Ieliku sludinājumu "Latvijas Avīzē", un kā atbildi saņēmu tikai vienu zvanu. Pieredze rāda, ka nav svarīgi, cik daudzi atsaucas, galvenais, lai tie būtu īstie!
Cilvēkam, ar kuru runāju, bija ļoti neskaidra dikcija, tāpēc daudz ko nevarēju līdz galam saprast, neskatoties uz to veiksmīgi sarunājām tikšanos 2. aprīlī Jēkabpilī, 8:30 no rīta pie veikala, kā man šķita, "Mego". Jo runa it kā bija par Daugavas kreiso krastu, un Valdis zvērēja, ka kreisā esot Jēkabpils, bet labā - Krustpils puse. Valdim bija taisnība, tomēr drošs paliek drošs, braucot garām "Supernetto", nopētīju visus pagalmā esošos cilvēkus, un viens vīrietis pelēkā jakā ar mugursomu plecos man likās akurāt atbilstošs aprakstam. Tā kā šis bija labais krasts, tad mēs braucām vien garām un pāri upei, kur iepretim autoostai atrodas veikals "Mego". Tomēr te neviens mūs negaidīja. Pāris telefona zvani un mēs jau braucām atpakaļ, jo noskatītais pensionārs tik tiešām izrādījās īstais.
Pirms tam es bija veikusi nelielu izmeklēšanu internetā, un uz atslēgas vārdiem "Jēkabpils" un "kolekcionārs", biju atradusi tikai ziņas par kādu maizes etiķešu kolekcionāru Ausekli Jāni Zālīti no Jēkabpils. Un nekādu ziņu par konfekšu etiķešu kolekcionāriem.
Pa ceļam uz šī cilvēka, kura vārdu es vēl, kauns atzīties, nebiju spējusi pareizi saklausīt, mājām noskaidrojām, ka viņa kā kolekcionāra galvenā interese esot maizes etiķetes. Jā jā, tik tiešām mans noslēpumainais kolēģis izrādījās neviens cits, kā minētais Auseklis Jānis Zālītis.
Ausekļa māja atrodas pašā Daugavpils šosejas malā, Kūku pagastā. Te viņš dzīvo kopā ar sievu, kaķi un suni.
Auseklis jau laicīgi bija izkārtojis savas "Gotiņas" uz galda. Tie pārsvarā bija pēdējā laika "Saldus pārtikas kombināta" papīrīši. Bez liekām ceremonijām namatēvs man piešķīra krietnu kaudzīti no tā, kas viņam bija, es savukārt iedevu daļu savu rezervju pretī. Viss skaisti. Bet visskaistāk bija tas, ka es iemainīju Liepājas maizes kombināta "Gotiņu" pret kādu Skrīveru pārtikas kombināta papīrīti. Liepājas maizes kombināta papīrītis bija īpašs ar to, ka Ausekļa kolekcijā tas bija vienīgais no padomju laikiem.
Neskatoties uz to, ka Ausekļa "Gotiņu" kolekcija ir krietni vien mazāka par viņa maizes etiķešu kolekciju, es ieguvu 14 jaunus eksemplārus savai kolekcijai. Starp jaunumiem ir arī "Konfekte Gotiņa ar dabīgo medu", ražota pēc biškopja J.Vainovska pasūtījuma:
Pāris nedēļas atpakaļ es zvanīju šim biškopim un viņš solījās nesteidzīgā tempā nosūtīt man šo papīrīti, bet nu es to esmu dabūjusi no cita avota.
Bet, kā jau minēju, Ausekļa Jāņa Zālīša galvenā interese ir maizes etiķetes. Auseklim pieder lielākā (vai viena no) šāda veida kolekcija Latvijā - desmit gadu laikā viņš ir sakrājis ap 22 000 maizes etiķešu un vairākus tūkstošus maizes iesaiņojumu. Viņam jau ir bijušas 19 izstādes dažādās Latvijas vietās. Pašlaik izstāde atrodas Saldū. Auseklis mums parādīja arī albumu ar avīžu izgriezumiem - par viņa kolekciju presē ir rakstīts diezgan daudz.
Tagad es vairs nemetīšu miskastē maizes etiķetes, bet gan atlikšu tās malā, lai pēc tam nogādātu Auseklim!
