Tinējas Forever

Šodien uzzināju, ka SIA "Skrīveru pārtikas kombināts" un SIA "Skrīveru saldumi" vieno tikai Skrīveri un vecie, labie darbinieki, piemēram, konfekšu tinējas, kas kā tinušas tā tin. Savādāk viss esot no jauna, pat konfekšu vārāmie katli.

Saldās pakas no ārzemēm

Piektdien no Hamburgas atnāca trešais un noslēdzošais sūtījums manā un Zandas Ohff "Kuhbonbon" epopejā. Lai gan,  par noslēgumiem nav prātīgi runāt, jo gan būs vēl papildinājumi vai kādas dizaina izmaiņas, un viss var sākties no gala, tomēr dotajā mirklī lepni varu paziņot: man ir pilns vācu/poļu gotiņu "Kuhbonbon" papīrīšu komplekts! Vēl vairāk, visas no tām man ir bijusi iespēja arī nogaršot, jo Zanda, gods kam gods, atsūtīja man papīrīšus ar visu saturu!

Otrais, lielākais Zandas sūtījums

Tomēr šo jauko paradumu - sūtīt man papīrīšus ar visu to saturu, iesāka nevis Zanda, bet gan Ieva Leone, mana sena cīņubiedre un draudzene, kas marta sākumā atsūtīja man paciņu no UK, tas ir, no Anglijas. Madonas pastā, saņemot sūtījumu, pēc svara uzreiz sapratu, ka te būs kas ēdamāks par papīrīšiem iekšā. Un, ko domā, bija arī! ;)

Ievas paka

Daži vietējie domā, ka man vajadzētu aprakstīt šo gotiņu garšas īpašības. Hmm. Es mēģināšu, bet brīdinu, ka neesmu nekāda gotiņmīle un pieredzes šajā jautājumā man ir maz.

Pirmais, ko gribu atzīmēt, ir tas, ka gan Anglijā, gan Vācijā nopērkamās gotiņas ir ražotas pēc tradicionālās poļu receptes, bet valsts, kurā šis produkts ir tapis, nav īsti skaidra. "Kuhbonbon", piemēram, esot ražotas EU, bet citur ir norādīta tieši Polija. Iespējams EU šajā gadījumā = Polija. Bet citādi tās ir ta kā vācu gotiņas. Tas pats ar Nelly's "Cow Bons", kas atceļoja no Hamburgas kopā ar savām radiniecēm "Kuhbonbon" - tās ir vāciešiem paredzētas poļu gotiņas. Man gan nācās ar Google palīdzību tulkot uzrakstu čehu valodā: "Země původu: Polsko", lai pārliecinātos, ka tas tik tiešām nozīmē "Izcelsmes valsts: Polija". :D Laikam vācieši negrib to afišēt, tāpēc izvairās pieminēt. Jā, un "Krówka Mleczna", ko Ieva man atsūtīja no Anglijas, arī nākot "pa taisno no Polijas", vismaz tā ir rakstīts uz iepakojuma. Savelkot galus, visas šīs konfektes ir ražotas Polijā pēc poļu tradicionālās receptes priekš Anglijas un Vācijas tirgiem. 

Tā kā to recepte pēc idejas ir viena un tā pati, nav brīnums, ka es nespēju sagaršot būtisku atšķirību starp "Kuhbonbon", "Cow Bons" un "Krówka Mleczna" klasisko gotiņu. Bet, salīdzinot ar latviešu gotiņām, tās ir mazāk saldas un pēc garšas krēmīgākas, tā man šķiet. Jebkurā gadījumā šīs angļu/vācu/poļu krówkas es kaut cik varu ēst, kamēr Latvijas gotiņas manai gaumei jau ir par saldu. Šķiet, "Kuhbonbon" ātrāk sacietē. 

