteikt manu gotiņu vecumu?

6.      Everestā pakaļ „Gotiņai” kāpusi neesmu, arī jūras dzelmē nirt nav gadījies. Ir gadījies aiziet garām uz ielas guļošam papīrītim, jo tobrīd tuvumā ir bijuši cilvēki, bet pēc kāda gabaliņa griezties atpakaļ, lai to paceltu. Tāpat, uz skolu ejot grāvī pamanīts saburzīts papīra kumšķītis ir radījis manī aizdomas, un mājās ejot es lieliski atcerējos, kur tas redzēts, un līdu pakaļ, lai pārbaudītu – ir vai nav. Un bieži bija gan, jo mana acs bija lieliski ietrenēta atpazīt „Gotiņu” etiķešu papīra standarta izmērus, faktūru, krāsas. Kaut kas līdzīgs bija visām gotiņām. Tas gan bija aktuāli bērnībā, jo tagad uz ielas faktiski vairs nemētājas kaut kas tāds, kas vēl nav manā kolekcijā, jo Latvijā šobrīd ir tikai 3 ražotāji, kam es cenšos sekot.

7.      Savā laikā ir sanācis dzīt pārdevējas izmisumā, jo masīvie padomju laika svari nespēja nosvērt 1-2 konfektes, bet vairāk pirkt man nebija ne vēlmes, ne naudas. Tad pārdevējas, pukodamās un bubinādamas, nosvēra vairākas konfektes un iegūto svaru dalīja uz konfekšu skaitu.

8.      Manā kolekcijā ir 2 SEB „Gotiņas”, kas draugu ledusskapī noglabātas paspēja divas reizes pārbraukt uz jaunu dzīvesvietu, pirms beigās nokļuva pie manis. Tiesa, bez ledusskapja.

9.      Man ir etiķetes, kas ar visu saturu ir ceļojušas no Vācijas un Anglijas. Beigās nācās secināt, ka gan vācu, gan angļu gotiņas nav nekas cits, kā poļu „Krówka”, kas pieskaņota attiecīgajam tirgum.

10.  „Saldus pārtikas kombināts” ir līderis gotiņu etiķešu dažādības ziņā – manā kolekcijā ir 307 Saldus gotiņas, tad seko Skrīveri ar 296 etiķetēm. Te gan jāatzīmē, ka Skrīverus pārstāv gan „Skrīveru pārtikas kombināts”, kas nu jau ir vēsture, gan „Skrīveru saldumi”. „Saldus pārtikas kombināta” bērnu „Jautrās „Gotiņas”” ar bērnu zīmējumiem uz etiķetes vien man ir 40 dažādi eksemplāri.

11.  Tukuma rūpkombināts atšķiras ar „viskreizīgāko” dizainu – gotiņa klauns, gotiņa uz lidojošā paklāja, gotiņa pirāts, gotiņa pilots utt. Diemžēl manā kolekcijā ir tikai daļa no šīm amizantajām gotiņām. Cerams, tas ir tikai pagaidām! J

12.  Man internetā ir blogs http://konfektegotina.blogspot.com/ un http://latvijasgotina.blogspot.com/. Tieši pateicoties šiem blogiem mani ir atraduši vairāki kolekcionāri un kolekcionāres, tai skaitā mans kolēģis Ļevs – „kreizi“ pensionārs no Rīgas, kā viņš pats sevi sauc. Ļevam arī ir apmēram tikpat apjomīga „Gotiņu“ kolekcija kā man, arī viņš ir specializējies tieši uz šo konfekti. Mēs sarakstamies un esam tikušies un apmaiņas ceļā krietni papildinājušie viens otra kolekcijas.

13.  Mani draugi un ģimenes locekļi patur prātā manu aizraušanos un piegādā man „Gotiņu” etiķetes.