Un lai nesmejas trenēti nogaršotāji par manu gastranomisko neaptēstību gotiņu laukā! Es tikai mācos! ;)

Bez klasiskās gotiņas ir vēl desmit veidu "Kuhbonbon" konfektes: ar riekstiem, šokolādes, kafijas, medus, ar magonēm, olu liķiera, marcipāna, lakricas, lakricas-kējuma un lakricas-piparmētru. Visas konfektes, atskaitot trīs ar lakricu, visā visumā atbilst maniem priekšstatiem par to, kādai jābūt gotiņai, gan garšas, gan izskata, gan konsistences ziņā. Patīkami, ka gotiņa ar riekstiem tik tiešām ir ar riekstiem un tā arī garšo, tas pats sakāms par citām garšām, kas ir visai izteiktas un izteiksmīgas. Vislabāk man laikam patīk marcipāna gotiņa, kuras satāvā ir 12,2 procenti maltu mandeļu. Medus gotiņa savukārt ir vissaldākā konfekte šajā kompānijā, un tas ir tikai loģiski.

Atsevišķs stāsts ir lakricas gotiņas. No skata tās līdzinās plastilīna stienīšiem - melnas, melnas ar baltu un melnas ar zaļu, un tāda pati plastilīnīga sajūta ir tajās iekožoties. Garša? Nav tik traki! Lakricas cienītājiem patiks. Es pat pāris konfektes esmu apēdusi. Ēdot kādu brīdi pat likās krēmīgi gardas, bet pēc tam tā salkanā lakricas pēcgarša visu samaitāja. Bet es jau atradu cilvēkus, kam šīs konfektes likās labas, tā ka zudībā neies! :)

Arī šādas kvadrātainās gotiņas man tagad ir!

Prieks, ka bez pašiem gotiņu papīrīšiem manā kolekcijā tagad ir arī šo gotiņu iepakojumi. To es neesmu īpaši afišējusi, bet es pamazām krāju arī gotiņu kastītes, paciņas, bundžiņas. Tāpēc īpašs paldies Zandai par "Kuhbonbon" bundžiņu kanniņas formā!

Un vēlreiz, paldies, meitenes, par saldiem brīžiem! Neaizmirstiet mani un sūtiet tik vēl! 

Tikšanās ar Ļevu un citiem kolekcionāriem

8.martā es saņēmu e-pastu no Tima Kokoreviča; viņš aicināja mani piedalīties kolekcionāru saietā-izstādē Rīgā, Bruņinieku ielā 29/31 šī gada 20.martā. Šo pasākumu organizēja viņš pats, un ziņas par mani un manu kolekciju viņš bija atradis internetā, tas ir, šajā pašā blogā (Nu ja nu ja! Es atceros, ka manīju starp atslēgas vārdiem "kolekcionāru saieti" un tā.). 

Noskaņojums bija 50 uz 50, bet tad man Tims (ja vien tas bija Tims) piezvanīja, un noskaņojums nosliecās 55 uz 45. Sazvanīju Bergu un sarunāju, ka viņa sēdēs ar mani kopā aiz galdiņa un īsinās man laiku, līdz ar to nolēmu tomēr braukt. Neko dižu no šī saieta negaidīju, jo konfekšu papīrīši nav īpaši iecienīts objekts kolekcionēšanai (ja nerunājam par mazām meitenēm), pat sērkociņu un alus pudeļu etiķetes stingri tos pārsit, par filatēlistiem un numismātiem pat nerunāsim.

Tāpēc nolēmu šo braucienu padarīt saturīgāku un sarunāju tikšanos ar savu gotiņu kolēģi Ļevu Tastevenu, kas dzīvo Sarkandaugavā. Agrāk mums bija doma par tikšanos Zooloģiskajā dārzā, kur Ļevs ilgus gadus strādā par elektriķi, bet tā kā sestdiena ir brīvdiena, nolēmām tikties pie viņa mājās. Arī te Bergs mani pavadīja un fiksēja notiekošo. Fotografēšana pēdējā laikā Ivetai kļuvusi sirdij ļoti tuva.

Tātad plāns tāds - sestdien uz Rīgu un pa taisno no autobusa Madona-Rīga uz 5. tramvaju un pie Ļeva (Bergs ieleca tajā pašā tarmvajā dažas pieturas vēlāk), kur notiek iepazīšanās dzīvajā, kolekciju pētīšana un maiņa ar papīrīšiem un informāciju, tad vakara izklaides, un svētdien 9:00 - 13:00 kolekcionāru saiets, kur man jāsēž aiz galdiņa, kas nokrāmēts ar manām kladēm un mapēm un jākomunicē ar citiem kolekcionāriem, lielākoties vīriešiem labākajios gados.

***

Pie Ļeva sabijām vairākas stundas, jo tas ir nogurdinošs un piņķerīgs darbiņš - salīdzināt visus tos papīrīšus, kas ir un kas nav. Dažus, protams, es uzreiz redzu, ka man tādi nav, bet dažiem ir jāsalīdzina telefona numuri un fona krāsas nianses... Ļevs konstatēja, ka mūsu kolekcijas, lai gan apjoma ziņā diezgan līdzīgas, ir it kā tapušas dažādās Latvijās - tik daudz tajās ir atšķirību un neredzētu dizainu.

Tā kā es ne tuvu nevarēju iemainīt visu, kas man vajadzīgs - jo kā likums visinteresantākie papīrīši ir tikai vienā eksemplārā, es tos vismaz safotografēju. Zināšanai.

Te ir šis tas no Ļeva kolekcijas, kas man aizvien vēl nav. Es ceru kaut kad šos papīrīšus sameklēt un pievienot savai kolekcijai, bet redzēs, kā man veiksies. Protams, šī ir tikai maza daļa no tiem simtiem, kas man trūkst!

No šī krāšņuma man ir tikai tas gaiši zaļais. 

To man atsūtīja Valdis Lūsis.

Iepazināmies arī ar Ļeva sievu Ludmilu un viņu laiku Čaru, kurai Rīgas ZOO esot savs īpašs pienākums - izķert lapsas un jenotsuņus, kas nāk plēst jūras kraukļus un flamingo, un citus putnus. Uz Čaras rēķina jau esot krietns šo laupītāju saraksts. Tāpēc, ja kāda lapsa vai cits plēsējs lasa šo blogu, silti iesaku - neejiet uz ZOO putnus ēst, var beigties slikti!

Un te ir mūsu tikšanās Berga acīm:

***

Pēc ciemošanās pie Ļeva Iveta devās mierināt savu mazo dēlu, kas bija atstāts pie tantes un jau bija sailgojies pēc mammas, bet es devos uz RTU, kur notika XII Latvijas Studentu teātra dienas, kas veltītas tēmai "Prieks". Mani ne sevišķi interesēja šī pasākuma saturs, es turp devos satikt Raibo Suni, un tas man arī veiksmīgi izdevās. Pēc tam aizgāju uz jaunatklāto krodziņu "Klosteris", kas atrodas Konventa sētā, un satiku tur vēl dažus draugus, bet pašā vakarā apmeklējām "Ļeņingradas brīvdienas" - pasākumu, kas notika Spīķeros "Dirty Deal Cafe". Tur spēlēja grupas "PND" un "Oranžās brīvdienas", un citi. Man varen patika.

***

Pēc saturīga vakara sekoja rīts ar kavēšanos, jo iegriezos "Alfā" veikalā "RIMI", lai pārbaudītu, vai tur nav atrodamas bērnu "Jautrās" "Gotiņas". Šī ekspedīcija izrādījās veiksmīga, jo "Jautrās" gotiņas es atradu, izčamdīju visas tur esošās 400-gramīgās paciņas, viena no tām pat saplīsa un konfektes izbira pa grīdu, es tās fiksi savācu un nobāzu plauktā dziļāk, un beigās visa šī čammāšanās un ņemšanās vainagojās ar 2 jauniem bērnu gotiņu papīrīšiem.

Devos uz tramvaju un konstatēju, ka saieta sākumu nokavēšu. Piezvanīju, pabrīdināju. Tad satiku Bergu, kas ar manu smago mugursomu, ko sestdien biju atstājusi pie viņas māsas, mani jau gaidīja. Devāmies uz Latvijas arodbiedrību biroja ēku, un atkājām, ka neko neesam nokavējušas. Pasākums izrādījās ļoti vāji apmeklēts. Mums ierādīja vietu gandrīz tukšā zālē pie galdiņa, vēl daļa kolekcionāru bija izvietoti pa gaiteņiem. Konfekšu papīrīšu nevienam no viņiem nebija. Bija ordeņi, atklātnes, alus etiķetes, grāmatas, visādi sīki nieciņi, rotaļlietas, monētas, banknotes, markas... un nevienas "Gotiņas". Daži kolekcionāri pienāca mums klāt un pārmija pa vārdam, tā es no cilvēka vārdā Jānis dabūju kādas Ingrīdas telefona numuru. Vakar jau viņu sazvanīju. Izklausījās cerīgi, jo Ingrīda kolekcionē ļoti daudz ko, tai skaitā arī konfekšu papīrīšus un "Gotiņas", bet viņas prioritāte ir mazās cukura paciņas, ieteicams ar visu cukuru iekšā, tīras un nesaplēstas. Pagaidām neko konkrētu nesarunājām, bet es aizsūtīju linku uz savu blogu, lai viņa varētu iepazīties ar manu kolekciju. Šis telefona numurs iespējams arī bija visvērtīgākais, ko ieguvu šajā saietā. 

Un atkal mirkļi no Berga fotoaparāta:

 

Ap 11-tiem savācām savas mantiņas un tāpat kā daži citi kolekcionāri, devāmies prom. 

***

Visā visumā brauciens bija izdevies. Cik tieši jaunus papīrīšus es dabūju no Ļeva, vēl neesmu paspējusi saskaitīt, bet pati tikšanās bija vērtīga. Tāpat arī kolekcionāru saiets deva zināmu pieredzi un priekšstatu par to, kā tas notiek. Ir plāns apmeklēt kādu saietu 6.vidusskolā. Tāpat vēl jāskatās, ko varēs sarunāt ar Ingrīdu. Un kaut kad pavasarī jāieplāno Rīgas ZOO apciemojums - Ļevs solījās ievest bez maksas! ;)

Viltīgās Gotiņas ar cigoriņiem

Kopš pagājušā gada rudens manā kolekcijā ir arī "Saldus pārtikas kombināta" "Gotiņa ar cigoriņiem". Nesen šīs konfektes uzradās Madonas "RIMI", un es kādu saujiņu nopirku - salīdzināšanai, vai nav kādas sīkas izmaiņas uzradušās, bez tam manā kolekcijā bija tikai nelietoti papīrīši pa taisno no ražotnes un gribējās, lai starp tiem ir arī kāds, kas noģērbts no konfektes, tā sacīt, ar darba pieredzi.

Sāku salīdzināt un atklāju, ka esmu nopirkusi "Gotiņas ar cigoriņiem" divu veidu ietinamajos papīros. Gan cigoriņa zieda attēls, gan uzrakstu fonts un izvietojums bija atšķirīgi. Man tas bija pārsteigums, jo ātri uzmetot aci šķita, ka visas konfektes ir vienādas. Un arī tas vēl nebija viss. Šodien atkal biju "RIMI" un nolēmu iepirkt vēl šīs gotiņas un rūpīgi atlasīt tās, kas vismazāk apspeķotas. Droši vien bija labs skats no malas, kad es rakos pa konfekšu kasti un katru gotiņu aizdomīgi grozīju un pētīju no visām pusēm! :D Un atkal pārsteigums - sameklēju vēl divus papīrīšu veidus, tātad kopā četrus! Interesanti, ja es paraktu dziļāk tai kastē, vai neatrastu arī piekto variantu?

Un pēc tam vēl bonuss - viena gotiņa bija kļūdas pēc ietīta dubultā papīrītī. Tas droši vien bija "Saldus pārtikas kombināta" konfekšu tinējas specveltījums man kā kolekcionārei - viena konfekte, divi papīrīši! ;)